Ellex Kļaviņš Brokastu rīts: Cerīgas tendences nekustamā īpašuma tirgū

Turpinot 2017. gada pavasarī aizsākto tradīciju, advokātu birojs Ellex Kļaviņš 19. oktobrī savus draugus un partnerus aicināja uz kārtējo Ellex Kļaviņš Brokastu rītu. Šoreiz tas bija veltīts aktualitātēm nekustamā īpašuma nozarē – no jaunumiem likumu tapšanā un to piemērošanā līdz tendencēm hipotekārās kreditēšanas tirgū un pilsētplānošanā.

“Skats šogad ir daudz cerīgāks, redzam virkni optimistisku tendenču. Pirms gada šajā laikā  noteicošā sajūta bija skeptiskāka, daudz piesardzīgāka,” – rezumējot šā brīža norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, Brokastu rīta dalībniekiem sacīja Ellex Kļaviņš partneris Ivars Pommers. Viņa sacīto apliecināja Brokastu rīta viesu – Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Normunda Dūča un arhitekta Pētera Bajāra (Outofbox studio dibinātājs) sacītais. Ellex Kļaviņš partnere Inita Jurka šo Brokastu rītu ievadīja ar stāstu par plānotajiem jaunumiem, kas skar darījumu reģistrāciju Zemesgrāmatā.

Kā uzsvēra Inita Jurka, – par to, ka ir jāvienkāršo nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijas kārtība, pēdējo gadu laikā ir notikušas plašas diskusijas, taču attiecīgās izmaiņas likumos vēl top. Viens no pārmaiņu scenārijiem, ir notāru dziļāka iesaiste darījumu apstiprināšanas procesā, – ne vien pārbaudot visu darījuma dokumentu atbilstību, bet arī naudas izcelsmi un citus jautājumus. Cits scenārijs paredz lielāku atbildību deleģēt Zemesgrāmatai, – konkrētus lēmumus šajā jautājumā, visticamāk, pieņems jaunā Saeima. Nekustamā īpašuma nozare ir aicinājusi likumdevēju veidot tādu regulējumu, kas ļautu darījumu reģistrāciju veikt elektroniski, paātrinot un vienkāršojot to norisi, nevis cenšoties par katru cenu paredzēt īpašu vietu un atbildību arī notāriem.

Ivars Pommers Brokastu rīta dalībniekiem sniedza plašāku ieskatu pēdējā laikā aktuālajā tiesību jomā, kas skar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu. Ņemot vērā, ka naudas legalizācijas jēdziens likuma izpratnē ir ļoti plašs, kā arī to, ka tas skar daudzus subjektus (bankas, nodokļu konsultanti, notāri, advokāti, nekustamo īpašumu starpnieki u.c.), šo regulējumu var attiecināt uz teju ikvienu ekonomikas nozari un darījumu. Tāpēc, slēdzot darījumus būtu jāapzinās, ka katrs šī likuma subjekts par darījuma norisi atbild patstāvīgi un nevar paļauties uz to, ka kāds cits jau visas prasības būs izpildījis, uzsvēra I. Pommers. Turklāt, soda nauda par šī likuma pārkāpumiem var sasniegt pat miljonu eiro (bankām – līdz 5 miljoniem eiro). Runājot par izaicinājumiem un uzdevumiem saistībā ar šo regulējumu, I. Pommers uzsvēra nepieciešamību izvairīties no funkciju dublēšanās (piemēram, VID un Kontroles dienesta darbībā), mākslīgi nepalielināt notāru lomu darījumu kontrolē, kā arī domāt par diferencētu pieeju dažāda mēroga darījumiem. Viņaprāt, vairākas problēmas šajā jomā palīdzētu skaidras naudas izskaušana no darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī likuma prasību fokusēšana uz pašu nekustamo īpašumu, lai padarītu naudas legalizāciju riskantu un neizdevīgu.

Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis iepazīstināja Brokastu rīta dalībniekus ar mājokļu iegādes tendencēm Baltijas valstīs. Lai arī Latvijā darījumu skaits pēdējā gada laikā būtiski audzis (šā gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits ir līdzvērtīgs visā 2013. gadā izsniegto aizdevumu skaitam), pēc kopējā aizdevumu apjoma Latvija aizvien vēl būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. 80% no visiem Swedbank nekustamā īpašuma darījumiem šobrīd notiek Rīgā un Pierīgā, teju trešdaļa no visiem aizdevumiem ir dzīvokļu iegādei t.s. jaunajos projektos. Vidējā aizdevuma summa Latvijā ir 61 tūkstotis eiro, Lietuvā 66 tūkstoši, bet Igaunijā – 77 tūkstoši eiro. Lai arī Rīgā ir Baltijas valstīs labākais mājokļu pieejamības indekss (ienākumu, nekustamā īpašuma cenu un aizdevuma likmju attiecība), daudzus no mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, pirmās iemaksas trūkums un salīdzinoši liela nelegālu ienākumu daļa.

Savukārt arhitekts Pēteris Bajārs (Outofbox studio dibinātājs) iepazīstināja Brokastu rīta viesus ar šā brīža aktualitātēm pilsētplānošanā, tostarp, izceļot virkni priekšrocību dzīvei pilsētā nevis tās apkārtnē – priekšpilsētā. Pasaules tendences pilsētplānošanā liecina, ka līdz ar t.s. dalīšanās ekonomikas (sharing economy) ekspansiju, nākotnes pilsētā būs vajadzīga lielāka telpa publiskai cilvēku socializācijai, t.s. kultūras un baudas industrijām, kā arī, sekojot iepirkšanās kultūras maiņai, – teritorijas nelieliem specializētu preču veikaliem.

Šajā Brokastu rītā tika apskatīts arī jaunais Īres likums, grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā, kā arī pēkšņā Zemesgrāmatu valsts nodevas maksimālā limita atcelšana, kas var apdraudēt Latvijas pozīcijas cīņā par investoru piesaisti (Lietuvā un Igaunijā, kur nodevai ir “griesti”, ieguldīt kļūst izdevīgāk).

Uz tikšanos nākamajos Ellex Kļaviņš pasākumos!

Jomas eksperti

Person Item Background

Inita Jurka

Partnere, zvērināta advokāte / Latvija
Person Item Background

Ivars Pommers

Partneris, zvērināts advokāts / Latvija