COVID-19: Ārkārtas situācija valstī – jautājumi un atbildes

Kas ir ārkārtējā situācija un ko tā maina?
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kuru Ministru kabinets valsts apdraudējuma novēršanai ar savu rīkojumu nosaka uz zināmu laiku. Ārkārtējās situācijas periodā Ministru kabinets var pieņemt lēmumus, kurus citkārt tas nebūtu tiesīgs pieņemt. Tas, kāda veida lēmumus Ministru kabinets var pieņemt, ir norādīts likumā “Par ārkārtējo situāciju un īpašo stāvokli”, kā arī citos likumos. Pamatā Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi saistās ar personu pārvietošanās un pulcēšanās brīvību, transportlīdzekļu kustības kārtību un nosacījumiem saimnieciskās darbības veikšanai. Visiem minētajiem lēmumiem ir jābūt pieņemtiem ārkārtējās situācijas novēršanai, nevajadzīgi neierobežojot personu pamattiesības. Ministru kabineta lēmumi ir saistoši visiem, un tos var izpildīt arī piespiedu kārtā. Būtiski, ka ārkārtējā situācijā Ministru kabineta lēmumus par jaunu ierobežojumu noteikšanu vai ārkārtējās situācijas pagarināšanu pārapstiprina Saeima, kas nepieciešamības gadījumā var lemt par to noraidīšanu (atcelšanu).

Vai ārkārtējo situāciju ir iespējams pagarināt vēl ilgāk?
Sākotnēji ārkārtējā situācija valstī bija noteikta līdz 2020.gada 14.aprīlim. Tomēr Ministru kabinets lēma par tās pagarināšanu līdz 2020.gada 12.maijam. Ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un īpašo stāvokli” grozījumiem, kas stāsies spēkā 2020.gada 18.aprīlī, Saeima ir lēmusi ļaut Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā pagarināt ārkārtējo situāciju neierobežotu reižu skaitu. Tādējādi tas, vai ar Ministru kabineta rīkojumu un Saeimas pārapstiprinājumu ārkārtējā situācija atkārtoti tiks pagarināta, ir atkarīgs no COVID-19 izplatības Latvijā. Minētais gan neizslēdz pienākumu Ministru kabinetam atcelt tādus personu tiesību ierobežojumus, kuri ārkārtējās situācijas laikā, stāvoklim uzlabojoties, vairs nav nepieciešami  apdraudējuma novēršanai.

Kā privātpersonas var iebilst pret valsts un pašvaldību iestāžu lēmumiem ārkārtējās situācijas laikā?
Vispārīgi personas var iebilst pret iestāžu lēmumiem vai lūgt izdot tām labvēlīgus lēmumus ierastajā kārtībā – ar mēneša apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņu. Laikā, kad nepieciešams pašizolēties, saziņai ar iestādēm jo īpaši noderīgs ir e-paraksts. Ja gadījumā nav iespējams ievērot parastos apstrīdēšanas un pārsūdzības termiņus Ministru kabineta noteikto ierobežojumu dēļ (persona nonāk karantīnā bez interneta pieslēguma vai arī personai nav elektroniskā paraksta), tad pret iestāžu lēmumiem var iebilst pēc kavējošo apstākļu izbeigšanās.

Ja persona uzskata, ka tās tiesības pārmērīgi ierobežo kāds no Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ārkārtējās situācijas novēršanu, tad pret šo lēmumu var iebilst visu ārkārtējās situācijas periodu un vienu mēnesi pēc tā beigām. Jāņem vērā, ka, vērtējot, vai personas tiesības patiešām ir nepamatoti aizskartas, svaru kausu pretējā pusē būs visas sabiedrības interese par veselības aizsardzību.

Kas notiks pēc ārkārtējās situācijas beigām?
Beidzoties ārkārtējai situācijai (12.maijā vai Ministru kabinetam par to lemjot pirms tam), spēku zaudēs visi tie Ministru kabineta lēmumi, kas bija vērsti uz ārkārtējās situācijas novēršanu valstī. Tātad ierobežojums organizēt publiskus pasākumus zaudēs spēku līdz ar ārkārtējā stāvokļa atcelšanu. Tajā pašā laikā lēmumi, kas ir vērsti uz COVID-19 izraisīto ekonomisko seku novēršanu, spēku nezaudēs. Jāatceras, ka Saeimas un Ministru kabineta kompetencē ir noteikt, līdz kuram laikam un kādā apjomā valsts sniegs īpašu atbalstu privātpersonām. Tādēļ iespējams, ka atsevišķas atbalsta formas pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks atceltas.

Ņemot vērā to, ka situācija, likums un saistītie normatīvie akti var strauji mainīties, rakstu plānots papildināt. Lūdzam sekot līdzi aktuālākajai informācijai.

Papildu jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar mums.