Vai Latvija būs kripto «īsajā sarakstā»?

Vasaras sākumā Latvijā tika pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums — lakoniskais, desmit pantus «garais» likums precizē dažas ES kriptoaktīvu regulējuma piemērošanas nianses un būtiskas pārmaiņas nozarē pats par sevi faktiski nerada.

Patiešām tektoniskas pārmaiņas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā notiks nākamgad, jo no 2025. gada ir jāsāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kriptoaktīvu tirgiem. Pakalpojumu sniedzējiem tas cita starpā nozīmē arī drīzu izšķiršanos par to, kurā valstī tie nobāzēsies. Par vienu no galamērķiem var kļūt arī Latvija.

Līdz regulas pieņemšanai Eiropas Savienībā nebija vienota tiesiskā ietvara darījumiem ar kriptoaktīviem. Katra dalībvalsts ieviesa savu regulējumu vai mēģināja izlīdzēties ar esošā regulējuma piemērošanu. Rezultātā kriptoaktīvu tirgus līdz šim ir bijis salīdzinoši fragmentēts, un pārrobežu darījumi nereti ir apgrūtināti: investori baidās, vai to tiesības tiek pietiekami aizsargātas, bet kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jābūt gataviem ievērot katras dalībvalsts specifiskas un bieži vien atšķirīgas (dažkārt pretrunīgas) prasības.

Turpmāk kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs nepastarpināti jāievēro jaunās regulas noteikumi. Turklāt jāievēro būs arī virkne citu ES līmeņa normatīvo aktu, kas, pamatojoties uz regulu, pieņemti, lai vēl detalizētāk definētu dažādus ar kriptoaktīviem saistītus jautājumus.

Atsevišķo dalībvalstu tiesības regulēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu līdz ar to ir ļoti ierobežotas, lai neteiktu, ka to nav vispār. Tām jālemj tikai par dažiem pārsvarā administratīvas dabas jautājumiem. Taču, tā kā regula atļauj pakalpojumu sniedzējiem uz vienā dalībvalstī saņemtas licences pamata sniegt pakalpojumus visās citās, šiem šķietami nebūtiskajiem jautājumiem var būt izšķiroša loma. Proti, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, kurā valstī nobāzēties, tādēļ tie kritiski vērtē, analizē un salīdzina, ko nu katra valsts tiem piedāvā.

Latvijas starta pozīcija salīdzinājumā ar kaimiņiem šobrīd ir krietni sliktāka. Pēc publiski pieejamās informācijas, Latvijā pašlaik ir mazāk nekā desmit kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju. Bet aktīvi, visticamāk, darbojas tikai daži. Igaunijā tādu ir ap 50, Lietuvā — tuvu 500. Skaidrs, ka licencēšanas kontekstā pakalpojumu sniedzēji primāri skatīsies uz tirgu, kur tiem jau ir zināmas iestrādes.

Mūsu priekšrocības — Latvijā vēlmi uzņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus pauž gan politiķi, gan Latvijas Banka. Un atbalsts ir vērojams ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Viens no būtiskiem aspektiem, izvēloties mītnes valsti, ir uzraudzības maksa — sava veida «nodoklis», kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ik gadu jāmaksā mītnes valsts uzraugam. Kaut arī dažādu valstu izraudzītie uzraudzības maksas aprēķina modeļi ir ļoti atšķirīgi, sākotnēji virzītajā Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma redakcijā paredzētā uzraudzības maksa bija šķietami augstāka par Lietuvā un Igaunijā plānoto. Tomēr politiķi ieklausījās nozares (tās redzamākā pārstāve ir Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija) paustajās bažās un lēma par labu tādam uzraudzības maksas modelim, kas ir konkurētspējīgs ar Igaunijā un Lietuvā noteikto.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iespējamo izaicinājumu risināšanā proaktīva ir bijusi arī Latvijas Banka. Proti, regula noteic, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem klientu līdzekļi jāizvieto kredītiestādē vai centrālajā bankā. Šāds pienākums jau izsenis tiek piemērots arī citiem nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr praksē ir pierādījies, ka tas ir grūti izpildāms. Bankas dažādu apsvērumu dēļ nevēlas sadarboties ar nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt tiesības glabāt klientu līdzekļus centrālajā bankā līdz šim nebija noteiktas. Taču pērn decembrī Latvijas Banka paziņoja, ka tās padome ir apstiprinājusi iniciatīvu, kas ļautu no 2024. gada jūnija nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem glabāt klientu līdzekļus pie viņiem. Šo ieceri gan nobremzēja Eiropas Centrālā banka, kas neatbalsta šādu iniciatīvu. Vienlaikus gan signalizējot, ka tuvākajā laikā varētu tikt paziņots par vienotu centrālo banku pieeju. Katrā ziņā par politiķu un uzraugu pozitīviem signāliem kriptoaktīvu nozarei sūdzēties nebūtu pamata.

Pirmos secinājumus par to, kuras mītnes zemes sev izvēlējies kriptoaktīvu bizness, varēsim izdarīt jau salīdzinoši drīz. Viens no jautājumiem, kuru regula atstāja dalībvalstu ziņā, — cik ilgi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji drīkst turpināt savu darbību, neizejot sarežģīto licencēšanas procesu. Latvijā šis pārejas periods ir noteikts līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Mūsu kaimiņi igauņi ir izvēlējušies izmantot maksimālo pieļaujamo pārejas periodu, proti, līdz 2026. gada 1. jūlijam. Igaunijā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau līdz šim bija salīdzinoši striktas reģistrācijas prasības. Savukārt Lietuva sākotnēji sliecās vispār nepiemērot pārejas periodu, taču nu tas, līdzīgi kā Latvijā, noteikts līdz 2025. gada jūnijam.

Jaunais regulējums ir laba iespēja Latvijai kļūt par vienu no perspektīvās kriptoaktīvu pakalpojumu nozares galamērķiem, proaktīvi piedāvājot pievilcīgus nosacījumus uzņēmumu izveidei un darbībai, tajā pašā laikā arī nodrošinot Latvijā licencēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rūpīgu uzraudzību.