Aktualitātes NĪ tirgū, iniciatīvas mērķtiecīgai nozares attīstībai un Rīgas centra atdzīvināšanai

“Ellex NĪ brokastu rīts” bija veltīts aktualitātēm nekustamā īpašuma tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem, kas kavē nekustamā īpašuma nozares attīstību un Rīgas centra atdzīvināšanas iniciatīvām.

Pārskatu par norisēm nekustamā īpašuma tirgū un prognozes par attīstības tendencēm “Ellex brokastu rītā” sniedza uzņēmuma Colliers partneris Ēriks Bergmans; par valsts un nevalstiskā sektora iecerēm nekustamā īpašuma procesu uzlabošanai runāja Ellex Kļaviņš partneris, zvērināts advokāts Ivars Pommers; savukārt par to, kā atdzīvināt Rīgas centru pārdomās dalījās Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Tirgus pārdzīvojis satricinājumus, tagad pielāgojas jaunajiem apstākļiem

Galvenie nekustamā īpašuma nozari ietekmējušie faktori pagājušā gada laikā bija milzīgā inflācija, energokrīze un būvniecības izmaksu kāpums, raksturojot nozares attīstību, sacīja Ēriks Bergmans. Runājot par norisēm biroju tirgū, viņš norādīja, ka pēc-pandēmijas apstākļos lielākā daļa darbinieku turpina strādāt t.s. hibrīd-darba apstākļos (daļēji attālināti, daļēji birojā). Colliers veiktais pētījums liecina, ka šādā modelī strādā aptuveni 90% darbinieku, un vien 9% strādā tikai birojā. Vēl viena tendence biroju izveidē, – ir samazinājusies vienam darbiniekam paredzētā darba telpa, bet pieaugusi kopīgi izmantojamo telpu daļa (telpas sadarbībai, apspriedēm, atpūtai utml.).

Biroja nomniekus raksturo pieprasījums pēc elastīgiem sadarbības nosacījumiem, savukārt brīvo biroju attiecība šogad varētu pieaugt līdz 25,2% šī gada beigās (2022. g. nogalē – 15,4%). Vidējā nomas maksa biroju tirgus segmentā ir palielinājusies no 13,85 eiro par kvadrātmetru (2021. g.) līdz 14,96 eiro par kvadrātmetru (2022. g.), liecina Colliers dati.

Ē. Bergmans uzsvēra, ka šobrīd ir izteikts pieprasījums pēc industriālajām būvēm (noliktavas, utml.), taču būvniecība šajā segmentā neaug tik strauji, kas ir saistīts ar būvniecības izmaksu kāpumu un ierobežotiem resursiem darba tirgū. Šie ierobežojumi turpina ietekmēt arī jaunu mājokļu attīstību, jo apjomīgie pasūtījumi publiskajā sektorā absorbē lielāko daļu no Latvijā pieejamās būvniecības jaudas. Dzīvokļu tirgu ierobežo arī pirktspējas faktors, – ikmēneša kredītmaksājums, piemēram, par trīsistabu dzīvokli, ir pieaudzis no vidēji 406 eiro mēnesī 2022. gada janvārī līdz 676 eiro mēnesī šī gada janvārī, (ņemot vērā gan dzīvokļu cenu kāpumu, gan aizdevuma likmju palielināšanos).

Ja vēlamies attīstību, jāmaina attieksme, jāatsakās no liekas birokrātijas

Ivars Pommers informēja par valdības iniciatīvu, kas paredz apkopot idejas nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu vienkāršošanai. Darba grupa, kas apvieno valsts sektoru un uzņēmēju organizācijas, pašlaik strādā pie idejām, lai atvieglota nekustamā īpašuma tirdzniecību, būvniecību, renovāciju. Virkne ideju, kas jau izskanējušas, uzskatāmas par nozarei revolucionārām, atzina I. Pommers. Taču ņemot vērā to, ka Latvija attīstībā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, nozares regulējumam un tā piemērošanas praksei jāpieiet revolucionāri, lai būtiski stimulētu nekustamā īpašuma nozares attīstību. Dažas no idejām, kas izskanējušas minētajā darba grupā: būtiski atvieglot kadastrālās uzmērīšanas procesu, iespējams, pat atsakoties no šīs prasības vispār; pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli, piemērojot to tikai zemei (Igaunijas modelis); mainīt Zemesgrāmatu darbības modeli, kā arī samazināt PVN nelieliem, ģimenēm pieejamiem mājokļiem. Par šīm idejām vēl gaidāmas plašas diskusijas, taču ir skaidrs, ka bez attieksmes maiņas un birokrātisko prasību samazināšanas, nozīmīgs attīstības lēciens nenotiks, uzsvēra I. Pommers.

Viņš arī sniedza virkni piemēru, kas liecina, ka bez attieksmes maiņas pret nekustamā īpašuma attīstītājiem un investoriem (no valsts un pašvaldību puses), nevar cerēt uz uzņēmēju uzticēšanos, paļāvību un apjomīgiem ieguldījumiem. Kā dažus no problēmjautājumiem, I. Pommers minēja t.s. “applūstošās teritorijas”, kas būvprojektu kontekstā būtu jāvērtē saistībā ar konkrētās teritorijas plānojumu, nevis katru gadījumu atsevišķi.  Nepieciešams precizēt koku ciršanas noteikumus, jo atsevišķi investīciju objekti “iestrēgst” neskaidras un neprognozējamas pašvaldību attieksmes dēļ . Tāpat aktuāla ir investoru iesaiste publiskās infrastruktūras līdzfinansēšanā, – ir vajadzīgs skaidrs mehānisms un nosacījumi, uz kādiem investori vai to grupas iegulda naudu publiskajā infrastruktūrā. Aktuālas ir arī nepamatotas ietekmes uz vidi novērtējuma prasības, prasības vēsturiskā mantojuma saglabāšanai, nodokļu jautājumi un paļāvības atgūšana Zemesgrāmatai, lai nebūtu risks zaudēt īpašumu ļoti senu kriminālprocesu vai ieilgušu tiesvedību dēļ (ierosinājums – šīm lietām noteikt īsāku noilgumu). Šos un citus jautājumus minētā darba grupa apkopos līdz šī gada rudenim, kad par tām varētu sākties diskusijas arī politiskā līmenī.

Ellex Kļaviņš partneris, zvērināts advokāts Ivars Pommers

Rīgas centra “atdzīvināšana” atkarīga no spējas piesaistīt cilvēkus

Kā galvenā aktualitāte tam, lai Rīgas centrs tiktu “atdzīvināts” un atkal kļūtu par vitālu, augošu dzīves telpu, ir iedzīvotāju piesaiste centram, sacīja Inese Andersone. Statistika liecina, ka 22 gadu laikā Rīgas centrs un tā apkaimes ir zaudējušas aptuveni 40 tūkstošus iedzīvotāju. Šobrīd galvaspilsētas centrā dzīvo 75 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 12% no visas Rīgas iedzīvotāju skaita. Vērtējot dzīves kvalitāti centrā, viszemāko vērtējumu saņēmušas tādas kategorijas kā “mājoklis”, “izglītība” un “gaisa kvalitāte”. Visām trim pašvaldība pievērsusi īpašu uzmanību, šobrīd tiek izstrādāts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, kurā īpaši tiek skatīti jautājumi par mājokli, mobilitāti, publisko ārtelpu.

Runājot par apjomīgākiem attīstības projektiem Rīgas centrā, I. Andersone akcentēja Vecrīgas pieejamības un labiekārtošanas projekta priekšizpēti, ar Rail Baltica izbūvi saistīto infrastruktūru, kā arī darbus 11. novembra krastmalā un Vidzemes tirgus atjaunošanas projektu, kas pozitīvi ietekmētu arī tirgus apkaimi. Jauni projekti, cerams, tuvāko gadu laikā gaidāmi arī Skanstes ielas rajonā, Mūkusalas promenādē, Zunda kanāla apkaimē, rajonā ap Preses namu, Andrejsalā un t.s. Jaunajā Teikā.

Diskusijā par to, kas būtu aktuālākais Rīgas centra “atdzīvināšanai”, brokastu dalībnieki kā pirmo prioritāti izvirzīja pieejamu mājokļu būvniecību un renovāciju, jo tikai tas ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu Rīgas centrā un radītu jaunu impulsu pieprasījumam pēc kvalitatīvas dzīves telpas, transporta risinājumiem, izglītības, izklaides un citiem pakalpojumiem.

Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone

Ellex Kļaviņš ir viens no vadošajiem un lielākajiem advokātu birojiem Latvijā ar daudzveidīgu specializāciju un ilgstoši uzkrātu profesionālo pieredzi. Biroja trīsdesmit gadu darbības pieredzē ir nozīmīgi starptautiskie projekti un vietējie darījumi.

Klientiem piedāvājam pilnu juridisko pakalpojumu klāstu visās uzņēmējdarbības tiesību jomās. Esam pirmā izvēle daudziem starptautiskajiem un arī vietējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas juridiskās konsultācijas Latvijā.