Darbinieka rīcība ārpus darba laika – vai pamats uzteikumam ?

Vai darbiniekam var uzteikt darba līgumu situācijā, kad tas zaudējis darba devēja uzticību rīcības ārpus darba laika dēļ? Šādu, bez šaubām, netipisku situāciju vērtējis Senāts lietā SKC-138/2023. Izskatām Senāta atziņas!

Darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība Darba likumā (DL) ir diezgan stingri regulēta. Atbilstoši DL 101.panta 1.daļai darba attiecības var tikt izbeigtas, galvenokārt, sakarā ar kādu darbinieka pārkāpumu veicot darbu, darba laikā vai pārkāpjot darba līguma vai iekšējās darba kārtības noteikumus. Augstākās tiesas Senātam 2023.gada 6.februāra spriedumā lietā SKC-138/2023,  cita starpā, bija jāsniedz atbilde, vai DL 101.panta 1.daļas 1.punkts piemērojams gadījumiem, kad darbinieks darba devēja uzticību zaudējis savas rīcības ārpus darba laika dēļ.

Lietas būtība

Darba devējs bija izbeidzis darba tiesiskās attiecības, pamatojoties uz DL 101.panta 1.daļas 1.punktu sakarā ar, darba devēja ieskatā, vairākiem darbinieka pārkāpumiem. Proti, uzteikums bija pamatots ar šādiem apstākļiem – darbinieks

• pārkāpis darba līgumu, darba laikā privātām vajadzībām izmantojot darba devēja transportlīdzekli un risinot privātas dabas jautājumus;
• pretēji DL panta noteikumiem pārkāpis līgumiski noteikto blakus darba veikšanas aizliegumu bez saskaņošanas ar darba devēju;
• ļaunprātīgi izmantojis savas zināšanas, lai ārpus darba attiecībām savā nekustamajā īpašumā izveidotu nelikumīgu elektroenerģijas pieslēgumu, tādējādi nodarot uzņēmumam kaitējumu, turklāt nav pietiekami sadarbojies ar darba devēju šī pārkāpuma novēršanā.

Uzteikumā kopumā ir 14 atsauces uz darbinieka pieļautiem darba līguma, darba kārtības noteikumu un uzņēmuma Ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji: uzteikums atzīts par spēkā neesošu, prasītājs atjaunots darbā. Prasība noraidīta daļā par vidējās izpeļņas piedziņu par darba piespiedu kavējuma laiku, jo konstatēts, ka darbinieks šajā laikā guvis ienākumus, strādājot pie citiem darba devējiem (pieciem), bet izvēlējies neiesniegt lietā pierādījumus, kādu atalgojumu tur saņēmis.

Spriedums tika pārsūdzēts prasības apmierinātajā daļā. Arī apelācijas instance tiesa, izskatot lietu, apmierināja prasību tās pārsūdzētajā daļā.

Senāta atziņas

Pārkāpuma būtiskums

Senāts piekrita apelācijas instances tiesas vērtējumam par pārkāpuma būtiskumu, darbiniekam darba laikā privātām vajadzībām izmantojot darba devēja transportlīdzekli un risinot privātas dabas jautājumus. Senāts atzina, ka, darba laikā neatrodoties darba devēja rīcībā un izmantojot darba devēja mantu savu vajadzību apmierināšanai, turklāt bez attaisnojoša iemesla, darbinieks pieļauj DL 101.panta 1.daļā 1.punktā paredzēto pārkāpumu.

Tomēr katrā konkrētā gadījumā ir arī jāvērtē pārākuma būtiskums, kas ir DL 101.panta 1.daļas 1.punkta piemērošanas priekšnoteikums. Senāts pievienojās apelācijas instances tiesas vērtējumam, ka konkrētajā gadījumā brauciens gar darbiniekam piederošo īpašumu nevar tikt uzskatīts par būtisku pārkāpumu. Proti, darbinieks braucis ar darba transportlīdzekli uz izsaukumu gar sev piederošo īpašumu, kur apstājies divas minūtes. Tāpēc apelācijas instances tiesa secināja: ja izvēlētos optimālāko maršrutu, brauciena attālums būtu 2,6 kilometri, nevis 5 kilometri, un 2,5 kilometru starpība maršrutā nav uzskatāma par būtisku pārkāpumu, kas ietekmēja parasto darba gaitu vai radīja darba devējam kādu kaitējumu. Nākamais darba uzdevums brigādei tika dots tikai gandrīz pēc pusotras stundas, kad brigāde bija atgriezusies bāzē.

Šīs atziņas sakrīt ar jau izveidojušos tiesu praksi, kurā ir vairākkārtīgi norādīts, ka katrs pārkāpums ir jāvērtē atsevišķi, lai izvērtētu tā būtiskumu konkrēto darba tiesisko attiecību kontekstā. Piemēram, ja mārketinga speciālists darbu kavēs 20 minūtes, visticamāk, tas netiks uzskatīts par būtisku pārkāpumu. Savukārt, ja lidmašīnas pilots nokavēs izlidošanas laiku, domājams, ka šāds pārkāpums tiks uzskatīts par būtisku, jo radīs ne tikai nobīdes lidmašīnu izlidošanas grafikā, bet arī zaudējumus aviokompānijai.

Vēl viena būtiska nianse, kura atrodama šajā spriedumā – vairāki atsevišķi par būtiskiem neatzīti pārkāpumi kumulatīvi var atbilst DL 101.panta 1.daļas 1.punktā ietvertā darba līguma uzteikuma pamatojuma būtiskuma kritērijam. Tomēr jābūt uzmanīgiem un jāatceras, ka atbilstoši DL 101.panta 3.daļai uzteikt darba līgumu var viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas. Tāpēc darba uzteikumu nevarēs pamatot ar senāk veiktiem pārkāpumiem, tomēr tos varēs ņemt vērā, lai uzteikuma gadījumā izvērtētu darbinieka īpašības un līdzšinējo darbu atbilstoši DL 101.panta 2.daļai.

Blakus darba veikšanas aizliegums

Senāts norādīja, ka blakus darba veikšana, neievērojot līgumā noteikto aizliegumu, vispārīgi var būt par pamatu darba devēja  uzteikumam saskaņā ar DL 101.panta 1.daļas 1. punktu. Lai gan blakus darbs netiek veikts jeb pārkāpums netiek izdarīts pamatdarba veikšanas laikā, uz to attiecas ar darba līgumu noteiktais ierobežojums, par ko līdzēji atbilstoši DL 91.pantam ir vienojušies un kas sniedzas pāri noteiktā darba laika ietvaram. Vienlaikus DL 92.panta 1.daļa nosaka, ka šādam ierobežojumam ir jābūt attaisnotam ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm.

Senāts pievienojās apelācijas instances tiesas vērtējumam, kas šo pārkāpumu konkrētajā gadījumā neatzina par būtisku. Proti, darba devējs jau iepriekš vairākkārt bija saskaņojis darbiniekam iespēju strādāt pie citiem darba devējiem ārpus darba laika, neizmantojot darba devēja resursus. Savukārt uzteikums nesatur argumentāciju, ka darbinieka veiktā darba kvalitāte samazinājusies sakarā ar nodarbinātību citur.

Uzteikums nesatur argumentāciju par nevēlamu darbinieka konkurenci, kas var radīt šaubas par darbinieka lojalitāti. Līdz ar to tiesa secināja: lai gan darbinieks nebija izpildījis darba līguma prasību (nav saņēmis rakstisku piekrišanu papildu nodarbinātībai), tomēr to nevar atzīt par būtisku pārkāpumu DL 101.panta 1.daļas 1.punkta izpratnē.

Par blakus darba ierobežošanu būtiski atcerēties, ka pats aizliegums nav pašmērķis – darba devējiem ir jābūt pietiekami objektīviem un pamatotiem iemesliem, lai liegtu darbiniekam veikt blakus darbu. Piemēram, darba devējam nebūtu nekāda pamata aizliegt grāmatvedei reģistrēties kā pašnodarbinātajai personai un tirgot kādus pašas darinājumus.

Savukārt, ja darbinieks ir pilots vai vilciena vadītājs, ir svarīgi, lai viņam ir pietiekams laiks atpūsties, tāpēc šis varētu būts pamats blakus darba ierobežošanai. Blakus darba ierobežojums būs pamatots arī gadījumā, ja uzņēmuma finanšu vai mārketinga vadītājs vēlas darboties vēl kādā uzņēmumā, kas darbojas līdzīgā vai tajā pašā uzņēmējdarbības jomā, jo pastāv nopietns risks attiecībā uz darbinieka konfidencialitāti un lojalitāti.

Profesionālo zināšanu izmantošana

Jautājumā par darbinieka ļaunprātīgām darbībām, izmantojot savas profesionālās zināšanas, vairākkārtīgi izveidojot nelikumīgu elektroenerģijas pieslēgumu, un uzteikuma pamatošanu ar DL 101.panta 1.daļas 1.punkta pārkāpumu, Senāts norādīja, ka DL 101.panta 1.daļas 1.punkts nevar būt piemērojams, konkrētajam gadījumam, pat ja pārkāpums nav savienojams ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Ja darbinieka rīcība ārpus darba tiesiskajām attiecībām nav savienojama ar darba attiecību turpināšanu, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darba devējam viena mēneša laikā ir jāvēršas tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz DL 101.panta 5.daļu.

Publikācija: itiesibas.lv