Eiropas Komisija piemēro sodu “Apple” un “Meta”

2025.gada 23.aprīlim Eiropas Savienības (ES) tiesībās nu jau ir vēsturiska nozīme, jo šajā datumā Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi pieņēma lēmumu par naudas sodu piemērošanu par Digitālo tirgu akta noteikumu pārkāpumiem tehnoloģiju lieluzņēmumiem “Meta” un “Apple”. “Apple” tika sodīts ar 500 milj. eiro lielu naudas sodu, savukārt “Meta” – ar 200 milj. eiro naudas sodu.

Lietas priekšvēsture un būtība

2022.gada 1.novembrī, spēkā stājoties Digitālo tirgu aktam, tika lēsta cerība, ka ar šo unikālo ES līmeņa tiesību instrumentu, līdztekus “tradicionālajiem” konkurences tiesību noteikumiem, tiks nodrošināti vienlīdzīgi un godīgi konkurences apstākļi digitālajos tirgos, kuros darbojas lielākās digitālās platformas jeb vārtziņi (gatekeepers), kā arī mazināta šo lielo tehnoloģiju uzņēmumu tirgus vara. Proti, Digitālo tirgu akta mērķis ir vārtziņiem noteikt skaidrus “spēles noteikumus” ES vienotajā digitālajā tirgū, ievērojot, ka tie ar savu rīcību un tirgus varu spēj ietekmēt konkurenci digitālajā tirgū, kaitējot gan vārtziņu piedāvāto pakalpojumu lietotājiem, tostarp ierobežojot lietotāju izvēles iespējas, gan to konkurentiem.

Vārtzinis Digitālo tirgu akta izpratnē ir uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu (core platform services), kas ir svarīga vārteja starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, un kuram ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu. Šādu statusu uzņēmumam, kuram ir pienākums īstenot atvērtu un neierobežojošu rīcību ar mērķi veicināt lietotāju piekļuvi tā platformas pamatpakalpojumiem, nosaka EK, vadoties pēc šī akta 3.pantā noteiktajiem objektīvajiem kritērijiem.

2023.gada 5.septembrī EK pēc vairākus mēnešus ilgušās procedūras, kuras ietvaros tika vērtēti vārtziņa noteikšanas kritēriji un uzņēmumi, kuri tiem atbilst, pieņēma vairākus lēmumus piešķirt vārtziņa statusu virknei uzņēmumu. Šo uzņēmumu starpā bija arī “Apple” (tā platformas pamatpakalpojumi – “App Store”, “Safari”, “iOS” (pēc tam arī “iPadOS”)) un “Meta” (tā platformas pamatpakalpojumi – “Facebook”, “Instagram”, “WhatsApp”, “Messenger”, “Meta Ads” un “Meta Marketplace” (kas šobrīd vairs nav atzīts par vārtzini)).

Pēc EK lēmuma par vārtziņa statusa piešķiršanu attiecīgajiem uzņēmumiem tika noteikts pienākums ievērot Digitālo tirgu akta prasības, tostarp nodrošinot atbilstību “aizliegto un atļauto darbību sarakstam”, kas noteikts akta 5.pantā, attiecībā uz to sniegtajiem pamatpakalpojumiem sešu mēnešu laikā, tas ir, sākot ar 2024.gada 6.martu. Šie pienākumi ietver virkni pasākumu – gan aktīvas darbības, gan pienākumu atturēties no konkrēto darbību veikšanas. Katram vārtzinim noteiktie pienākumi faktiski ir individualizēti un pielāgoti to darbības modelim un platformai.

Lai arī rīcības pielāgošanai tika doti seši mēneši, vien divas nedēļas pēc noteiktā termiņa, proti, 2024.gada 25.martā, EK uzsāka procedūru pret “Apple” un “Meta”, kas, neskatoties uz uzņēmumu iesniegtajiem iebildumiem un ilgstošajām diskusijām ar EK, nu jau pēc nedaudz vairāk nekā gadu ilgušās izmeklēšanas ir rezultējusies pirmajos naudas sodos.

“Apple” piemērotais sods

Saskaņā ar Digitālo tirgu akta 5.panta 4.punkta noteikumiem vārtziņiem ir jānodrošina iespēja komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt dažādus piedāvājumus galalietotājiem, kā arī slēgt ar viņiem līgumus, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumu.

2024.gada martā EK uzsāka izmeklēšanu pret “Apple” par ierobežojošu (anti-steering) noteikumu piemērošanu lietotņu izstrādātājiem, liedzot tiem informēt lietotājus ne vien par piedāvājumiem ārpus “Apple” piederošā lietotņu veikala “App Store”, bet arī par alternatīviem tirdzniecības kanāliem, kur izdevīgāk iegādāties to izstrādātās lietotnes. EK ieskatā “Apple” ir piemērojis tādus nosacījumus, kas būtiski ierobežoja lietotņu izstrādātāju iespējas novirzīt galalietotājus uz alternatīvām maksājumu sistēmām ārpus “App Store”. Citiem vārdiem sakot, lietotņu izstrādātājiem jābūt iespējai bez maksas informēt personas, kas vēlas iegādāties to izstrādātās lietotnes, par iegādes iespējām arī trešo personu platformās, kā arī ļaut iegādāties lietotnes šajos alternatīvajos kanālos.

EK ir secinājusi, ka “Apple” ne tikai šādu iespēju nenodrošina, bet arī ar virkni tehniskiem un komerciāla rakstura ierobežojumiem lietotņu izstrādātājiem liedz izmantot alternatīvus izplatīšanas kanālus un informēt lietotājus par lētākiem piedāvājumiem. Lietotņu izstrādātāji faktiski nav spējīgi lietotājus informēt par dažādiem piedāvājumiem savās lietotnēs un piedāvājumus var darīt zināmus vien ar saiti, kas lietotāju novirza uz ārēju tīmekļa vietni.

Ievērojot, ka “Apple” nav spējis pamatot šo ierobežojumu objektīvo nepieciešamību un samērīgumu, EK ir nonākusi pie secinājuma, ka “Apple” ir pieļāvis Digitālo tirgu akta pārkāpumu, radot kaitējumu gan lietotņu izstrādātājiem, liedzot iespēju pārdot savus produktus ārpus “App Store” lietotņu veikala, gan lietotājiem, liedzot iespēju piekļūt labākiem un lētākiem piedāvājumiem, kā rezultātā tie nevar pilnībā gūt labumu tieši no šo lietotņu izstrādātāju piedāvātājiem izplatīšanas kanāliem ārpus “App Store”.

“Meta” piemērotais sods

Ziņu virsrakstos “Meta” nosaukums saistībā ar jautājumiem par tam piederošo platformu lietotāju privātumu pēdējo gadu laikā parādās arvien biežāk. Arī Digitālo tirgu aktā uzsvērti šie ar lietotāju privātumu saistītie jautājumi, tostarp 5.panta 2.punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka vārtzinis nav tiesīgs kombinēt personas datus, kas iegūti no attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem, ar personas datiem no jebkādiem papildu platformas pamatpakalpojumiem vai no jebkuriem citiem vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai ar personas datiem no trešo personu pakalpojumiem.

__________________________________________________________________________

Lietotņu izstrādātājiem jābūt iespējai bez maksas informēt personas, kas vēlas iegādāties to izstrādātās lietotnes, par iegādes iespējām arī trešo personu platformās

__________________________________________________________________________

2023.gada novembrī “Meta” savās platformās “Facebook” un “Instagram” ieviesa “maksā vai piekrīti” (pay or consent) reklāmas modeli, kas faktiski noteica, ka platformu “Facebook” un “Instagram” lietotājiem ES ir vai nu jāpiekrīt savu personas datu apstrādei reklāmas nolūkos, vai arī jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par platformas izmantošanu bez reklāmām. Savukārt, ja persona piekrīt savu personas datu apstrādei, tad “Meta” faktiski ir tiesīga izmantot lietotāja personas datus no, piemēram, “Instagram”, lai tam adresētu mērķtiecīgas reklāmas “Facebook”, un otrādi.

Ievērojot šo praksi un to, ka “Meta” neieguva lietotāju brīvi izteiktu piekrišanu izmantot (kombinēt) to personas datus, kas iegūti no dažādiem “Meta” sniegtajiem pakalpojumiem, EK konstatēja Digitālo tirgu akta 5.panta 2.punkta noteikumu pārkāpumu.

EK ieskatā šis modelis nenodrošināja Digitālo tirgu aktā noteikto lietotājiem nepieciešamo izvēli izmantot pakalpojumu, kas pēc iespējas mazāk izmanto lietotāja personas datus, bet kas tai pašā laikā ir līdzvērtīgs šim “personalizēto reklāmu” pakalpojumam, tādējādi secinot, ka “Meta” saviem lietotājiem nebija nodrošinājusi reālu iespēju bez papildu samaksas izvēlēties ekvivalentu pakalpojumu, kas mazāk apstrādā personas datus.

Šobrīd EK izvērtē “Meta” jaunāko ierosinājumu ar mērķi nodrošināt atbilstību Digitālo tirgu akta prasībām. Šis ierosinātais atbilstības pasākums lietotājiem jau piedāvā trešo izvēles iespēju papildus pastāvošajai izvēlei starp personalizētām reklāmām vai maksas abonementu – pakalpojuma versiju ar “mazāk personalizētām reklāmām”. EK novērtējums par to vēl ir gaidāms.

EK pieņemto lēmumu sekas

EK ir drosmīgi pieņēmusi lēmumus visnotaļ ģeopolitiski saspīlētā laikā, kad starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un ES pastāv neviennozīmīgas attiecības, tostarp attiecībā uz ekonomiskiem jautājumiem. Šādu nostāju uztur arī abi sodītie uzņēmumi – “Meta” asi reaģēja un piemēroto naudas sodu nodēvēja par vēršanos pret veiksmīgiem ASV uzņēmumiem, vienlaikus ļaujot Ķīnas un Eiropas uzņēmumiem savu darbību veikt pēc atšķirīgiem standartiem. “Meta” ieskatā EK piespiež to mainīt uzņēmējdarbības modeli, piemērojot vairāku miljardu dolāru lielu tarifu un vienlaikus liekot lietotājiem piedāvāt zemākas kvalitātes pakalpojumu. Arī “Apple” pārstāvis jau norādījis, ka EK piemērotais sods ir nepamatots un vērsts uz to, ka uzņēmumam sava izstrādātā tehnoloģija, neskatoties uz ieguldīto darbu, faktiski esot jānodrošina bez maksas.

Šobrīd uzņēmumi pieņemtos lēmumus var apstrīdēt tiesā. Šādu gatavību jau šobrīd ir paudis “Apple”. Tas, savukārt, nozīmē, ka pirmā lēmuma par Digitālo tirgu akta pārkāpumu tiesiskuma pārbaude notiks Eiropas Savienības Tiesā. Neskatoties uz pārsūdzības iespēju, uzņēmumiem šobrīd jebkurā gadījumā ir pienākums 60 dienu laikā pielāgoties Digitālo tirgu akta prasībām, savukārt, ja uzņēmumi šo pienākumu noteiktajā termiņā neveiks, EK var piemērot periodiskās soda naudas līdz 5% no uzņēmuma vidējā dienas apgrozījuma, sākot ar pārkāpuma īstenošanas dienu.

Jāatzīst, ka EK piemērotie naudas sodi nav atzīstami par ievērojamiem, jo EK ir tiesīga piemērot vārtzinim naudas sodu līdz 10% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē vai līdz 20% atkārtotu pārkāpumu gadījumā. Naudas soda apmēra noteikšanā ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Tā kā pārkāpumi ilguši relatīvi īsu laiku, piemērotie naudas sodi nepietuvojas maksimālajam soda apmēram. Turklāt, tā kā uzņēmumu pieļautie pārkāpumi ir ilguši līdzīgu laika periodu, tad šķiet, ka EK “Apple” pārkāpumu uzskatījusi par smagāku nekā “Meta” pārkāpumu.

Neskatoties uz vārtziņu pretestību un esošo ģeopolitisko situāciju, EK ir skaidri demonstrējusi, ka Digitālo tirgu akta prasības nav formālas. Pieņemtie lēmumi mudina arī citus tehnoloģiju lieluzņēmumus, pret kuriem EK jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūras, sākt apsvērt iespējamos Digitālo tirgu akta atbilstības pasākumus, ievērojot, ka naudas sodu piemērošana ir visnotaļ reāla.

Publicēts: iTiesibas.lv. 03.07.2025.