Fiduciāro darījumu saturs un forma

Fiduciārie darījumi Latvijas civiltiesībās arvien biežāk sastopami gan komercstrīdos, gan privātpersonu savstarpējās attiecībās. Senāta judikatūra pēdējo gadu laikā būtiski attīstījusi fiduciāro attiecību jēdzienu, apstiprinot to kā tiesiski pieļaujamu darījumu un nosakot šī jēdziena tvērumu. Aplūkosim trīs jaunākos Senāta nolēmumus, izceļot galvenās tiesas atziņas par fiduciārā darījuma saturu, formu un no tā izrietošās tiesības.

Fiduciārais darījums ir civiltiesisks darījums, ar kuru fiduciārs (nomināls īpašnieks) iegūst īpašumu vai tiesības savā vārdā, bet fiduciantam (īstajam īpašniekam) par labu un uz viņa rēķina. Civillikums (CL) fiduciāros darījumus tieši neregulē, tomēr to piemērošana izriet no likuma vispārējiem principiem – pušu gribas saistošā spēka (CL 1587.pants), līgumu formas brīvības principa (CL 1473.pants), pienākuma iegūto mantu atdot fiduciantam (CL 2304.pants), fidiucianta tiesībām paturēt lietas dabiskos un civilos augļus (CL 855. un 955.panti).

Skaidri izteikta līdzēju griba

Senāta 2019.gada 4.jūnija spriedums lietā SKC-765/2019

Prasītāja uz mutiskas vienošanās pamata uzdeva atbildētājai iegādāties četrus īpašumus – zemesgabalus – uz sava vārda, bet prasītājas interesēs, izmantojot prasītājas līdzekļus. Šāds risinājums tika izvēlēts, jo prasītāja kā Krievijas pilsone nevarēja bez pašvaldības piekrišanas iegūt īpašumā zemi Latvijā. Atbildētāja pēc iegādes sāka rīkoties ar īpašumu kā ar savu. Prasība tika celta par darījumu atzīšanu par simulatīviem un spēkā neesošiem un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamajiem īpašumiem.

Apelācijas tiesa pareizi atzina, ka patiesā pircēja bija prasītāja, bet īpašums nostiprināts uz atbildētājas kā “klusās vietnieces” vārda . Turklāt tika atzīts, ka atbildētāja formāli ieguva īpašumtiesības savā vārdā, bet ar saistību rīkoties prasītājas labā. Neskatoties uz to, ka apelācijas tiesa nav nošķīrusi simulatīvu darījumu no fiduciāra darījuma, kasācijas tiesvedība netika ierosināta, jo tas neietekmēja lietas izspriešanu.

Senāta atziņas

• Fiduciārais darījums nedrīkst tikt jaukts ar fiktīviem vai simulatīviem darījumiem. Galvenā atšķirība starp simulatīviem un fiduciāriem darījumiem ir līdzēju griba un īstais nodoms: simulatīvā darījumā īstā pušu griba un nodoms nav izteikts un netiek arī kā citādi izpausts, savukārt fiduciārā darījumā ir skaidri izteikta līdzēju griba.
• Attiecībā pret trešajām personām fiduciārs kļūst pilntiesīgs īpašnieks, tomēr no saimnieciskā viedokļa lietas joprojām piekrīt fiduciantam, kura interesēs fiduciāram jādarbojas. Tā kā fiduciārs darbojas savā vārdā, bet fiducianta labā, fiduciārās attiecības ir radniecīgas klusajai vietniecībai. Fiduciārajā norunā dominē pilnvarojuma līguma elementi, bet attiecības ar trešajām personām nosakāmas pēc noteikumiem par kluso vietniecību.

Patiesais īpašnieks ir tiesīgs gūt ienākumus

Senāta 2024.gada 14.februāra spriedums lietā SKC-82/2024

Prasītāja un atbildētājs kopdzīves laikā ir iegādājušies strīdus nekustamo īpašumu. Pēc kopdzīves pārtraukšanas puses vienojās, ka strīdus nekustamais īpašums paliek atbildētājam. Tā kā likums nepieļāva iespēju atbildētājam kā ārvalsts pilsonim zemesgrāmatā nostiprināt uz sava vārda īpašuma tiesību uz lauksaimniecības zemi, par zemes īpašnieci palika prasītāja, un starp pusēm tika noslēgts nomas līgums uz 99 gadiem, paredzot atbildētājam tiesības prasīt nekustamā īpašuma atsavināšanu (bez pirkuma maksas), tiklīdz likums atļaus iespēju Eiropas Savienības pilsonim nostiprināt īpašuma tiesības uz lauksaimniecības zemi. Pēc tam atbildētājs noslēdza apakšnomas līgumu un iekasēja apakšnomas maksu sev, pret ko iebilda prasītāja.

Senāts atzina, ka pirmšķietami starp pusēm bija noslēgts fiduciārs darījums un ka zemes patiesais jeb faktiskais īpašnieks bija atbildētājs, nevis prasītāja, uz kuras vārda tas ierakstīts zemesgrāmatā un kura uzstājas kā atbildēja klusā vietniece. Attiecīgi tiesa atzina, ka pirmšķietami atbildētājs kā nekustamā īpašuma faktiskais īpašnieks bija tiesīgs atbilstoši apakšnomas līgumam saņemt no apakšnomnieka nomas maksu.

Senāta atziņas

• Fiduciārajam darījumam nav nepieciešama obligāta rakstiska forma; tas var tikt pierādīts ar netiešiem pierādījumiem – līdzekļu plūsmu, pušu saraksti, pušu rīcību.
• Fiduciārais darījums nodibina tā saukto ”fiduciāro īpašumu”, kuram raksturīga ”juridiskā īpašuma” nošķirtība no ”saimnieciskā īpašuma”. Attiecībā pret trešajām personām fiduciārs uzstājas kā nekustamā īpašuma pilntiesīgs īpašnieks, taču viņa piešķirto tiesisko varu ierobežo iekšēja vienošanās (fiduciāra noruna) starp viņu un fiduciantu. Fiduciārā īpašuma gadījumā lieta, kas uzticēta fiduciāram, no saimnieciskā viedokļa jeb faktiski pieder fiduciantam, kura interesēs un uz kura rēķina darbojas fiduciārs, un vienīgi attiecībā pret trešajām personām fiduciārs uzstājas kā minētās lietas pilntiesīgs īpašnieks.
• Fiduciants kā nekustamā īpašuma patiesais īpašnieks ir tiesīgs iegūt un paturēt šī nekustamā īpašuma dabiskos un civilos augļus (CL 855. un 955.pants), tostarp nomas maksu. Lietā nebūtu juridiski pamatoti uzskatīt, ka minētās naudas summas apmērā fiduciants ir netaisni iedzīvojies uz fiduciāra rēķina.

Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Senāta 2025.gada 15.maija spriedums lietā SKC-131/2025

Prasītāji cēla prasību pret vairākiem atbildētājiem par akciju turēšanu un rīcību ar tām. Prasība bija pamatota ar apgalvojumu, ka starp pusēm pastāvējis fiduciārs darījums par akciju turēšanu un pārvaldīšanu prasītāju interesēs. Pusēm esot bijusi mutiska vienošanās, ka noteiktas akciju sabiedrības (AS)  “Latvijas kuģniecība” akcijas tiks turētas uz atbildētāju vai ar viņiem saistītu ārvalstu sabiedrību vārda, bet prasītāju interesēs. Akcijas tika nostiprinātas uz ārzonu uzņēmumu vārda, kuros atbildētāji bija norādīti kā akcionāri vai nominētie turētāji. Vēlāk akcijas tika atsavinātas, un atbildētāji paturēja pārdošanas ienākumus, nesniedzot prasītājiem nekādu daļu. Prasītāji lūguši piedzīt solidāri no atbildētājiem zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāju prettiesiskas rīcības un līgumiskas saistības pārkāpuma rezultātā prasītājiem ir nodarīti zaudējumi.

Apelācijas tiesa atzina, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājiem jebkad būtu piederējušas AS  “Latvijas kuģniecība” akcijas vai ka kāda cita persona tās būtu iegādājusies prasītāju uzdevumā. Tāpat netika pieradīts, ka ir noslēgta vienošanās par AS  “Latvijas kuģniecība” akciju pārvaldīšanu. Kasācijas tiesa apelācijas tiesas spriedumu atcēla.

Senāta atziņas

• Ne visas fiduciārās attiecības tiek nodibinātas, pārnesot īpašumu tieši no fiducianta uz fiduciāru. Viens no fiduciāro darījumu paveidiem ir tā saucamais  “salmu vīra” darījums, kur uzticības persona ( “salmu vīrs”) savā vārdā, bet uzticētāja interesēs un uz viņa rēķina iegūst īpašumu tāpēc, ka pats uzticētājs negrib vai nevar atklāti savā vārdā iegūt šo tiesību. Fiduciāru attiecību  “salmu vīra” darījuma izpratnē nodibināšanai nav nepieciešama īpašuma vai prasījuma tiesības pārnese no fiducianta fiduciāram. Proti, fiduciārs īpašuma vai prasījuma tiesības var būt ieguvis arī citādā veidā, taču ir apņēmies tās īstenot fiducianta labā.
• Par fiduciāra darījuma priekšmetu var būt visi atļauti darījumi. No tā izriet katra līdzēja prasījuma tiesība par pienākuma izpildīšanu, kuru otrais līdzējs ar fiduciāru darījumu ir uzņēmies, vai zaudējumu atlīdzības piedziņu tā neizpildīšanas gadījumā. Turklāt fiduciāram tāpat kā pilnvarniekam (CL 2304.pants) nav tiesību fiduciantam iegūto mantu paturēt sev par labu.
• Fiduciārus darījumus atbilstoši līgumu formas brīvības principam ir iespējams noslēgt jebkādā formā, arī mutvārdos. Pienākums pierādīt darījuma noslēgšanas faktu un tā saturu ir tai pusei, kura to apgalvo. Tiesiskā darījuma noslēgšanas faktu un tā saturu var pierādīt ar visiem Civilprocesa likumā paredzētajiem pierādīšanas līdzekļiem.