Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības mīti un fakti. Sarunu festivālā “LAMPA”

Devītajā sarunu festivālā “Lampa”, kas divās dienās spēja pulcināt vairāk nekā 20 tūkstošus cilvēku, šoreiz īpaša uzmanība bija veltīta dažādiem ilgtspējas un klimata jautājumiem un izpausmēm. Festivālā bija klausāmas diskusijas visai plašā spektrā – no valsts energopolitikas un ilgtspējas finansēs, līdz ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības jautājumiem, kam pievērsāmies Ellex Kļaviņš rīkotajā diskusijā “Myth busters – veiksmīgas korporatīvās pārvaldības mīti un realitāte”.

Par mītiem un īstenību mūsdienīgas korporatīvās pārvaldības jomā ar “Ellex Kļaviņš” zvērinātu advokāti, biroja asociēto partneri un ESG prakses jomas vadītāju Aneti Dimitrovsku sarunājās ilgtspējas un pārvaldības eksperti – Swedbank Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis, Printful Juridiskā departamenta Compliance&Risk nodaļas vadītāja Luīze Mantiņa, Sun Finance Grupas uzņēmumu juridiskais vadītājs Roberts Molotanovs un Atea Global Services izpilddirektore un ilgtspējas vēstnese Alise Vilka.

Kā sarunas ievadā uzsvēra A. Garda, ilgtspēja mūsdienas ir gan stratēģisku mērķu izvirzīšana un to sasniegšana, gan arī daudzu ikdienas prakšu kopums, kas, piemēram, ietver nodokļu godīgu nomaksu, darbinieku cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas apkarošanu un daudzas citas izpausmes. “Ilgtspēja ir tas, ko uzņēmums spēj dot sabiedrībai un tas, ko uzņēmums īsteno savā kolektīvā, savā vidē. Tas nodrošina uzņēmumam spēju augt un attīstīties,” sacīja R. Molotanovs.

Ņemot vērā, ka laba korporatīvā pārvaldība ir viena no ilgtspējas jomas trim galvenajiem pīlāriem ikvienas institūcijas un uzņēmuma ikdienā, diskusijā vērtējām piecus pieņēmumus (mītus) saistībā ar ilgstpējīgu prakšu ieviešanu. Diskusijas dalībnieki un klausītāji balsoja par katru no apspriestajām tēmām, rezultātā izdarot secinājumu, vai izvirzītā tēze vairāk atgādina mītu jeb ir patiesa.

Ilgtspēja nav luksusa prece, bet reāla nepieciešamība

Runājot par ieguldījumiem ilgtspējā, diskusijas dalībnieki atzina, ka tos nav vienkārši atainot peļņas un zaudējumu aprēķinā, jo viens no būtiskiem ilgtspējas atdeves elementiem ir uzņēmuma reputācija. “Ieguldījumi ilgtspējā noteikti atmaksājas, ir jābūt pacietīgiem un neatlaidīgiem, atdeve būs jūtama ilgtermiņā,” sacīja A. Vilka. Savukārt, R. Molotanovs uzsvēra, – ikviens uzņēmums, kurš sevi nākotnē saredz kā plaukstošu un attīstībā esošu, tā vai citādi ir pievērsis uzmanību ilgtspējas jautājumiem. “Mūsu pieredze liecina, ka izaugsme notiek līdz ar ieguldījumiem ilgtspējā. Jāņem vērā, ka nenovērtējot ilgtspējas iespējas, ir risks pieredzēt reālus materiālos zaudējumus. Piemēram, zaudējumi, kas rodas tāpēc, ka nav ieviesti energoefektīvi risinājumi,” norādīja R. Molotanovs.

Komentējot to, vai sabiedrība ir pietiekoši nobriedusi, lai spētu uzņemties atbildību par šādiem jautājumiem, nepastāvot obligāti piemērojamam regulējumam, M. Stūrītis diskusijas ietvaros atgādināja par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, – no vienas puses sabiedrība vēlējās šo sistēmu iepakojuma efektīvai šķirošanai, no otras – brīvprātīgi to ieviest nebija iespējams. “Šodien redzam, ka sistēma strādā un pilda savu funkciju. Tāpēc ir jomas un brīži, kad nepieciešams rīkoties un valstij ir jāpalīdz kādas jaunas lietas iekustināt,” sacīja M. Stūrītis. Viņš ar pieminēja, ka veicot ieguldījumus pats izvēlas ieguldīt fondos un vērtspapīros, kurus ir emitējuši ilgtspējīgi uzņēmumi, – tātad ikviens no mums, izdarot savas ikdienas izvēles, ietekmē ilgtspējas principu iedzīvināšanu.

Uzņēmuma Printful pieredze, strādājot atšķirīgās jurisdikcijās un tirgos, liecina, ka pieeja un attieksme ilgtspējas jautājumos ir visai atšķirīga. Tas attiecas arī uz regulējumu un tā piemērošanu. “Eiropa ir savā ziņā advancētāka šajā jomā, nekā ASV. Cilvēku interese par ilgtspēju gan ir liela arī tur, taču mūsu pieeja ir vienmēr sabalansēt ilgtspējas komunikāciju, piemēram, lai neradītu aizdomas par zaļmaldināšanu. Ir jāievēro veselīgs balanss,” norādīja L. Mantiņa.

Domājot par ieguldījumiem  ilgtspējā un to atdevi, A. Garda aicināja apsvērt iespējamos zaudējumus uzņēmuma reputācijai, kas var izveidoties saistībā ar ilgtspējas jautājumu ignorēšanu. “Mēs gribam, lai uzņēmumi augtu, būtu veiksmīgi un stabili,” uzsvēra A. Garda, atbildot uz jautājumu par to, kāpēc bankas aktīvi iestājas par ilgtspējas jautājumu ieviešanu uzņēmumu darbībā.

Izšķiroša ir vadības loma un iesaiste, jāizvirza ambiciozi mērķi

Runājot par uzņēmuma vadības (īpašnieku, padomes) iesaisti ilgtspējas principu iedzīvināšanā, R. Molotanovs uzsvēra, ka nozīmīgākais ir uzņēmumā panākt komandas garu, lai “katrs uzņēmuma darbinieks veic labāko iespējamo darbu savā atbildības jomā.” Lai to panāktu, nepieciešama tādās vērtībās balstīta uzņēmuma vadība, kas saskan ar ilgtspējas mērķiem un tāpēc vadības loma ir izšķiroša.

“Kamēr mēs uz šiem jautājumiem skatāmies formāli, kā uz nepieciešamību atrakstīties, tas arī paliks tāds, “ķeksīša pasākums.” Tad tas nav ne plika graša vērts. Ir vajadzīgs, lai pati valde tam tic, lai tā būtu vadības filozofija, – tad arī būs rezultāts,” sacīja M. Stūrītis.

Diskusijas dalībnieki īpašu uzmanību veltīja uzņēmumu padomes un īpašnieku iesaistei ilgtspējas mērķu identificēšanā un atjaunošanā. L. Mantiņa uzsvēra, ka mērķu kontekstā vienmēr jāpatur prātā uzņēmuma izaugsmes ātrums un potenciāls, jo ilgtspējas iniciatīvas bieži vien var veicināt atdevi un izaugsmi (piemēram, optimizējot resursu patēriņu, radot jaunus produktus no otrreiz izmantojamiem materiāliem). Otrs svarīgs aspekts ir tendences sabiedrības noskaņojumā, piemēram, attiecībā uz videi draudzīgu materiālu izmantošanu. “Ja varam kvalitatīvi atbildēt uz šādu pieprasījumu, tas veicina uzņēmuma izaugsmi,” sacīja L. Mantiņa.

A. Garda sacīja, ka ilgtspējas mērķu kontekstā Latvijā uzņēmējiem būtu jābūt ambiciozākiem. “Vai pēc desmit gadiem, atskatoties uz šodienu, neteiksim, ka tolaik bijām pārāk lēni?”

Būtisku impulsu ilgtspējas definēšanā un iedzīvināšanā sniedz padome

Raksturojot padomes lomu ilgtspējas kontekstā, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka padomes izveide nav formalitāte, kas būtu piemērota tikai lielajiem, biržā kotētajiem uzņēmumiem, bet ikvienam, kurš grib augt un attīstīties. “Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, var veidot, piemēram, konsultatīvo padomi, kas spēj uzņēmuma vadības komandai iedot svaigu, atšķirīgu skatu uz dažādām aktualitātēm. Tas ir veids, kā pieņemt labākos, izvērtākos lēmumus, tai skaitā arī ilgtspējas jomā,” sacīja R. Molotanovs.

“Korporatīvā vide ir mainījusies, mēs esam atvērti dažādiem viedokļiem un uzskatiem. Tāpēc ir svarīgi, ka uzņēmuma vadībai ir pieeja atšķirīgam skatam uz dažādiem jautājumiem un problēmām,” piebilda A. Garda. Arī A. Vilka uzsvēra to, ka padomes pienesums ir vērtīgs skats no malas: “Varam priecāties, ka Latvijā ir pieejams atbalsts visdažādākajos forumos un veidos.”

M. Stūrītis piebilda, ka pēdējā laikā ir mainījusies vēsturiski visai pretrunīgais priekšstats par uzņēmumu padomēm, kas bija saistīts ar valsts kapitālsabiedrībām (padomes darbība bieži vien bija politizēta). “Ja tas ir uzņēmums ar lieliem, ambicioziem mērķiem, padome spēj palīdzēt un iedot pareizu impulsu, lai izšķiltos no jaunuzņēmuma stadijas un pārietu nākamajā attīstības līmenī.”

Noslēdzot sarunu, runājot par ilgtspējas politiku iedzīvināšanu ikdienā, diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka lielos uzņēmumos nevar šo jomu uzticēt vienam cilvēkam, bet ir nepieciešama gan vadības, gan ikviena darbinieka iesaiste ilgtspējas iniciatīvās. “Tās ir būtiskas pārmaiņas. Tāpēc darbiniekiem pilnīgi visos līmeņos ir jāsniedz vienkāršas atbildes uz vienkāršiem jautājumiem. Darbiniekam ir jāsaprot, ko tas man dos?” sacīja M. Stūrītis. Brīdī, kad cilvēki apzinās, ka ilgtspēja ir kas nozīmīgs, tie iesaistās un kļūst par daļu no pārmaiņu procesa.

Ellex Kļaviņš ir viens no vadošajiem un lielākajiem advokātu birojiem Latvijā ar daudzveidīgu specializāciju un ilgstoši uzkrātu profesionālo pieredzi. Biroja trīsdesmit gadu darbības pieredzē ir nozīmīgi starptautiskie projekti un vietējie darījumi.

Klientiem piedāvājam pilnu juridisko pakalpojumu klāstu visās uzņēmējdarbības tiesību jomās. Esam pirmā izvēle daudziem starptautiskajiem un arī vietējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešamas juridiskās konsultācijas Latvijā.