Jauni rīki cīņā pret pirātismu tiešsaistē
Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, interneta pirātisms ir izplatīta problēma. Lai to risinātu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā (AL). Kas mainīsies un kas jāatceras, piemērojot šo regulējumu?
Šajā nozarē veiktie pētījumi liecina, ka pirātiska satura patēriņš katru gadu izraisa miljonos mērāmus zaudējumus, jo patērētāji arvien biežāk izvēlas nelegālus pakalpojumus, kā rezultātā radošie un kultūras sektori saņem mazākus ieņēmumus un valsts budžets zaudē potenciālos nodokļus. Grozījumi AL izstrādāti, lai uzlabotu autortiesību aizsardzību tiešsaistes vidē un samazinātu nelegālu satura patēriņu, piešķirot jaunas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). NEPLP turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kuras bez tiesību īpašnieku atļaujas publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus.
Kādas sekas rada pirātisko tīmekļvietņu izmantošana?
Par pirātiskām tīmekļvietnēm tiek uzskatītas tādas tīmekļvietnes, kurās tiek publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti bez to īpašnieku piekrišanas. Tas ietver plašu satura klāstu – no filmām un mūzikas līdz e-grāmatām un datorprogrammām. Šo vietņu darbība, kā norādīts arī Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja 2021.gada pētījumā “Online copyright infringement in the European Union music, films and TV (2017-2020), trends and drivers”, Latvijā ir īpaši izplatīta. Latvijas interneta lietotāji 2022.gadā uzrādīja visaugstāko rādītāju ES attiecībā uz nelegāla satura izmantošanu, vidēji 13,9 reizes mēnesī piekļūstot vietnēm, kuras piedāvā autortiesības pārkāpjošu saturu. Turklāt Kultūras ministrijas pasūtītajā pētījumā “Apmeklētāko nelegālās straumēšanas vietņu audits un auditorijas izpēte: galvenie secinājumi” aptuveni 15% respondentu atzina, ka regulāri lieto nelegālās straumēšanas platformas, kas negatīvi ietekmē radošo nozari, liedzot tās pārstāvjiem gūt likumīgu peļņu.
Tiešsaistes pirātisms rada plašu ekonomisko un sociālo ietekmi. Radošo nozaru pārstāvjiem – mūziķiem, filmu veidotājiem, grāmatu autoriem – iet secen finansiāli resursi, kas varētu tikt izmantoti jauna satura radīšanai. Turklāt NEPLP 2021.gada pētījumā “Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai” secināts, ka Latvijas ekonomikā autortiesību pārkāpumu dēļ ik gadu tiek zaudēti apmēram 30,2 milj. eiro. Šie zaudējumi izpaužas kā nodokļu ieņēmumu kritums, darba vietu zaudējumi un kopējais vietējā satura piedāvājuma sarukums. Tāpat tiek apdraudēta arī Latvijas informatīvā telpa, jo lietotāji šajās platformās biežāk var tikt pakļauti dezinformācijas riskam.
Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?
Līdz šim Latvijas autortiesību un blakustiesību subjektiem bija tiesības lūgt ierobežot piekļuvi pirātiskām vietnēm, vēršoties tiesā. Šāda kārtība praksē ir neefektīva – tiesvedība aizņem būtiskus resursus un laiku, kas padara to par nepiemērotu risinājumu steidzamās situācijās, piemēram, gadījumos, kad nelegāli augšupielādētais saturs jāizņem nekavējoties. Izstrādātie grozījumi AL paredz piešķirt NEPLP tiesības ātri ierobežot piekļuvi vietnēm, kurās konstatēti autortiesību pārkāpumi.
Grozījumos paredzēts papildināt AL ar 13.nodaļu “Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti”. Šajā nodaļā ietverto tiesību normu mērķis ir ļaut NEPLP efektīvi īstenot savu uzraudzības funkciju. Turpmāk autortiesību un blakustiesību subjekti, to kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī vienkāršās licences saņēmēji ar autortiesību vai blakustiesību subjektu rakstveida piekrišanu vai izņēmuma licenciāti varēs vērsties NEPLP ar lūgumu pārtraukt nelegālu satura publiskošanu.
Saņemot šādu iesniegumu, NEPLP pieprasīs, lai satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs 15 dienu laikā no pieprasījuma paziņošanas dienas iesniedz dokumentus, kas apliecina tiesības tīmekļvietnē publiskot konkrētos autortiesību vai blakustiesību objektus. Ja šajā termiņā satura sniedzējs vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs pārtrauks publiskot attiecīgos objektus, NEPLP pieņems lēmumu izbeigt lietu. Tomēr, ja pārkāpums netiks novērsts un netiks sniegta nepieciešamā informācija, NEPLP pieņems lēmumu, ar kuru noteiks pienākumu pārtraukt konkrēto autortiesību vai blakustiesību objektu publiskošanu.
Papildus NEPLP tiek piešķirtas tiesības ierobežot piekļuvi konkrētai tīmekļvietnei arī bez autortiesību vai blakustiesību subjekta iesnieguma, ja NEPLP pati konstatēs, ka Latvijā ir pieejama tīmekļvietne, kurā acīmredzami tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības, piemēram, tāda tīmekļvietne, kuras darbība vērsta uz šādu objektu publiskošanu bez autortiesību vai blakustiesību subjektu piekrišanas. Grozījumos ir ietvertas arī tiesības NEPLP ierobežot piekļuvi šādu tīmekļvietņu kopijām.
Starptautiskā pieredze
Cīņa ar pirātismu tiešsaistē un autortiesību aizsardzība ir būtisks jautājums daudzu valstu tiesiskajā regulējumā. Dažādās valstīs pieņemti atšķirīgi regulējumi, lai efektīvi novērstu autortiesību pārkāpumus, gan nodrošinot tiesību īpašnieku aizsardzību, gan līdzsvarojot to ar interneta lietotāju tiesībām uz informāciju. Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir izskatījusi vairākas lietas, kas kļuvušas par precedentu tam, kā ES dalībvalstis ierobežo piekļuvi pirātiskām tīmekļvietnēm.
Ierobežošanas pasākumiem jābūt samērīgiem
EST 2014.gada 27.maija spriedums lietā C-314/12 (“UPC Telekabel Wien”) bija viens no būtiskākajiem spriedumiem, kas nosaka vadlīnijas attiecībā uz autortiesību pārkāpumu novēršanu internetā. Šajā lietā EST lēma, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem var pieprasīt ierobežot piekļuvi konkrētām vietnēm, kurās tiek pārkāptas autortiesības, pat ja šie pakalpojumu sniedzēji paši nav tieši atbildīgi par autortiesību pārkāpumiem. Tiesa norādīja, ka bloķēšanas rīkojumi ir leģitīmi, ja tie vērsti uz autortiesību aizsardzību, tomēr vienlaikus jāievēro princips, ka interneta lietotāju tiesības piekļūt informācijai netiek nepamatoti ierobežotas.
Tiesa īpaši uzsvēra, ka ierobežošanas pasākumiem jābūt samērīgiem un mērķētiem uz prettiesiskā satura pieejamības izbeigšanu, vienlaikus neaizkavējot lietotāju piekļuvi likumīgam saturam. Šajā kontekstā Latvijā paredzētajos grozījumos AL noteikts, ka NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu, vērtēs vietnes darbības mērķi, satura sniedzēja rīcību un nepieciešamību aizsargāt autortiesības. Ar to tiek nodrošināts samērīgums un līdzsvars starp autortiesību aizsardzību un sabiedrības interesēm, ievērojot EST vadlīnijas.
Bloķē arī starpnieku vietnes
EST 2017.gada 14.jūnija spriedums lietā C-610/15 (“Stichting Brein” pret “Ziggo BV” un “XS4ALL Internet BV””) ir vēl viens nozīmīgs precedents, kurā EST lēma par pienākumu ierobežot piekļuvi vietnei, kas sniedz iespēju lietotājiem apmainīties ar autortiesībām aizsargātiem darbiem, izmantojot vienādranga tīklus. Tiesa konstatēja, ka, lai arī vietnes administratori paši nesniedz aizsargātos darbus, ar savas platformas starpniecību viņi apzināti veicina autortiesību pārkāpumus. Tiesa atzina, ka tīmekļvietnes, kuru darbība galvenokārt saistīta ar prettiesisku satura apmaiņu, var tikt ierobežotas neatkarīgi no tā, vai tajās ir pieejams arī likumīgs saturs. Šis spriedums ir nozīmīgs, jo tas apstiprina, ka vietnes, kas kalpo kā starpnieki prettiesisku darbību veikšanai, ir bloķējamas. Šāda pieeja ir arī Latvijas AL grozījumos, kas ļauj NEPLP ierobežot piekļuvi vietnēm, kurās acīmredzami pārkāptas autortiesības, pat ja vietnē ir arī neliels apjoms legāla satura.
Viens no izaicinājumiem, ar ko sastopas valstis, kas vēlas ierobežot piekļuvi pirātiskajām vietnēm, ir šo vietņu spēja ātri atjaunoties, izmantojot alternatīvas domēna adreses vai interneta protokola adreses. Šādos gadījumos ES tiesu praksē arvien plašāk tiek izmantoti dinamiskie bloķēšanas pienākumrīkojumi. Dinamisko bloķēšanas rīkojumu mērķis ir nodrošināt, ka piekļuves ierobežojums attiecas ne tikai uz sākotnējo tīmekļvietni, bet arī uz tās kopijām vai atvasinājumiem, kas var parādīties ar jauniem domēniem.
Arī vietnes kopijas drīkst ierobežot
Dinamiskie pienākumrīkojumi ir īpaši aktuāli, ņemot vērā EST 2011.gada 12.jūlija spriedumu lietā C-324/09 (“SA “L’Oréal” un citi pret AG “eBay International””), kurā tika noteikts, ka pienākumrīkojumā var pieprasīt starpniekam īstenot pasākumus, kas ne tikai novērš esošos autortiesību pārkāpumus, bet arī līdzīgus pārkāpumus nākotnē.
Līdzīga prakse tiek izmantota Lietuvā, Itālijā, Spānijā un Grieķijā, kur piekļuves ierobežošanu pirātiskajām vietnēm veic administratīvās iestādes, pieļaujot iespēju piemērot lēmumus arī vietņu kopijām vai spoguļvietnēm. Šī prakse nodrošina, ka vietnes ar būtisku autortiesību pārkāpumu raksturu tiek pastāvīgi slēgtas, tādējādi samazinot autortiesību pārkāpumu izplatību un radot spēcīgu preventīvu efektu.
Grozījumos AL paredzēts ieviest dinamiskos bloķēšanas pienākumrīkojumus arī Latvijā, ļaujot NEPLP pieņemt lēmumu ierobežot piekļuvi vietnes kopijām, ja tās atbilst noteiktām pazīmēm, piemēram, identisks domēna vārds vai vizuālais izkārtojums.
Satura aizsardzība legāla patēriņa veicināšanai
Jaunais regulējums ne tikai ļaus autortiesību īpašniekiem efektīvāk aizsargāt savu saturu, bet arī radīs iespējas vietējiem uzņēmējiem un investoriem, veicinot legāla satura patēriņu un mazinot konkurences izkropļojumus, ko rada nelegālu vietņu darbība. Radošās nozares varēs plaukt, ja satura veidotāji – mūziķi, filmu veidotāji, grāmatu autori un citi radošie profesionāļi – būs pārliecināti, ka viņu darbs tiek novērtēts un atbilstoši atalgots.
Turklāt grozījumi paredz stiprināt arī valsts informatīvo telpu un veicināt drošību tiešsaistē. Pirātiskās tīmekļvietnes bieži vien ne tikai piedāvā lietotājiem nelegālu saturu, bet pakļauj tos arī citām bīstamām blakusparādībām – nelegālās straumēšanas platformas un failu apmaiņas vietnes var kļūt par augsni dezinformācijai un propagandai, kā arī lietotāju datu drošības apdraudējumiem. Vairākos gadījumos šīs platformas pelna arī ar reklāmām, kas nav regulētas un var saturēt kaitīgu vai maldinošu saturu. Samazinot pieeju šādām vietnēm, Latvijas iedzīvotājiem potenciāli tiks radīta drošāka digitālā vide.
Nozares izaugsme un tiesiskā vide, kas efektīvi aizsargā intelektuālo īpašumu, ilgtermiņā var veicināt kultūras un radošo industriju ilgtspēju Latvijā. Šīs nozares ne tikai rada tiešu ekonomisko vērtību, bet arī nodrošina kvalitatīva vietējā satura pieejamību, kas atbalsta Latvijas kultūras identitāti un bagātina sabiedrības informatīvo vidi. Grozījumos AL, paplašinot NEPLP pilnvaras, paredzēta samērīga un mērķēta pieeja autortiesību aizsardzībai, veidojot videi piemērotu mehānismu, kas atbilst ES kopējām nostādnēm šajā jomā.
Tādējādi grozījumu ietekme būs daudzšķautņaina – ne vien tieši aizsargājot autortiesību un blakustiesību subjektus, bet arī stiprinot vietējo ekonomiku, attīstot legālo satura tirgu un veicinot informatīvās telpas drošību. Grozījumu ieviešana kļūs par nozīmīgu soli Latvijas digitālās ekonomikas izaugsmē un radošo nozaru ilgtspējīgā attīstībā, kas nākotnē var radīt plašas iespējas gan satura veidotājiem, gan lietotājiem.
