Jaunumi darba attiecību regulējumā – vairāk iespēju darbinieku motivēšanai

Kompetentu un ieinteresētu darbinieku piesaiste un noturēšana (motivēšana) ir un būs viens no lielākajiem Latvijas uzņēmēju un organizāciju izaicinājumiem. Darba attiecību modeļi mainās, cilvēki vairs nejūtas piesaistīti vienai darba vietai, tie vēlas ne tikai adekvātu atalgojumu, bet arī lielāku brīvību un papildu labumus. Lai darba devēji to varētu piedāvāt, ir vajadzīga attiecīga tiesiskā vide, – tāds darba attiecību regulējums, kas ļauj piesaistīt un motivēt cilvēkus. Virkne uzlabojumu šo jomu regulējošās tiesību normās ir nesen stājušies spēkā, taču ir gaidāmas vēl jaunas izmaiņas.

Nedrīkst prasīt svešvalodu prasmes

Pērn oktobrī spēkā stājās grozījumi Darba likumā, kas būtiski sašaurina darba devēju iespējas prasīt darbiniekiem zināt svešvalodas. Grozījumi paredz, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Nosacījumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir darba veikšanas objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.

Grozījumu mērķis ir aizsargāt valsts valodu, pasargājot vairāku profesiju pārstāvjus, piemēram, pārdevējus no obligātas prasības zināt krievu valodu. Darba tirgus ir vide, kur svešvalodas mēdz prevalēt pār valsts valodu, un tas būtu jāierobežo. Tomēr ir grūti iztēloties, kā uzņēmēji varētu pamatot, ka svešvaloda ir objektīvi nepieciešama darbu izpildei, jo tam nav skaidru kritēriju. Turklāt, Latvijā ir un būs darba vietas, kur valdes locekļi vai vadošie darbinieki ir no ārvalstīm, bet ne visu darbinieku tieši darba izpilde saistīta ar ārvalstīm, īpaši to var novērot starptautiskos koncernos ietilpstošās sabiedrībās. Domājams, ka jaunākie grozījumi radīs daudz, jo daudz nevajadzīgas grūtības darba devējiem.  Kas rezultātā var būt arī viens no iemesliem tiem pārvāksies uz Igauniju, Lietuvu vai kādu citu valsti. Lai vai kā, darba devējiem ir ieteicams pārskatīt, kas attiecībā uz svešvalodu zināšanām ir vai nav iekļauts uzņēmumu iekšējos dokumentos, darba līgumos vai amata aprakstos, vērtējot tieši no katra konkrētā amata un tā pienākumu skatu punkta.

Viena nodokļa likme algai, lielāks neapliekamais minimums

No šī gada tiek piemērota viena iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme algai – 25,5% (iepriekš bija 20% un 23%), kas atvieglo nodokļa aprēķināšanu. Ārzemniekiem, kuri strādā Latvijā, bet sociālās iemaksas veic citā valstī, ir jāmaksā krietni augstāka likme – 33%, ja viņu ikmēneša alga pārsniedz 8 775 eiro.

Pozitīva pārmaiņa, – ar šo gadu ir atcelts prognozējamais diferencētais neapliekamais minimums, kuru agrāk rēķināja VID, balstoties uz iepriekšējos mēnešos gūtajiem ienākumiem. No šī gada ir ieviesta vienkāršāka pieeja – neapliekamais minimums visiem 510 eiro apmērā. No 2026. gada tas pieaugs līdz 550 eiro, bet 2027. gadā sasniegs 570 eiro. Lielākajam vairumam darbinieku tas nozīmē nedaudz vairāk naudas viņu makā, jo visiem, kuri mēnesī saņem līdz 4 000 eiro (bruto), neto alga pēc šīs reformas ir pieaugusi. Tāpat darba ņēmējam vairs nav jāveic izmaiņas algas nodokļu grāmatiņā saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu, tas tiek piemērots automātiski pie darba ņēmēja, pie kura ir iesniegta nodokļu grāmatiņa.

Jāpiebilst, ka no šī gada ir palielināts neapliekamai minimums pensionāriem – no 6 000 eiro līdz 12 000 eiro gadā. Turklāt strādājošajiem pensionāriem ir atļauts pensionāra neapliekamo minimumu (1 000 eiro mēnesī) taksācijas gada laikā piemērot līdzīgās daļās pie pensiju izmaksātāja un citā ienākumu gūšanas vietā. Tas nozīmē, ka neapliekamo minimumu var līdzīgās daļās attiecināt gan uz algu, gan pensiju.

Lielākas nodokļa atlaides par darbinieku izdevumiem un pabalstiem

Viens no darbinieku piesaistes un motivēšanas instrumentiem ir transporta, ēdināšanas, ārstniecības un citu izdevumu apmaksa, kā arī dažādi pabalsti, ko darbinieks saņem kā papildu labumus pie algas. No šī gada darba devēji, kuri ar saviem darbiniekiem ir parakstījuši koplīgumu, var saņemt būtiskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides par transporta, izmitināšanās un pārcelšanās izdevumiem. Piemēram, tie var būt izdevumi par sabiedrisko transportu, degvielu un mājokļa īri. Šie ir papildus labumi, kas nākuši klāt ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem – arī par tiem, tāpat kā agrāk, var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Kopējais ar nodokli neapliekamais limits darbiniekiem tiks aprēķināts, ņemot vērā vidējo darbinieku skaitu uzņēmumā un tas ir 700 eiro uz vienu darbinieku gadā (iepriekš bija līdz 480 eiro gadā). Šis ir izdevīgs nosacījums, jo ļauj kompensēt lielākas summas tiem darbiniekiem, kuriem izdevumu kompensēšana ir vajadzīga lielākā apjomā uz to darbinieku rēķina, kuri to neizmanto.

Likumā ir saglabāti iepriekšējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai:

• kopējo izdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 5% no bruto algu fonda;
• darba devējs nodarbina vismaz sešus darbiniekus;
• darba devējam nav nodokļu un nodevu parādu pirmstaksācijas gada 15. decembrī;
• darba devējs nav atzīts par vainīgu pārkāpumos, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu;

• darba devējs veicis saimniecisko darbību vismaz vienu gadu.

Kā arī no šī gada tiek papildināts vēl viens nosacījums, ka darba devējām ir pienākums uzglabāt attiecīgos izdevumus apliecinošus ārējos attaisnojuma dokumentus.

Darba devējam izdevumu segšanas iespēja ir jāietver koplīgumā, kā arī – uzņēmumā ir jābūt skaidri definētiem nosacījumiem izdevumu segšanai (piemēram, iekšējā kārtība par šo jautājumu). Izdevumu segšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai un uzņēmumam ir jāspēj to paskaidrot un pierādīt. Uzņēmumam šos izdevumus ir jāuzskaita un jāsaglabā attaisnojošie dokumenti, par katru darbinieku atsevišķi ir jāsniedz izziņa VID, kā arī jāseko līdzi kopējām izdevuma limitam, lai tas netiktu pārsniegts.

Savukārt, attiecībā uz pabalstiem ir palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam – no 250 eiro līdz 500 eiro; bēru pabalstam – no 250 eiro līdz 500 eiro; un darba devēja dāvanām – no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā.

Ar bērnu aprūpi saistītos atvaļinājumos var doties arī valdes locekļi

Kopš 2024. gada nogales spēkā ir stājušies grozījumi Komerclikumā, kas paredz valdes locekļu tiesības uz ar bērna aprūpi saistītiem atvaļinājumiem. Līdz šim šādi atvaļinājumi pienācās tikai darbiniekiem, bet valdes locekļi bija apdalīti, jo valdes loceklis likuma izpratnē nav darbinieks. Tāpēc, ja valdes loceklis devās ilgstošā prombūtnē saistībā ar bērna piedzimšanu, viņa atbildība saglabājās tādā pat apjomā, kā veicot ikdienā savus pienākumus.

Ar likuma grozījumiem ir noteikts, ka valdes loceklim ir tiesības izmantot: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai; bērna kopšanas atvaļinājumu; bērna aprūpētāja atvaļinājumu; kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja ir jāaprūpē adoptētais bērns, audžubērns vai aizbilstamais. Atvaļinājumiem būs piemērojams Darba likuma regulējums, ja vien Komerclikumā nav paredzēts savādāk. Šo atvaļinājumu izmantošanas laikā valdes locekļu pilnvaras tiks apturētas un var tikt ievēlēts cits valdes locekli uz valdes locekļa atvaļinājuma laiku.

Ceram, ka minētās izmaiņas un uzlabojumi veicinās nodarbināto labbūtību un motivāciju, taču ar to izmaiņas darba attiecību regulējumā nebūt nav noslēgušās. Šobrīd izstrādes un saskaņošanas procesā ir apjomīgi Darba likuma grozījumi, kur cita starpā paredzēts noteikt, ka darba samaksa darbiniekiem primāri ir izmaksājama uz bankas kontu , tiks precizēts regulējums par virsstundu apmaksu, par dīkstāves apmaksu, par summētā darba laika uzskaiti (ietverot arī nepilna laika darbu), par uzteikumu arodbiedrības biedram, kā arī iecerēts paredzēt iespēju saīsināt darba nedēļu, proti, noteiktos gadījumos, ja darbinieks četras dienas ir strādājis papildus darba stundas, piektā diena tam būtu brīva.