Kā izmaksāt dividendes aizejošajam dalībniekam

Lasītājs jautā: Viens no trim sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir nolēmis pārdot savas daļas pārējiem diviem dalībniekiem. Sabiedrībai par iepriekšējiem gadiem ir uzkrāta nesadalīta peļņa. Vai iespējams sadalīt peļņu proporcionāli daļu skaitam, bet faktiski aprēķināt un izmaksāt dividendes tikai šim vienam dalībniekam, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu?

Dividenžu noteikšana un izmaksas pienākums

Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 161.panta 1.¹daļu dividendes no nesadalītās peļņas nosaka ar dalībnieku sapulces lēmumu. Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 28.aprīļa spriedumam lietā C27107114 no dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas brīža sabiedrībai pret dalībnieku izveidojas parādsaistības noteikto dividenžu apmērā un sabiedrībai ir pienākums tās izmaksāt bez nepamatotas kavēšanās. Sabiedrība nedrīkst nepamatoti kavēt dividenžu izmaksu pēc tam, kad tās ir noteiktas.

Ja dividenžu izmaksu kavē pats dalībnieks (piemēram, nenorāda bankas kontu), tad saskaņā ar KL 161.panta 6.daļu dividendes ir jāizmaksā (jāizņem) 10 gadu laikā no dalībnieku sapulces lēmuma par to noteikšanu. Ja dalībnieka vainas dēļ sabiedrība 10 gadu laikā nav varējusi izmaksāt noteiktās dividendes, tās pāriet sabiedrības īpašumā.

Proporcionāla dividenžu sadale un tās ierobežojumi

Ja dalībnieku sapulce nolemj sadalīt dividendes proporcionāli dalībniekiem piederošo daļu skaitam, tad atbilstoši KL 161.panta 2.daļai dividendes jāizmaksā visiem dalībniekiem proporcionāli un vienlaikus. Saskaņā ar KL 161.panta 7.daļu dalībnieku sapulces lēmums, ar kuru noteiktās dividendes atstājamas sabiedrības rīcībā kaut uz laiku, nav spēkā. Līdz ar to dalībnieku sapulce nevar pieņemt spēkā esošu lēmumu, ka dividendes šobrīd izmaksājamas tikai aizejošajam dalībniekam, bet pārējiem – vēlāk. Turklāt šāda pieeja nešķiet lietderīga arī no grāmatvedības un tiesiskā viedokļa, jo no dividenžu noteikšanas brīža nesadalītā peļņa attiecīgajā apmērā kļūst par sadalītu peļņu un veido sabiedrības parādsaistības pret pārējiem dalībniekiem. Ja dividendes tiek noteiktas proporcionāli visiem dalībniekiem, tās attiecīgajā apmērā uzskatāmas par sadalītu peļņu neatkarīgi no tā, vai ir faktiski izmaksātas.

Dividenžu noteikšana tikai vienam dalībniekam

Ja mērķis ir noteikt un izmaksāt dividendes tikai aizejošajam dalībniekam, ir jāvērtē, vai sabiedrības statūti paredz iespēju noteikt dividendes neproporcionāli dalībniekiem piederošo daļu nominālvērtību summai, kā to pieļauj KL 161.panta 2.daļa. Ja statūti šādu kārtību neparedz, tie vispirms ir jāgroza, paredzot tiesības noteikt dividendes neproporcionāli. Tikai tad dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par dividendēm konkrētam dalībniekam, vienlaikus atstājot pārējo peļņas daļu nesadalītu. Šādā gadījumā netiek radītas parādsaistības pret pārējiem dalībniekiem, jo dividendes tiem vispār netiek noteiktas.

Praksē tas nozīmē, ka pirms daļu atsavināšanas darījuma pusēm būtu laikus jāizvērtē gan statūtos noteiktā dividenžu sadales kārtība, gan arī izvēlētā darījuma struktūra. Nereti ekonomiski un juridiski efektīvāk var būt vispirms lemt par dividenžu izmaksu (šajā gadījumā – tikai aizejošajam dalībniekam) un tikai pēc tam slēgt daļu pirkuma līgumu, tādējādi precīzāk nošķirot sabiedrības līdzekļu sadali no pirkuma cenas samaksas par daļām.

Publicēts: iBizness.lv. 22.01.2026.