Kā sagatavot uzņēmumu kapitāla tirgum?

Finansējuma piesaiste kapitāla tirgos kļūst aizvien populārāka. Šogad “Nasdaq Baltics” jau ir notikuši 26 publiskie obligāciju laidieni un divi sākotnējie publiskie piedāvājumi (IPO). Katrs emitents var piemeklēt sev atbilstošāku ieguldītāju loku un tirdzniecības vietu. Kas jāzina, piesaistot līdzekļus kapitāla tirgū?

Lielākām sabiedrībām ar nopietnām ambīcijām piemērotāks būs “Nasdaq Baltics” regulētais tirgus ar stingrākām prasībām, bankām un pensiju fondiem kā ieguldītājiem. Vidēja un maza izmēra sabiedrības labprāt izvēlas “First North” alternatīvo tirgu ar atvieglotām prasībām un fokusu uz vietējiem privātajiem un profesionālajiem ieguldītājiem. Ieteicams sākt ar parāda vērtspapīriem (obligācijām) un tad kombinēt tos ar IPO, nodrošinot lielāku uzņēmējdarbības elastību un kapitāla izmaksu optimizāciju.

Ko vērtē ieguldītāji?

Lai startētu kapitāla tirgos, uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

Uzņēmējdarbības mērogs

Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir uzņēmējdarbības rādītāji. Ieguldītājiem interesē uzņēmumi, kas uzrāda ilgtspējīgu uzņēmējdarbības izaugsmi. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pēdējo 2–5 gadu pārdošanas apjomiem un rentabilitātei. Uzņēmumam vajadzētu uzrādīt pozitīvu izaugsmes tempu un pārsniegt vidējo nozares izaugsmes rādītāju. Svarīgi norādīt, ka biržās regulētajā tirgū tiek uzņemti emitenti, kuriem ir vismaz 2 gadu darbības vēsture (3 gadi akciju emisijai) un kuru emitēto akciju tirgus vērtība ir vismaz 4 000 000 eiro.

Alternatīvajā tirgū “First North” nav prasību par darbības ilgumu un tirgus vērtību. Tomēr arī šeit uzņēmumam ir jāpierāda pietiekama un ilgtspējīga izaugsme un spēja nākotnē veikt procentu un pamatsummas maksājumus.

Uz eksportu orientēti uzņēmumi tiek uzskatīti par pievilcīgākiem salīdzinājumā ar tiem, kas darbojas tikai vietējā tirgū. Tāpat ieguldītāju acīs ir nozīme arī uzņēmējdarbības nozarei, kurā darbojas potenciālais emitents.

Tiek uzskatīts, ka ražošanas nozares ir pievilcīgākas ieguldītājiem nekā pakalpojumu sniegšanas nozares. Tomēr “Nasdaq Baltic” ir pārstāvēti arī emitenti no ātro kredītu, banku un informācijas tehnoloģiju nozarēm, kas ieguldītāju vidū ir ne mazāk pieprasītas. Jāpiemin gan, ka dažām nozarēm pieeja kapitāla tirgiem ir liegta, piemēram, azartspēļu nozarei.

Uzņēmuma struktūra un pārvaldība

Svarīgs aspekts, ko ieguldītāji sagaida no emitenta, ir saprotama un caurskatāma uzņēmuma struktūra un laba korporatīvā pārvaldība. Patstāvīgs uzņēmums ir daudz piemērotāks, taču ieguldītāji var apsvērt arī labi un skaidri strukturētu holdinga sabiedrību. Holdinga sabiedrības gadījumā ieguldītāji varētu prasīt papildu garantijas, lai novērstu kapitāla aizplūšanas riskus. Emitējot obligācijas, emitents var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrība. Akciju laidienam gan ir nepieciešama akciju sabiedrības forma.

Svarīgi, lai emitents pārvalda sabiedrību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kas nodrošina uzņēmējdarbības efektīvu pārvaldību un darbības atklātību. Labas korporatīvās pārvaldības principi ir ietverti Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā un piemērojami saskaņā ar “ievēro vai paskaidro” principu. Svarīgākie no tiem ir iekšējās kontroles sistēmas izveide, risku vadība un iekšējais audits. Iekšējās kontroles sistēmas nodrošina uzņēmuma efektīvu un likumam atbilstošu darbību. Risku pārvaldības mērķis ir identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos riskus. Iekšējais audits novērtē un pilnveido iekšējo procesu efektivitāti.

Ja tiek mērķēts uz regulēto tirgu, būs nepieciešams izveidot revīzijas komiteju. Ieguldītāji sagaida, ka uzņēmumu apkalpo uzticams ārējais revidents, vēlams, starptautiski atzīta firma.

Vadības komanda

Profesionāla vadības komanda ir cits ļoti svarīgs elements. Ieguldītāji ar lielu uzmanību vēro potenciālā emitenta vadītājus, viņu pieredzi, reputāciju, sasniegumus uzņēmējdarbībā. Runas prasmes un spēja pārliecinoši prezentēt savu uzņēmumu un tā izaugsmes plānus ir tas, kam ir būtiska loma road show jeb, tiekoties ar potenciālajiem ieguldītājiem naudas piesaistes procesā.

Svarīga ir vadības atbildības jomu sadalīšana atbilstoši katra valdes locekļa kompetencei un interešu konfliktu uzraudzība. Tāpat tiek sagaidīts, ka uzņēmumā darbojas padome, kurai ir atvēlēta uzraudzības funkcija, tās locekļiem ir atbilstoša pieredze un kompetence un tās sastāvā darbojas neatkarīgs padomes loceklis.

Informācijas atklāšana

Kotējoties biržā, sabiedrībai būs jāatbilst informācijas atklāšanas prasībām, regulāri publicējot gada un starpperiodu pārskatus. Alternatīvajā tirgū emitents var gatavot finanšu pārskatus atbilstoši Latvijas grāmatvedības standartiem, savukārt regulētajā tirgū emitentam ir pienākums finanšu pārskatus sagatavot saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem IFRS. Tāpēc būtu laicīgi jāsagatavojas šīs prasības izpildei, ja nepieciešams, pārejot uz IFRS standartiem.

Sabiedrības reputācija

Ne mazāk svarīgs aspekts no ieguldītāju skatupunkta ir sabiedrības reputācija un zīmola atpazīstamība.

Publiskais tēls ir būtisks faktors finansējuma piesaistei kapitāla tirgū, īpaši IPO gadījumā, kad kapitāls tiek piesaistīts arī no privātiem ieguldītājiem. Publiskajā telpā esošā informācija par akcionāru strīdiem, iepriekšējo valdes locekļu nelikumībām, aplokšņu algām vai sankciju pārkāpumiem var negatīvi ietekmēt ieguldītāju interesi vai vispār liegt pieeju biržai.

Pirms kapitāla piesaistes ieteicams izmantot sabiedrisko attiecību aģentūras pakalpojumus, lai precīzāk un objektīvāk saprastu ieguldītāju (īpaši – privāto ieguldītāju) attieksmi un vajadzības. Tas palīdzētu publicitātes un sabiedrisko attiecību veidošanas jautājumos. Idejas un iedvesmu var smelties no Latvijā iepriekš notikušajiem publiskajiem vērstpapīru laidieniem.

Ilgtspēja

Ieguldītāji sāk pievērst pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem. No 2025.gada 1.janvāra saskaņā ar direktīvu 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES (Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva) ilgtspējas ziņošanas prasības būs piemērojamas visiem lielajiem uzņēmumiem. Pirmie ziņojumi jāpublicē 2026.gadā. Tāpat ziņošanas pienākums ir saistošs emitentam, neskatoties uz tā lielumu, līdz ar tā iziešanu regulētajā tirgū.

Ilgtspējas aspektiem jābūt iekļautiem uzņēmuma stratēģijā un lēmumu pieņemšanas procesos. Ir jāaptver visi ilgtspējas aspekti – vide (piemēram, attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu, bioloģisko daudzveidību, enerģijas patēriņu, ūdens apsaimniekošanu un emisijām), sociālais aspekts (dažādība un iekļaušana, vietējo kopienu jautājumi, darbinieku labbūtība, vienlīdzīga samaksa, cilvēktiesības un tā tālāk) un visbeidzot – pārvaldības jautājumi (uzņēmējdarbības ētika, datu drošība, ilgtspējīgie iepirkumi, interešu konfliktu novēršana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, pretkorupcija un trauksmes celšanas sistēma).

Būs jāapkopo dažādi dati saistībā ar savām aktivitātēm, aktīviem, finanšu informāciju ilgtspējas jomā. Ieteicams piesaistīt konsultantus, lai pilnīgāk un efektīvāk spētu ieviest ilgtspējas izvirzītās prasības.

Informācija  tīmekļvietnē

Svarīgi ir izveidot viegli pieejamu un uztveramu tīmekļvietnes sadaļu, kas tieši paredzēta ieguldītājiem. Tajā tiktu publicēta visa ieguldītājiem nepieciešamā informācija – par uzņēmumu, vadību un īpašnieku struktūru, kā arī finanšu pārskati un ar vērtspapīru emisiju saistītā informācija. Laba tīmekļvietne, kas sniedz savlaicīgu, precīzu un noderīgu informāciju, ieguldītāju acīs veicina uzticēšanos uzņēmumam.

Atbalsts emitentiem

Sagatavot uzņēmumu startēšanai kapitāla tirgū prasa laiku. Ieteicams savlaicīgi vērsties pie konsultantiem, proti, juridiskajiem, finanšu un ieguldījumu ekspertiem, lai nodrošinātu emisijas dokumentu sagatavošanu, veiksmīgu kotēšanas procesu un ilgtermiņa atbalstu kapitāla tirgū.

Izmaksas sagatavošanas darbiem iespējams segt ar valsts finansiālo atbalstu. Valsts turpina atbalstīt uzņēmumus, kas ir iecerējuši kotēties biržā, un atvērta arī jauna atbalsta programma, kurā tiek kompensēti līdz 50% no sagatavošanas darbu izmaksām. Akciju emisijas gadījumā var saņemt izdevumu atmaksu līdz 200 000 eiro, obligāciju gadījumā – 120 000 eiro. Atbalsts būs pieejams līdz 2026.gada beigām.

Tāpat Latvijas Bankas “Vērstpapīru smilškastē” ir pieejamas bezmaksas konsultācijas topošajiem emitentiem, kur nozares labākie eksperti (ieguldījumu bankas, advokātu biroju pārstāvji) novērtēs uzņēmuma atbilstību kapitāla tirgiem un sniegs savas rekomendācijas. Šo unikālo iespēju jau izmantojušas vairākas valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības un viena privāta sabiedrība.

Publikācija: iBizness