Kopīgi noteikumi preču remontēšanas veicināšanai

Remontējamu preču priekšlaicīga izmešana palielina atkritumu daudzumu un rada siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī lielāku pieprasījumu pēc vērtīgiem resursiem jaunu preču ražošanā, norādījusi Eiropas Komisija. Tādēļ, lai realizētu Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķi par ilgtspējīgu patēriņu, maija izskaņā pieņemta direktīva par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai (tā sauktā right to repair jeb R2R direktīva).

R2R direktīvas mērķis ir veicināt, ka gadījumā, ja precei rodas defekts, patērētājs izvēlas to saremontēt un izmantot ilgāk, nevis priekšlaicīgi no tās atbrīvojas.

Ražotāju pienākums labot preci

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, R2R direktīva paredz, ka noteiktu preču ražotājiem arī pēc normatīvajos aktos noteiktās likumiskās garantijas beigām, pamatojoties uz patērētāja lūgumu, būs pienākums veikt preču remontu. Remonts būs jāveic bez maksas vai par saprātīgu samaksu un saprātīgā laika periodā.

R2R direktīva arī paredz, ka ražotāji nedrīkstēs atteikties veikt preču remontu tādēļ, ka preci jau iepriekš remontējusi cita persona, kā arī ražotāji bez objektīva pamatojuma nedrīkstēs pielietot tādas programmatūras un aparatūras metodes un līguma nosacījumus, kuri apgrūtina citām personām iespēju veikt preču remontu (tostarp, ierobežojot tiesības izmantot lietotas rezerves daļas vai 3D izprintētas rezerves daļas).

Saskaņā ar R2R direktīvu ražotājiem būs arī pienākums par saprātīgu cenu pārdot rezerves daļas neatkarīgiem remonta pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat ražotājiem būs pienākums publicēt informāciju par remontēšanas pieejamību un indikatīvajām izmaksām.

Uz kurām precēm attiecas direktīva?

Pašreizējā R2R direktīvas redakcija paredz, ka iepriekš minētie ražotāju pienākumi attieksies uz šādām precēm:

• sadzīves veļas mazgāšanas un/vai žāvēšanas mašīnas;
• sadzīves žāvēšanas mašīnas;
• sadzīves trauku mazgāšanas mašīnas;
• aukstumiekārtas;
• elektroniskie displeji;
• metināšanas aparāti;
• putekļu sūcēji;
• serveri un datu glabāšanas produkti;
• mobilie tālruņi, bezvadu tālruņi un planšetdatori;
• preces, kurās iestrādātas vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas (LMT baterijas).

Pagarināts garantijas laiks

To, cik ilgi pēc likumiskās garantijas beigām patērētājs varēs pieprasīt ražotājam veikt preču remontu, nosaka katrai preču grupai piemērojamie specifiskie tiesību akti, un tas var sasniegt pat 10 gadus.

Ņemot vērā ierobežoto, iepriekš minēto preču loku, attiecībā uz kurām patērētāji varēs pieprasīt ražotājam veikt remontu, R2R direktīva ir izpelnījusies nevalstisko organizāciju un citu personu kritiku. Tomēr jānorāda, ka R2R direktīva ievieš arī virkni jauninājumu, kuri attieksies uz neierobežotu patērētāju iegādāto preču klāstu. Piemēram, R2R direktīva paredz, ka gadījumā, ja patērētājs likumiskās garantijas laikā defektīvās preces nomaiņas vietā izvēlēsies tās remontēšanu, likumiskā garantija tiks pagarināta par 12 mēnešiem (tātad tagadējo 2 gadu vietā tā būs 3 gadus gara). Tāpat R2R direktīva paredz, ka tiks izveidota ES līmeņa tiešsaistes platforma, kurā patērētāji varēs atrast informāciju par remontēšanas pakalpojumu sniedzējiem, remontētu preču pārdevējiem un defektīvu preču pircējiem.

Paredzams, ka tuvākajā laikā R2R direktīva tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ES dalībvalstīm būs jāuzsāk R2R direktīvas piemērošana 24 mēnešu laikā pēc tās publicēšanas.

Publikācija: iTiesības