MiCA regula – stingrāki nosacījumi kriptoaktīvu tirgū

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (t.s. MiCA regula) ir būtisks jauninājums, lai panāktu vienotu regulējumu augošajā kriptoaktīvu tirgū ES valstīs. Regula nodrošina tādu būtisku jomu aizsardzību kā patērētāju tiesības, kriptotirgus stabilitāte, kā arī drošas un tiesiskas investīcijas, vienlaikus novēršot krāpniecības un nekompetentu pakalpojumu sniegšanas riskus. 2023. gada 20. aprīlī MiCA regulu atbalstīja Eiropas Parlaments, savukārt Eiropas Savienības Padome savu atbalstu deva 2023. gada 16. maijā. Ir plānots, ka regula  daļēji stāsies spēkā 2024. gada jūnijā/jūlijā attiecībā uz aktīviem piesaistītajiem tokeniem, pilnībā regulai ir paredzēts stāties spēkā līdz 2025. gada janvārim.

Ar MiCA regulas stāšanos spēkā, arī Latvijā ir paredzēts pielāgot normatīvos aktus, lai tie atspoguļotu regulā noteiktos pienākumus, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un licencēšanu. Grozījumi būs nepieciešami Finanšu Instrumentu tirgus likumā un citos.

MiCA regula nepārklāsies ar AML (anti-money laundering) regulējumu, jo 2022. gada 29. jūnijā tika panākta vienošanās par līdzekļu pārvedumu noteikumu attiecināšanu arī uz kriptoaktīviem. Tomēr MiCA regulā ir noteikts, ka Eiropas Banku Iestādei ir pienākums uzturēt publisku neatbilstīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistru.

MiCA regulas izvirzītie pamatmērķi

• Juridiskā noteiktība un saskaņotība. MiCA nodrošinās stabilu tiesisko regulējumu attiecībā uz visiem kriptoaktīviem, kurus neregulē jau esošais tiesiskais regulējums.
• Inovāciju regulējums. MiCA veicinās godīgu konkurenci un inovāciju attīstību kriptoaktīvu tirgū, kā arī sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas plašāku izmantošanu.
• Patērētāju un ieguldītāju aizsardzība. MiCA veicinās patērētāju uzticēšanos kriptoaktīvu tirgum, vienlaikus nosakot lielāku atbildību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Tā iecerēts veicināt kriptoaktīvu tirgus attīstību.
• Tirgus integritāte, finanšu stabilitāte un maksājumu sistēmu vienmērīga darbība. MiCA nodrošinās aizsardzības pasākumus, lai novērstu finanšu nestabilitāti kriptoaktīvu tirgū, tostarp attiecībā uz aktīviem piesaistītajiem tokeniem, kā arī papildināt esošo regulējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas naudas plūsmu novēršanai, kur tiek izmantota kriptovalūta.

Kā galvenos nosacījumus Regula izvirza licencēšanas prasību attiecībā uz aktīviem piesaistīto tokenu, e-naudas tokenu un citu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un izdevējiem. Tāpat regula nosaka pienākumu ieviest t.s. kriptoaktīvu “Balto grāmatu”, kā arī veikt citus pārredzamības un informācijas sniegšanas pasākumus kriptoaktīvu piedāvājumiem un pielaidei kriptoaktīvu tirdzniecībai. Turklāt Regula paredz novērst riskus, kas saistīti ar kriptoaktīvu tirgus ļaunprātīgu vai nekompetentu izmantošanu.

MiCA regula kriptoaktīvus iedala trīs kategorijās

Saskaņa ar regulu kriptoaktīvi ir iedalāmi aktīviem piesaistītajos tokenos – tie ir kriptoaktīvi, kuru mērķis ir uzturēt stabilu vērtību, atsaucoties uz jebkuru citu vērtību, tiesībām vai to kombināciju, tostarp vienu vai vairākām oficiālajām valūtām. Otra kategorija ir E-naudas tokeni – kriptoaktīvi, kas ļauj saglabāt stabilu vērtību, balstoties uz vienas valsts valūtas vērtību. Un citi kriptoaktīvi – tādi kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistīti tokeni vai e-naudas tokeni.

MiCA regula attieksies uz “tokeniem bez izdevēja” (mined-tokens). Tāpat MiCA regula paredz, ka aktīviem piesaistītie tokeni tiks pakļauti stingrākai uzraudzībai, nosakot pienākumu katru tokenu nodrošināt ar attiecīgo vērtību valūtā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

Regulas izpratnē, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir jebkura persona, kas veic:

• Kriptoaktīvu turēšanu un pārvaldīšanu trešajām personām. Tā ir kriptoaktīvu vai to piekļuves līdzekļu turēšana vai kontrole trešo personu vārdā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā.
• Kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšanu. Runa ir par platformu pārvaldību, kurās vairākas trešo personu intereses veicina līguma slēgšanu vai nu apmainot vienu kriptoaktīvu pret citu, vai kriptoaktīvu pret papīra valūtu.
• Kriptoaktīvu apmaiņu pret papīra valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Tā ir pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar trešajām personām par kriptoaktīviem pret papīra valūtu, izmantojot pašu kapitālu.
• Kriptoaktīvu apmaiņu pret citiem kriptoaktīviem. Pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar trešajām personām par kriptoaktīviem pret citiem kriptoaktīviem, izmantojot pašu kapitālu.
• Ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpildi trešo personu vārdā. Runa ir par līgumu slēgšanu par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu vai pārdošanu vai parakstīšanos uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem trešo personu vārdā.
• Kriptoaktīvu izvietošanu. Nesen emitētu vai jau emitētu kriptoaktīvu, kuri nav pielaisti tirdzniecībai tirdzniecības platformā, pārdošana konkrētiem pircējiem, kas neietver publisku piedāvājumu vai piedāvājumu emitenta kriptoaktīvu esošajiem turētājiem.
• Ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu pieņemšanu un nodošanu trešo personu vārdā. Tā ir rīkojuma pieņemšana no personas par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu, pārdošanu vai parakstīšanos un minētā rīkojuma nodošana izpildei trešajām personām.
• Konsultāciju sniegšanu par kriptoaktīviem. Ar to saprotot individualizētus vai konkrētus ieteikumus trešajai personai, konsultācijas par viena vai vairāku kriptoaktīvu iegādi, pārdošanu, vai par kriptoaktīvu pakalpojumu izmantošanu.

Uz ko neattiecas MiCA regula

MiCA regula neattieksies uz unikāliem un neaizvietojamiem (nun-fungible) kriptoaktīviem jeb NFT, kā arī uz kriptoaktīviem, kas klasificējas jau zem esoša regulējuma, tostarp:

• Finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas ES Direktīva Nr. 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem.
• Fondiem un līdzekļiem, kas nav e-naudas “tokeni”, uz kuriem attiecas ES Direktīva Nr. 2015/2366 par maksājumu pakalpojumu iekšējā tirgū (neskaitot e-naudas “tokenus”).
• Noguldījumiem, tostarp strukturētajiem noguldījumiem uz kuriem attiecas Es Direktīva Nr. 2014/49/EU par noguldījumu garantiju sistēmām.
• Dažādiem apdrošināšanas un pensijas produktiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā.
• Vērtspapīrošanas darījumiem, uz kuriem attiecas ES Regula Nr. 2017/2402 jeb Vērtspapīrošanas regula.

Tāpat MiCA regulējums neattieksies uz Eiropas Centrālo banku un ES nacionālajām bankām.

Kriptoaktīvu “Baltā grāmata”

Viens no regulas galvenajiem plāniem ir paredzēt t.s. kriptoaktīvu “Baltās grāmatas” obligātu ieviešanu, kurā kriptoaktīvu emitentiem būs jāiekļauj apraksts par emitentu un projekta izstrādē galvenajiem dalībniekiem; par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, tostarp šo tiesību īstenošanas procedūrām un nosacījumiem. Būs jāiekļauj arī apraksts par publiskā piedāvājuma iezīmēm, tostarp, kriptoaktīvu skaitu, emisijas cenu un parakstīšanās noteikumiem; informācija par tehnoloģiju un tās standartiem, ko piemēro kriptoaktīvu emitents, un, kas ļauj turēt, glabāt un nodot šos kriptoaktīvus.

Tapat “Baltajā grāmatā” jāietver arī ziņas par riskiem kas saistīti ar kriptoaktīviem, kriptoaktīvu emitentu, kriptoaktīvu publisko piedāvājumu un projekta īstenošanu; un vadības paziņojums ar apstiprinājumu, ka te sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga.

Līdz šim “Baltā grāmata” bija uzņēmēju brīva izvēle, kuras saturs netika uzraudzīts. Ar MiCA regulas stāšanos spēkā tiks paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas norādīšanu “Baltajā grāmatā”, kas vārētu sasniegt vismaz 700 tūkstošus eiro fiziskajām personām un vismaz 5 miljonus eiro juridiskajām personām.

Tiek paredzēts, ka MiCA nodrošinās arī patērētāju aizsardzību pret t.s. zaļmaldināšanas (greenwashing) riskiem. Ar regulu vienlaikus tiks izstrādāti tehnisko standartu projekti, kas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem liks sniegt informāciju par kriptoaktīvu darbības ietekmi uz vidi un klimatu. Ir paredzēts, ka  Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) izstrādās tehnisko standartu projektu informācijas saturam un noformēšanai. Paredzams, ka attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, ES dalībvalstīm saglabāsies salīdzinoši liela rīcības brīvība.