Obligācijas kļūs patiesi zaļas

Arvien biežāk ieguldītājiem obligācijas tiek piedāvātas, dēvējot tās par “zaļām”, “vides” vai “ilgtspējas”. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem, 2022. gadā šādas obligācijas veidoja jau gandrīz desmito daļu no visām ES emitētajām obligācijām. Turklāt zaļo obligāciju īpatsvara pieaugums ir bijis ļoti straujš – kopš 2016. gada to īpatsvars ir desmitkāršojies. Ņemot vērā ES ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, kā arī jaunākās ieguldītāju paaudzes uz vidi orientētās vērtības, ir paredzams, ka zaļo obligāciju popularitāte tikai turpinās augt.

Kas gan slēpjas aiz tik pievilcīgā apzīmējuma – “zaļš”? Līdz šim vienotas izpratnes par to nav bijis. Proti, kaut arī pastāv dažādi starptautisku institūciju izdoti standarti zaļo obligāciju emisijai, piemēram, Starptautiskās kapitāla tirgus asociācijas (ICMA) Zaļo obligāciju principi un Ilgtspējas obligāciju vadlīnijas, tiem ir virkne trūkumu, tajā skaitā ilgtspējīgas darbības vienotas definīcijas un kritēriju neesamība.

Nerodot atbildi uz jautājumu – kas ir tās ilgtspējīgās darbības, saistībā ar kurām būtu jāizmanto ieņēmumus no obligācijām, lai tās patiesi varētu saukt par zaļām obligācijām – ieguldītājs nokļūst tīšas vai netīšas zaļmaldināšanas lamatās. Savukārt finanšu tirgus dalībniekiem, kas piedāvā ieguldījumu produktus, kas saistīti ar šādām zaļajām obligācijām, var būt apgrūtinoši izpildīt informācijas atklāšanas prasības, kuras izriet no tā sauktās SFDR Regulas.

Reaģējot uz izveidojušos situāciju, kura kavēja klimatneitralitātes mērķiem atbilstīgas investīcijas, ES pagājušā gada nogalē pieņēma regulu, kura izveido Eiropas zaļo obligāciju standartu, kurš piemērojams no 2024. gada beigām. Minētais standarts kalpos kā juridiskais ietvars, kurš noteiks vienotu prasību kopumu obligācijai, ko dēvēs par “Eiropas zaļo obligāciju” jeb “EuGB”. Tādēļ ieguldītājs, iegādājoties EuGB obligāciju, varēs būt pārliecināts, ka ar savu investīciju ir atbalstījis vides ziņā ilgtspējīgas darbības. Turklāt Eiropas zaļo obligāciju standartam izraudzītais tiesību akta veids – regula, nodrošinās, ka standarts tiks piemērots identiski visās ES dalībvalstīs.

Eiropas zaļo obligāciju standarta stūrakmeņi ir nosacījumi no obligācijām iegūto ieņēmumu izmantošanai, prasības emitentiem informācijas atklāšanai, kā arī ārējo pārbaudītāju darbības uzraudzības kārtības ieviešana.

Nosakot no obligācijām iegūto ieņēmumu izmantošanas kārtību, Eiropas zaļo obligāciju standarts atrisina arī ar ilgtspējīgas darbības definīciju saistīto nenoteiktību. Proti, tas paredz, ka visi no EuGB obligācijām iegūtie ieņēmumi līdz obligāciju dzēšanas termiņam ir jāizmanto darbībām, kuras klasificējamas kā vides ziņā ilgtspējīgas saskaņā ar ES taksonomijas prasībām, kuras izriet no 2020. gadā pieņemtās ES Taksonomijas Regulas un ar to saistītajiem tiesību aktiem.

Lemjot par konkrētiem ieņēmumu izmantošanas veidiem, emitentiem pastāvēs virkne iespēju. Proti, no EuGB gūtos ieņēmums saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju standartu varēs izmantot noteiktām prasībām atbilstošiem pamatlīdzekļiem, kapitālizdevumiem, darbības izdevumiem, finanšu aktīviem, kā arī mājsaimniecību aktīviem un izdevumiem.

Lai veicinātu ieguldītāju informētību, emitentiem pirms EuGB obligāciju emisijas papildus prospektam būs jāsagatavo konkrētai veidnei atbilstoša faktu lapa, kā arī būs jānodrošina, ka ārējais pārbaudītājs ir veicis faktu lapas pirmsemisijas pārbaudi. Tāpat emitentam par katru 12 mēnešu periodu līdz dienai, kad izlietoti visi no EuGB obligācijām gūtie ieņēmumi, būs jāsagatavo tā saucamie iedalīšanas pārskati, kuri pierāda, ka ieņēmumi ir izlietoti saskaņā ar Eiropas zaļo obligāciju standarta prasībām. Arī iedalīšanas pārskatus jāpārbauda ārējam pārbaudītājam (tā sauktā pēcemisijas pārbaude). Visbeidzot, vismaz vienu reizi EuGB obligāciju pastāvēšanas laikā emitentiem būs jāsagatavo konkrētai veidnei atbilstošs ziņojums par obligāciju ietekmi uz vidi, kura nodošana izvērtēšanai ārējiem pārbaudītājiem nebūs obligāta. Visa iepriekšminētā informācija emitentiem būs jāpublisko.

Visbeidzot, ņemot vērā ārējo pārbaudītāju būtisko lomu, Eiropas zaļo obligāciju standarts paredz, ka EuGB obligāciju emitentiem jāizmanto tikai tādi ārējie pārbaudītāji, kuri ir reģistrēti un kurus pastāvīgi uzrauga Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, tādējādi nodrošinot, ka tiem ir atbilstoša kvalifikācija, profesionāla pieredze un neatkarība.

Kā redzams, Eiropas zaļo obligāciju standartam ir potenciāls ievērojami samazināt nenoteiktību, kas līdz šim bija saistīta ar zaļo obligāciju emisiju: tas nosaka, kādi kritēriji piemērojami ilgtspējīgu darbību identificēšanai, kā arī paredz striktas prasības obligāciju atbilstības neatkarīgai izvērtēšanai.

Tādēļ ir paredzams, ka nākotnē tieši EuGB obligācijas varētu gūt būtisku priekšroku gan individuālu ieguldītāju vidū, gan to finanšu tirgus dalībnieku vidū, kas piedāvā ieguldījumu produktus. Reaģējot uz pieprasījumu, arī emitenti varētu būt spiesti izvēlēties tieši EuGB obligāciju emisiju.