Prasības preču un pakalpojumu piekļūstamībai – uzņēmējiem jāgatavojas laicīgi

Ar mērķi ikdienā atvieglot preču un pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, Latvijā ir pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (Piekļūstamības likums), kas praksē ieviesīs ES Piekļūstamības direktīvu.[1] Likuma ieviešana nozīmēs ērtāku preču un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes, vai garīga rakstura traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar uztveres īpatnībām un funkcionēšanas ierobežojumiem. Jaunās prasības attiecas uz ievērojamu Latvijas iedzīvotāju skaitu, jo  personu ar dažāda veida invaliditāti skaits pārsniedz 200 000[2]. Uzņēmējiem Piekļūstamības likums nozīmē, ka savlaicīgi ir jāpielāgo savu preču un pakalpojumu piekļūstamība atbilstoši prasībām.

Attiecas uz ikvienu dzīves jomu

Piekļūstamības likums nosaka pienākumu pielāgot dažādu elektronisko preču un tiešsaistes pakalpojumu pielāgotību cilvēkiem ar invaliditāti ikdienas atvieglošanai. Likums stāsies spēkā 2025. gada 28. jūnijā, savukārt uzņēmējiem, kas līdz 2025. gada 27. jūnijam ir laiduši tirgū preces un pakalpojumus, likuma prasības pilnībā būs jāpiemēro līdz 2030. gada 27. jūnijam. Šāds pārejas laiks ir noteikts, lai uzņēmēji savlaicīgi varētu pielāgot preces un pakalpojumus, padarot tos pieejamus ikvienam. Šī iniciatīva Eiropā radās, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, kad strauji pieaugošais digitālo pakalpoju daudzums cilvēkiem ar invaliditāti nebija pieejams un attiecīgi tiem pakalpojumu saņemšana kļuva neiespējama.

Jaunā Piekļūstamības likuma prasības skar praktiski vairums jomu, ar ko saskaramies ikdienā. Tie ir gan bankomāti un dažādi biļešu automāti, kuriem būs jānodrošina teksta runa arī audio formātā, kā arī iespēja mainīt burtu lielumu un krāsu kontrastu. Šādu ierīču augstums jānodrošina līmenī, lai tas būtu pieejams arī cilvēkiem ratiņkrēslā. Tiks pielāgoti arī datori, planšetes, e-grāmatas un e-lasītāji, – būs jānodrošina tāda programmatūra, kas piedāvās audio tekstu, burtu lieluma maiņu un citus pielāgojumus. Ierīces to ražotājiem būs jāprojektē tā, lai tās neizraisītu gaismjutīguma lēkmes. Savukārt, interneta veikaliem būs jānodrošina tādu mājaslapas pielāgošanu, lai interneta vietne būtu vieglāk saprotama personām ar uztveres traucējumiem. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būs jānodrošina subtitri audio tekstiem. Šīs prasības attiecas arī uz ārkārtas palīdzības telefona numuru 112, – tas būs pieejams arī videoformātā un tiks veikti citi pielāgojumi, lai izsaukumu varētu veikt arī personas ar maņu traucējumiem. Likums skar arī uz publiskos iepirkumus – iepirktās preces, uz kurām attiecas Piekļūstamības likums, uzņēmējiem būs attiecīgi arī jāpielāgo.

Prasības jāņem vērā gan ražotājiem, gan tirgotājiem un importētājiem

Jaunās prasības attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kā arī preču ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem. Tās var būt gan personas, kas ES tirgū sniedz pakalpojumus, vai piedāvā sniegt pakalpojumus patērētājiem, kas ražo preci ES un tirgo preci ar savu vārdu, nosaukumu vai preču zīmi. Par preču ražotāju Piekļūstamības likuma izpratnē saprot arī importētāju un izplatītāju, kas ES tirgū piedāvā preces ar savu vārdu, nosaukumu vai preču zīmi, vai arī izmaina tirgū piedāvāto preci tā, ka var tikt ietekmēta preces atbilstība tai piemērojamām piekļūstamības prasībām. Prasības attiecas arī uz preču importētājiem, kuri ES tirgū piedāvā trešo valstu preces, kā arī uz t.s. piegāžu ķēžu dalībniekiem.

Uzraudzīs PTAC, paredzēti arī izņēmuma gadījumi

Ja uzņēmējam būs aizdomas, ka produkts vai pakalpojums neatbilst piekļūstamības prasībām, tam noteikts pienākums pārtraukt preces vai pakalpojuma piedāvāšana, līdz neatbilstība tiek novērsta, vienlaikus informējot tirgus uzraudzības iestādi (Patērētāju tiesību aizsardzības centru jeb PTAC) par konstatētajiem trūkumiem. Likums arī paredz, ka uzņēmējam būs pienākums sniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma, kā arī sadarboties ar iestādi neatbilstību novēršanai.

Piekļūstamības likumā noteiktie pienākumi šobrīd neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbina mazāk par 10 personām, un, kuru gada apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz divus miljonus eiro (mikrouzņēmumi). Gadījumos, ja piekļūstamības nosacījumi rada būtiskas izmaiņas (ja tas maina preces vai pakalpojuma pamatraksturu) vai nesamērīgu slogu, uzņēmējs ir tiesīgs sagatavot novērtējumu un uz tā pamata nepiemērot piekļūstamības prasībās precei vai pakalpojumam pilnā apmērā.

Runājot par atbildību, kas var iestāties jauno prasību neizpildes gadījumā, jānorāda, ka PTAC būs tiesības liegt preces vai pakalpojuma piedāvāšanu tirgū vai pieprasīt izņemšanu no tirgus, līdz neatbilstība tiks novērsta. Papildus šim liegumam, uzņēmējiem var piemērot administratīvo atbildību ar naudassodu atkarībā no jomas, pārkāpuma būtiskuma, kā arī ietekmētajām personu tiesībām. Sods par piekļūstamības prasību neievērošanu juridiskajām personām var sasniegt līdz pat 10 000 eiro. Lai gan tirgus uzraudzības iestādes pienākumus šajā gadījumā Latvijā nodrošinās PTAC, likuma prasību ievērošanas uzraudzībā būs iesaistītas virkne citu institūciju, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem), VSIA Autotransporta direkcija (attiecībā uz autobusu un iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem), pašvaldības (attiecībā uz interaktīvajiem pašapkalpošanās termināļiem sabiedriskajā transportā) un citas.

Kādas preces un pakalpojumi jāpielāgo?

Preces:

• Pašapkalpošanās termināļi, tostarp maksājumu termināļi un bankomāti, biļešu automāti, kā arī automāti informācijas sniegšanai u.c.
• Elektroniskie lasītāji.
• Galddatoru, planšetdatoru, viedtālruņu, kā arī citas patērētāju universāldatoru aparatūras sistēmas.
• Rūteri, modemi, televīzijas aprīkojums un citas patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem vai audiovizuālo mediju pakalpojumiem.

Pakalpojumi:

• Elektronisko sakaru pakalpojumi. Likums neattiecas uz starpierīču saziņas pakalpojumiem.
• Pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālajiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.
• Pasažieru pārvadājumu pakalpojumi – tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, elektroniskās biļetes un to pārdošanas pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumu informācijas (tai skaitā reāllaika ceļošanas informācijas) sniegšanai un interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem.
• Finanšu pakalpojumi – patērētāju kreditēšana, ieguldījumu pakalpojumi un blakus pakalpojumi, kā arī maksājuma pakalpojumi, ar maksājumu kontu saistītie pakalpojumi un elektroniskā nauda.
• Tiešsaistes tirdzniecība.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

[2] VDEĀVK uzskaitē esošo personu ar invaliditāti skaits 2021.g. https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__veseliba__vesel/VAG132.px/table/tableViewLayout1/

Publikācija: ibizness.lv