Preču zīmei piemērojamās normas, lai tā būtu reģistrēta

Senāts 2024.gada 31.janvārī pieņēma interesantu un apjomīgu spriedumu lietā SKC-10/2024, kas ir nozīmīgs judikatūras papildinājums. Tas sniedz būtiskas atziņas attiecībā uz preču zīmju normatīvā regulējuma piemērošanu laikā, kā arī telpisku preču zīmju reģistrācijas kritērijiem Latvijā un tehniska efekta izvērtēšanas kritērijiem.

Lietas apstākļi

Divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību 2018.gadā cēla tiesā prasību pret atbildētāju, lūdzot atzīt telpiskās preču zīmes Nr. M 43 177 reģistrāciju par spēkā neesošu no tās reģistrācijas dienas.

Atbildētāja šo telpisko preču zīmi – plastmasas kasti, kas paredzēta alus pudeļu transportēšanai –, reģistrēja Latvijas Patentu valdē 1998.gada 20.decembrī attiecībā uz Nicas preču un pakalpojumu starptautiskās klasifikācijas precēm un pakalpojumiem 20., 32. un 35.klasē. Sabiedrību ieskatā atbildētājai nevarēja piederēt izņēmuma tiesības uz šo preču zīmi, jo tās reģistrācija neatbilda likumā “Par preču zīmēm” noteiktajiem preču zīmes reģistrācijas priekšnoteikumiem:

• zīme sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai;
• zīmei trūkst atšķirtspējas attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem;
• reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku, lai liktu šķēršļus citiem tirgus dalībniekiem, kuri ražo identiskas kastes.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 7.decembra spriedumu prasība noraidīta, par ko abas sabiedrības iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot minēto spriedumu pilnā apjomā. Savukārt ar Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 13.augusta spriedumu prasība apmierināta daļēji, tostarp preču zīmes Nr. M 43 177 reģistrācija atzīta par spēkā neesošu ar tās reģistrācijas dienu. Atbildētāja iesniedza kasācijas sūdzību par minēto spriedumu, pārsūdzot to daļā.

Senāts 2024.gada 31.janvārī atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums daļā ir atstājams negrozāms, daļā atceļams, nenododot lietu jaunai izskatīšanai, un daļā – grozāms.

Kurš regulējums piemērojams?

Līdz 1999.gada 14.jūlijam bija spēkā likums “Par preču zīmēm”. To nomainīja likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, kas bija spēkā līdz 2020.gada 5.martam. Kopš tā laika spēkā ir Preču zīmju likums.

Viens no galvenajiem strīdus jautājumiem lietā bija par to, kurš normatīvais akts piemērojams preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem, jo preču zīme tika reģistrēta 1998.gadā, kad bija spēkā likums “Par preču zīmēm”, bet prasība tika celta 2018.gadā, kad bija spēkā likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”. Jāpiemin, ka likumā “Par preču zīmēm” bija noteikts, ka iesniegums par preču zīmes reģistrāciju dzēšanu iesniedzams ne vēlāk kā 5 gadu laikā no reģistrācijas dienas.

Senāts norādīja, ka atbilde uz jautājumu, kurš likums intertemporāli piemērojams preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem, meklējama likuma pārejas noteikumos, jo tieši tajos likumdevējs nosaka pārejas kārtību no agrākā uz jauno tiesisko regulējumu.

Analizējot likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” pārejas noteikumu punktus, kuriem analogas tiesību normas atrodamas arī Preču zīmju likuma pārejas noteikumos, Senāts konstatēja, ka tajos nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums par to, kurš likums reglamentē iepriekšējo likumu spēkā esības laikā reģistrētu preču zīmju reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu. Lai gan likumdevējs ir mēģinājis jautājumu risināt, tas nav to izdarījis pilnībā. Tādējādi Senāts konstatēja atklātu, sākotnēju, neapzinātu likuma robu, kas aizpildāms tiesību analoģijas ceļā, izmantojot Eiropas Savienības (ES) normatīvos aktus.

Preču zīmju likums izstrādāts, lai tajā transponētu direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Lai gan likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” pieņemšanas laikā Latvija vēl nebija ES dalībvalsts, tā jau bija iesniegusi pieteikumu dalībai ES un uzsākusi savu normatīvo aktu harmonizāciju. Tādējādi arī likums “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” izstrādāts ar mērķi harmonizēt Latvijas normatīvo regulējumu ar direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, prasībām. Vēlāk tajā transponēta direktīva 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm.

Direktīvas 2008/95/EK preambulā ir norādīts, ka tiesību aktu tuvināšanas mērķu sasniegšanai ir būtiski nodrošināt, ka reģistrētu preču zīmju iegūšanas un paturēšanas apstākļi ir vienādi visās ES dalībvalstīs, turklāt direktīva neparedzēja iespēju ierobežot laikā tiesības prasīt preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem. Analoģisks tiesiskais regulējums bija ietverts arī direktīvā 89/104/EEK. Šobrīd spēkā esošā direktīva 2015/2436 paredz vēl stingrākas harmonizācijas prasības. Tās preambula skaidro, ka ir būtiski nodrošināt, ka visas ES dalībvalstis reģistrētām preču zīmēm nodrošina vienādu aizsardzību. Šī direktīva tāpat neparedz iespēju ierobežot laikā tiesības prasīt preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu uz absolūtajiem pamatiem.

No minētā izriet pamatprincips, ka ES dalībvalstu preču zīmju likumu normas, kuras radītas, lai transponētu iepriekšminēto direktīvu prasības, ir piemērojamas vienādi visām preču zīmēm, proti, arī tām, kas reģistrētas iepriekšējo likumu spēkā esības laikā. Citiem vārdiem, jaunais preču zīmju normatīvais regulējums ir piemērojams arī iepriekšējā likuma darbības laikā reģistrētajām preču zīmēm.

Attiecībā uz atbildētājas argumentiem par tiesiskās paļāvības principa nozīmi tiesību normu intertemporālajā piemērošanā Senāts norādīja, ka, lai gan preču zīmes reģistrācija tās īpašniekam dod izņēmuma tiesības, vienlaikus paredzēti reģistrācijas apstrīdēšanas pamati un procedūras, lai ievērotu līdzsvaru starp preču zīmes īpašnieka un sabiedrības interesēm, lai kādai personai netiktu piešķirts tiesiskais monopols uz tādu apzīmējumu, kas nevar pildīt preču zīmes funkciju, un šis līdzsvars likumdevējam ir pastāvīgi jāpielāgo mūsdienu apstākļiem. Šāda veida preču zīmju sistēma nevar radīt preču zīmes īpašniekam tiesisko paļāvību, ka reiz piereģistrēta preču zīme paliks reģistrēta mūžīgi un netiks pakļauta pastāvīgai pārbaudei sabiedrības interesēs. Turklāt preču zīmes atšķirtspējas līmenis laika gaitā var mainīties, tostarp tā var zaudēt atšķirtspēju, un nebūtu pieļaujams saglabāt personas tiesības uz tādu apzīmējumu, kas vairs nespēj pildīt preču zīmes funkciju un kuru jābūt iespējai izmantot arī citiem tirgus dalībniekiem.

Līdz ar to izskatāmajā lietā visiem prasījumiem bija jāpiemēro likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” normas, proti, jaunākā likuma, kura darbības laikā celta00 prasība, tiesību normas.

Forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai

Tālāk Senāts analizēja prasībā norādīto pamatu, ka strīdus preču zīme sastāv tikai no formas, kuru tieši nosaka pašu preču veids vai kura nepieciešama kāda tehniska efekta sasniegšanai, norādot, ka šāda preču zīme nevar tikt reģistrēta, lai novērstu monopola piešķiršanu uz tehniskiem risinājumiem vai preču funkcijām, kā arī, lai neierobežotu konkurenci.

Lai pareizi piemērotu šo atteikuma pamatu, jāveic divu posmu analīze, kuras pirmajā posmā ir pienācīgi jāidentificē attiecīgā trīsdimensiju apzīmējuma būtiskās īpašības, bet otrajā posmā jānosaka, vai šīs īpašības atbilst preces tehniskajai funkcijai. Attiecīgās preces tehnisko funkciju noteikšanai ir jābalstās uz objektīviem un uzticamiem informācijas elementiem, bet pieņēmums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvers apzīmējumu, nav noteicošais elements.

Strīds bija par diviem kastes elementiem – viļņveida elementiem kastes sānu malās un “eglītēm” jeb ligzdām pudeļu novietošanai.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka reģistrācija ir jāatsaka, ja visas apzīmējuma būtiskās īpašības ir funkcionālas. Tādējādi minēto reģistrācijas atteikuma un reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamatu nevar piemērot tad, ja pastāv kāds svarīgs ornamentāls vai iztēles radīts elements, kurš nav funkcionāls. Turklāt minētā atteikuma pamata piemērošanu neizslēdz tas, ka būtisks un funkcionāls elements ir estētiski pievilcīgs un neparasts. Līdz ar to apgabaltiesai, nodibinot, ka pudeļu ievietošanai paredzētās ligzdas pilda tehnisku funkciju, bija pamats atzīt reģistrāciju par spēkā neesošu neatkarīgi no šī elementa, iespējams, neparastā dizaina.

Senāts arī uzsvēra, ka ir pietiekami konstatēt vismaz vienu absolūto pamatu, lai atzītu preču zīmes reģistrāciju par spēkā neesošu. Turklāt preces forma, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, nevar tikt reģistrēta kā preču zīme pat tad, ja tā izmantošanas rezultātā ieguvusi nepieciešamo atšķirtspēju.

Telpiskas preču zīmes atšķirtspēja

Lai arī Senātam nebija nepieciešamības pārbaudīt tiesas apsvērumus par pārējiem pamatiem, tostarp atšķirtspējas trūkumu, vienotas tiesu prakses veidošanas nolūkā, Senāts norādīja turpmāko attiecībā uz telpiskas preču zīmes atšķirtspējas vērtēšanu.

Trīsdimensiju preču zīmju, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā, sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas.

Vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem. Šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja. Atšķirtspēja ir tikai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no nozarē pastāvošas normas vai ieražas, tomēr formas novitāte vien nav pietiekama, lai izdarītu secinājumu par atšķirtspējas esību.

Līdz ar to, izvērtējot telpiskas preču zīmes atšķirtspēju, ir jāvērtē, pirmkārt, tās saistība ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, saistība ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa.

Publikācija: iTiesības