Uzsaukums par pieteikšanos pro bono juridiskajai palīdzībai

Ellex Kļaviņš izsludina pietiekšanos bezmaksas juridiskās palīdzības saņemšanai personām, kuras saskārušās ar nepamatotām darba devēju prasībām pēc krievu valodas zināšanām. Šādi mēs atsaucamies profesores, Senāta senatores un bijušās Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas aicinājumam:

[..] Visus cilvēkus, kuri jūtas diskriminēti darba tirgū, visus jauniešus, kas iet no vienas darba intervijas uz citu, saņemot atteikumus krievu valodas dēļ, Sanita Osipova uzmundrina nebaidīties cīnīties par savām tiesībām un vajadzības gadījumā arī vērsties tiesā. Latvijā maznodrošinātajiem nav jāmaksā tiesas izdevumi, valsts sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, arī daudziem advokātu birojiem ir bezmaksas pieņemšanas stundas. Nav jābaidās no tā, ka darba intervijā runāto būs grūti pierādīt. Pierādījums ir arī tas, ja vairāki cilvēki apliecina, ka darba intervijā ar vienu konkrētu darba devēju saskārušies ar prasību zināt krievu valodu.

[..]

Būtu labi, ja varētu notikt dažas paraugprāvas – tās noteikti izmainītu darba devēju attieksmi. Kad viņiem būs jāsamaksā morālā kaitējuma kompensāciju un jāapmaksā diskriminēto darba meklētāju advokātu izdevumi, tad viņi nākošā reizē padomās – vai tā krievu valoda tiešām ir tik ļoti nepieciešama,

pauž Sanita Osipova. Avots:https://www.la.lv/sanita-osipova-latvijas-darba-deveji-prasot-no-darbiniekiem-krievu-valodas-prasmes-sekme-russkij-mir-izplatibu-un-putina-idealu-iedzivinasanu 

Pro bono palīdzības (latīņu frāze – pro bono publico, “sabiedrības labumam”) mērķis ir ar paraugprāvas palīdzību novērst šo fenomenu, ka par spīti vēsturiskajam kontekstam (Padomju okupācija, pārkrievošana, Krievijas karš Ukrainā), daļa darba devēju joprojām uzskata, ka darba meklētājam ir pienākums lietot krievu valodu saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem, vai tie būtu kolēģi vai klienti. Tas ir pretēji valsts valodas politikai, atbilstoši kurai tikai latviešu valoda ir visas Latvijas sabiedrības savstarpējās saziņas valoda neatkarīgi no cilvēku tautības un dzimtās valodas.

Atgādinām, ka Darba likuma 56. panta 4.daļa nosaka, ka darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu, ja nav nepieciešama svešvalodas lietošana. Savukārt Darba likuma 32. un 40. pants sīkāk paskaidro, ka svešvalodas lietošana nav nepieciešama, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.

Tādēļ likuma regulējums ir skaidrs, ir tikai nepieciešams to iedzīvināt praksē. No savas puses piedāvājam šādu bezmaksas juridisko palīdzību:

• situācijas juridisko analīzi;
• konsultāciju par iespējamajiem risinājumiem;
• prasības celšanu un pārstāvību tiesā.

Ja esat saskāries ar šādu situāciju, aicinām pieteikties, rakstot uz .

Pieteikumus izvērtēsim individuāli, ieskaitot interešu konflikta pārbaudi, un par lēmumu informēsim.

Pieteikumā, lūdzu, īsi aprakstiet situāciju un pievienojiet, ja iespējams, darba sludinājumu, saraksti ar darba devēju, sarunu ierakstus vai citus pierādījumus.

BUJ (biežāk uzdotie jautājumi):

• Kas ir nepieciešams juridiskās palīdzības saņemšanai?

Pirmkārt, nepieciešams mūsu biroja lēmums par pro bono palīdzības sniegšanu un tās apmēru, ko balstīsim interešu konflikta pārbaudes un situācijas izvērtējuma rezultātiem. Priekšroku dosim lietām ar lielāku sabiedrisko nozīmību. Ja lieta mūsu vērtējumā nebūs perspektīva, piemēram, pierādījumu trūkuma dēļ, tad lietu neuzņemsimies. Tomēr aicinām pieteikties jebkurā gadījumā!

Ja Jūs neesat pieņemts darbā krievu valodas zināšanu trūkuma dēļ, ir svarīgi, lai līdz prasības celšanai tiesā nebūtu pagājuši 3 mēneši (Darba likuma 34. panta 1. daļa), tādēļ Jums vajadzētu iesūtīt pieteikumu ~2 mēnešu laikā kopš darba devēja atteikuma saņemšanas.

• Kādi pierādījumi nepieciešami?

Nepieciešams pierādīt, ka darba devējs ir vērtējis Jūsu krievu valodas zināšanas, piemēram, uzdevis par tām jautājumu, lūdzis runāt krieviski,  vai arī norīkojis darbā ar kolēģi, kurš ar jums runāja krieviski, norājis par to, ka nelietojat krievu valodu saziņā ar klientiem/kolēģiem u.tml. Vislabākais būtu rakstveida pierādījumi, piemēram, e-pastu sarakstes. Otrs labākais pierādījums ir sarunu ieraksti, vislabāk pilnā garumā. Nebaidieties no slepenas sarunu ierakstīšanas, Datu valsts inspekcija ir skaidrojusi, ka sarunu darba vietā drīkst slepeni ierakstīt, ja tam ir attaisnojams mērķis, piemēram, tas ir vienīgais veids, kā atklāt pretlikumīgu darbību, it sevišķi, ja esat mazāk aizsargātā puse (piemēram, darbinieks nevis priekšnieks). Vēl viens būtisks pierādījums ir vismaz divu citu personu liecības tiesā par to, ka darba devējs ir prasījis svešvalodas lietošanu.

• Vai gaidāmas kādas papildu izmaksas?

Tādas nav plānotas, bet ir iespējamas. Civilprocesa likuma 43. pants nosaka, ka tiesas izdevumi (t.sk. valsts nodeva) nav jāmaksā prasītājam prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Ja kādu apstākļu dēļ valsts nodeva tomēr būs jāmaksā, tad tā būs 80 EUR. Ja būs nepieciešama dokumentu tulkošana, tad par to būs jāmaksā papildus.

• Kāpēc prioritāte ir krievu valoda, ņemot vērā, ka arī angļu valodas pieaugošā ietekme – gan jauniešu vidū, gan darba tirgus prasībās – negatīvi ietekmē latviešu valodas vidi?

Šī brīža valodas politikas prioritātes nosaka atšķirības starp globālo procesu ietekmi un drošības riskiem. Angļu valodas izplatība neapdraud valsti politiskā līmenī. Tā kā kaimiņvalsts šo faktoru izmanto savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai, tas tiek uzlūkots nevis tikai kā lingvistisks jautājums, bet gan kā šķērslis vienotas pilsoniskās sabiedrības izveidei.