Šķīrējtiesas efektivitāte atkarīga no uzticēšanās

Par šķīrējtiesas institūta priekšrocībām biznesa strīdu risināšanai stāsta Stokholmas šķīrējtiesas SCC ģenerālsekretāre Karolīna Falkonere

Karolīna Falkonere (Caroline Falconer) vada vienu no Eiropā ietekmīgākajām šķīrējtiesām – SCC Arbitration Institute (Stokholmas Tirdzniecības palātas Šķīrējtiesas institūts). Ilgu laiku viņa bijusi Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Vattenfall juridiskā padomniece, kā arī strādājusi vadošos Zviedrijas advokātu birojos. Sarunā par to, kā Zviedrijā ir veidojies šķīrējtiesas institūts, kuru šodien uzņēmumi uzskata par efektīvāko instrumentu strīdu risināšanai, K. Falkonere vairākkārt uzsver uzticēšanās lomu. “Uzticēšanās ir atslēgas vārds,” viņa saka.

SCC, kuru Latvijā vairāk pazīstam ar nosaukumu Stokholmas šķīrējtiesa ir visai sena un bagātīga vēsture.

Jā, Stokholmas šķīrējtiesa ir dibināta 1917. gadā. Bijām viena no pirmajām šāda veida šķīrējtiesām Eiropā. To saviem biedriem izveidoja 20. gadsimta sākumā dibinātā Stokholmas Tirdzniecības kamera. Pirmajos gados šķīrējtiesa bija slēgta organizācija, kas risināja strīdus starp Tirdzniecības kameras biedriem. Plaši pazīstama Stokholmas šķīrējtiesa kļuva Aukstā kara laikā, kad tā palīdzēja risināt domstarpības tirdzniecības un komercijas jautājumos uzņēmumiem no ASV un PSRS. Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados SCC kļuva par vietu, kur risināt pārrobežu strīdus starp ASV, Rietumeiropas valstīm un austrumu valstīm. SCC ir bijusi un ir unikāla loma, attīstot starptautisko investīciju aizsardzības sistēmu. Ar vairāk nekā 120 bilaterālajiem ieguldījumu aizsardzības līgumiem, SCC un Zviedrija kopumā ir pasaulē zināma un atzīta vieta, kur tiek risināti strīdi starp investoriem un valsti. Investīciju strīdu risināšanas jomā šobrīd esam pasaulē otra lielākā institūcija. ES turpinās nozīmīga diskusija par to, kā būtu risināmi strīdi investīciju līgumos. No neliela “kluba”, kas savulaik rūpējās par savu biedru interesēm, esam izauguši par globālu spēlētāju strīdu risināšanā.

Cik strīdu gada laikā izskatāt?

Ik gadu pie mums tiek izskatīti ap 200 strīdu. Aptuveni puse no tiem nonāk pie mums no dažādiem reģioniem visā pasaulē, otra puse ir Zviedrijas uzņēmumu vai organizāciju strīdi. Kopējā šo strīdu bilance naudas izteiksmē pērn pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Lepojos, ka šodien SCC ir viena no galvenajām izvēlēm starp šķīrējtiesām pasaulē, kuru uzņēmēji izvēlas strīdu risināšanai.

Kāpēc uzņēmēji izvēlas šķīrējtiesu, nevis vispārējo tiesvedību valsts tiesā?

Ir virkne iemeslu. Pirmkārt, tiesvedības efektivitāte un ātrums – SCC var lepoties ar to, ka 67% no mūsu strīdiem tiek atrisināti gada laikā. Vienkāršākas lietas izskatām trīs mēnešu laikā, tās neiestieg nebeidzamās pārsūdzību instancēs. Otrkārt, tā ir ļoti augsta uzticēšanās mūsu šķīrējtiesnešu profesionalitātei un godīgumam. Zviedrijā šķīrējtiesu uztver ārkārtīgi pozitīvi, tai ir laba reputācija, un tāpēc šķīrējtiesa neapšaubāmi ir pirmā izvēle uzņēmumu strīdu risināšanai. Ja vien tam nav kādi tiesiski ierobežojumi. Treškārt, jāmin šo lietu konfidencialitāte. Ceturtkārt, kad strīds izceļas starp dažādās jurisdikcijās esošiem uzņēmumiem, ir vajadzīga neitrāla vieta, kur to profesionāli izskatīt un pieņemt neatkarīgu lēmumu. Ir vēl citi iemesli, piemēram, tas, ka puses var izvēlēties, kur notiks strīda risināšana, cik šķīrējtiesneši būs iesaistīti, kāda būs procesa valoda un citas.

Kas ir nozīmīgākais, lai uzņēmēji uzticētos šķīrējtiesai? Kā to panākt?

Uzticēšanās ir atslēgas vārds. Cik saprotu, Latvijā uzņēmējiem  ir salīdzinoši neliela šķīrējtiesu  pieredze, tāpēc vērojama lielāka uzticēšanās valsts tiesām. Uzticēšanās lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu darba, – no tā, kāda ir šo cilvēku profesionālā pieredze, reputācija un spēja godīgi, profesionāli risināt strīdus. Tas ir pamats, tāpēc mēs ļoti uzmanīgi attiecamies pret šķīrējtiesnešu atlases procesu. Organizējam mācības šķīrējtiesnešiem, lai visi šķīrējtiesneši būtu vienlīdz zinoši par mūsu noteikumiem un procesu, kā lietas tiek izskatītas SCC. Mēs esam devuši solījumu klientiem, ka viņu strīdi tiks izskatīti ātri un profesionāli, un šķīrējtiesneši šo solījumu piepilda. Esmu runājusi ar lietu dalībniekiem, kuri strīdā ir zaudējuši, – viņi, protams, nav laimīgi par pašu lietas iznākumu, taču vienlaikus ļoti atzinīgi vērtē mūsu ieguldījumu un šķīrējtiesnešu profesionalitāti. Mūsu redzeslokā kā šķīrējtiesneši ir gan advokātu biroju juristi, gan bijušie tiesneši, kā arī akadēmisko aprindu cilvēki tiesību jomā.

Vai lietas skatīšana šķīrējtiesā neizmaksā daudz dārgāk, nekā valsts tiesā?

To uzskata par dārgāku procesu, nekā valsts tiesā, jo puses maksā arī par šķīrējtiesnešu darbu un šķīrējtiesas institūcijas iesaisti. Tomēr tā nav. Izmaksas pamatā ir atkarīgas no laika, kas tiek veltīts lietas vešanai. Jāņem vērā, ka aptuveni 85% no strīdu risināšanas budžeta veido piesaistīto konsultantu un advokātu izmaksas. Tātad, ja process norit raitāk, nekā valsts tiesā, kur lietu var pārsūdzēt vairākās instancēs un tā var ieilgt uz vairākiem gadiem, lietas vešanas kopējās izmaksas šķīrējtiesā būs zemākas.

Publikācija ir.lv