Šķīrējtiesas – ieguvums komersantiem, bet jāstiprina to uzraudzība Latvijā

Daudzu gadu garumā esam lasījuši un dzirdējuši par daudzskaitlīgo šķīrējtiesu situāciju Latvijā, un esam centušies iespējami pozitīvi atbildēt uz zinātkāro ārvalstu kolēģu jautājumiem, kāpēc Latvijā nenotiek atbilstošas šķīrējtiesu reformas.

Arī uzņēmumi kā darījumu puses būtu priecīgi vienoties par savu potenciālo strīdu nodošanu izskatīšanai vietējai uzticamai šķīrējtiesu institūcijai, lai profesionāli to izvērtētu un īsākā laikā nonāktu pie kvalitatīva sprieduma. Tā būtu arī izcila iespēja pusēm sēsties pie sarunu galda pašiem (vai ar mediatora starpniecību), lai rastu kompromisa risinājumu un turpinātu sadarbību. Ieguvēji būtu visi.

Pēdējie gadi ir bijuši tik saspringti un pārpilni ar neprognozējamām un ārkārtējām vajadzībām, ka šķīrējtiesas ir pacietīgi gaidījušas labākus laikus, kad var cerēt uz jaunām reformām. Lai sekmīgi pildītos valsts budžets un būtu iespējams uzlabot līdz šim novārtā atstātās jomas (piemēram, veselības aprūpi), ir svarīgi, lai nodokļu maksātāji – uzņēmēji – spētu veiksmīgi saglabāt un attīstīt komercdarbību. Daļa no savstarpēji saistītu norišu un problēmu “buķetes” ir arī strīdu risināšana – uzņēmējiem te ir svarīga noteiktība laikā un prognozējamība izmaksu ziņā. Tā ir daļa no veiksmīgas saimnieciskās darbības.

Latvijā šķīrējtiesu darbību regulē Šķīrējtiesu likums, un pašlaik to skaits pārsniedz 60 (savulaik Latvijā ir bijušas pat vairāk nekā 200 šķīrējtiesu). Likums nosaka, ka patstāvīgajā šķīrējtiesā ir jābūt vismaz desmit šķīrējtiesnešiem. Lielais šķīrējtiesu skaits liek uzdot jautājumu par tiesnešu atlases kritērijiem un to, vai tiesneši vienmēr spēj saglabāt objektivitāti un norobežoties no interešu konfliktiem. Šā gada februārī Satversmes tiesa (ST) savā spriedumā norādīja, ka likumdevējs ilgstoši nav ieviesis efektīvu šķīrējtiesas procesa uzraudzību. Šķīrējtiesu reformai ir pienācis pēdējais laiks, kas nu ierakstīts arī ST spriedumā.

Speciālo zināšanu nozīme

Priecē statistikas dati un atsauksmes par valsts tiesu darba efektivitātes uzlabojumiem, taču arī lietas vienlaikus kļūst sarežģītākas un rada izaicinājumus tiesnešiem. Šķīrējtiesas visā pasaulē ir efektīvs strīdu risināšanas mehānisms specifisku jomu strīdiem, kuros ir vajadzīgas speciālas zināšanas (piemēram, tehniskās zināšanas transporta, infrastruktūras vai būvniecības jomās). Ārvalstu šķīrējtiesās lietas dalībniekiem ir iespēja par šķīrējtiesnešiem iecelt profesionāļus, kuriem ir šādas specifiskas zināšanas un kas spēj lietas izvērtēt pēc to būtības atbilstoši nozares specifikai. Ekonomiska vai tehniska rakstura parametri bieži vien sasniedz pat 90% no lietas pamatjautājumiem, atstājot tikai 10% juridiskiem argumentiem. Tāpēc šķīrējtiesnesim vispirms ir jāspēj saprast lietas fakti un būtība, lai tālāk ķertos pie likuma piemērošanas.

Latvijā jāievieš pasaulē aprobēts šķīrējtiesu regulējums

Ar gandarījumu redzam, ka pieaug ārvalstu un vietējo uzņēmumu interese par šķīrējtiesām, slēdzot līgumus par uzņēmumu iegādi vai lielākiem darījumiem Latvijā. Patlaban izvēle tiek izdarīta par labu tuvākajām kaimiņvalstu šķīrējtiesām (Stokholmā, Helsinkos, Vācijā un arī Viļņā), kuru regulējums un darbība ir vienkārši saprotama, ātra. Jāatzīmē arī iespēja sazināties attālināti, tai skaitā, lietu izskatīšanā. Šķīrējtiesu jomā notiek nemitīga attīstība un dinamiska jauninājumu ieviešana, rezonējot ar pasaulē notiekošo un tendencēm. Jādomā, ka iespējas, ko šodien sniedz kaimiņvalstu šķīrējtiesas, iedrošinās uzņēmējus arī Latvijā vairāk izvērtēt iespējas risināt komercstrīdus vietējās šķīrējtiesās.

Tomēr vispirms ir jāsagaida to reformēšana un regulējuma uzlabošana atbilstoši pasaulē pieņemtajam šķīrējtiesu regulējumam un praksei. Šajā jomā nevaram un arī nevajag izdomāt jaunus risinājumus, bet ir jāievieš jau labi zināmais un plaši citās valstīs ieviestais UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas Parauglikums.

Valsts tiesu iesaiste

Reformējot šķīrējtiesu uzraudzības mehānismu, ir vērts padomāt par valsts tiesu iesaistīšanu atbalsta sniegšanā šķīrējtiesām paralēli jau esošajai uzraudzības funkcijai spriedumu izpildes posmā. Somijā un Vācijā valsts tiesas tiek iesaistītas dažādu procesuālo jautājumu izlemšanai, piemēram, liecinieku iztaujāšanā, par ko tiesa sagatavo tiesas protokolu un nosūta šķīrējtiesai tālākai lietas izskatīšanai. Tāpat būtu vērtīgi iesaistīt valsts tiesas pierādījumu pieprasīšanas un prasības nodrošināšanas jautājumu izlemšanā, kad šķīrējtiesas lieta ir jau ierosināta (šobrīd nav šādas iespējas). Šādas iespējas ir pieraduši izmantot ārvalstu investoru, un ir pārsteigti par ierobežojumiem, ko paredz Latvijas šķīrējtiesu regulējums. Šis aspekts ir gana svarīgs, lai investori izlemtu par savu ieguldījumu veikšanu un aizsardzību gadījumā, ja rastos tāda vajadzība. Mazāka un vidēja apmēra lietām piemērotāk ir lietas izskatīt vietējā šķīrējtiesā, bet apjomīgākās lietas puses parasti vienojas nodot pieredzējušām starptautisko šķīrējtiesu institūcijām (Stokholmas Šķīrējtiesas Institūtam (SCC), ICC Parīzē vai LCIA Londonā).

Latvijā kā veiksmīgu piemēru komercstrīdu risināšanā arvien biežāk min Ekonomisko lietu tiesu (ELT). Lemjot par plānoto šīs tiesas kompetences paplašināšanu un ņemot vērā tās specializāciju, ELT varētu kļūt par tiesu, kura lemj atsevišķus procesuālos jautājumus, kas nepieciešami vietējo šķīrējtiesu atbalstam un uzraudzībai. Tā tiktu uzlaboja šķīrējtiesu darbība, tiktu veicināta uzticēšanās šķīrējtiesu institūtam Latvijā, un tiktu atslogotas valsts tiesas no saimniecisko lietu izskatīšanas pēc būtības. Šāds regulējums un prakse ir veiksmīgi ieviesta šķīrējtiesām draudzīgās valstīs, un tas ir virziens, uz ko varam tiekties.

Izmaksu jautājums

Papildus kvalitātei un uzticībai komersantiem svarīgs ir arī izmaksu jautājums. Laika gaitā ir kliedēts mīts par to, ka strīdu risināšana šķīrējtiesā ir ļoti dārga, un ir ieviesta virkne jauninājumu šķīrējtiesās, kas arī izmaksu ziņā veiksmīgi konkurē ar valsts tiesām. Piemēram, pusēm ir iespēja vienoties par lietas izskatīšanu viena šķīrējtiesneša personā vai nozīmēt trīs šķīrējtiesnešus, kas ietekmēs arī izmaksas. Tāpat vairākas ārvalstu šķīrējtiesas ir ieviesušas paātrinātos procesus, kas dod iespēju lietu izskatīt ātrāk, vienkāršāk un arī ar mazākām izmaksām. Situācijā, kad valsts nodevas apjomīgu prasību iesniegšanai valsts tiesā ir ļoti augstas un par pārsūdzību nākamajās instancēs ir jāmaksā papildu valsts nodevas, Latvijā veidojas situācijas, ka apjomīgs kapitāls tiek “iesaldēts” līdz lietas izskatīšanas beigām un galīgā tiesas sprieduma izpildei. Tāpēc šķīrējtiesu nodevas var izrādīties ekonomiski izdevīgākas. Turklāt pusēm ir pienākums tās segt vienlīdzīgi, un nav jāriskē ar otras puses nespēju segt tiesvedības izmaksas pēc pieciem vai vairāk gadiem, kad lieta būs pabeigta valsts tiesā.

Arī juridiskās izmaksas šķīrējtiesās ir atgūstamas tuvu to faktiskajam apmēram, un tas ir labs motivators nenovilcināt lietas izskatīšanu. Gluži vienkārši – potenciāli zaudējusī puse riskē ar lielākām kompensējamām advokātu izmaksām. Diemžēl valsts tiesā tikai simboliska daļa no faktiskajiem advokātu honorāriem ir piedzenami no zaudējušās puses, kas neveicina vēlmi ātrāk lietu izskatīt, bet gan novilcināt un pēc iespējas atlikt brīdi, kad būs jāveic sprieduma izpilde. Šāds regulējums un prakse valsts tiesās neveicina iespēju taisnīgi atgūt visas tiesas izmaksas no otras puses, kuras dēļ prasītājs, piemēram, ir bijis spiests vērsties tiesā, lai panāktu līguma izpildi.

No citu valstu prakses ir redzams, ka valsts tiesām un šķīrējtiesām ir plašas iespējas sadarboties un dot plašākas iespējas uzņēmējiem. Gudri regulējot strīdu risināšanas mehānismus var sasniegt veiksmīgus rezultātus, kas tiešā veidā dod jaunas iespējas uzņēmējiem, mazina ēnu ekonomiku un mudina procesuālās tiesības izmantot godprātīgi. Ieguvēju noteikti būtu vairāk. Tomēr, ja valsts kādu no savām funkcijām deleģē privātajam sektoram, tai arī jāuzņemas atbildība par šīs jomas uzraudzību un kvalitatīvu darbību.

Autore ir ZAB Ellex Kļaviņš partnere, zvērināta advokāte, strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītāja.

Publikācija: ir.lv