Tuvojas būtiskas izmaiņas naudas atmazgāšanas apkarošanā

Maija nogalē ES likumdevēji pieņēma tā saukto “AML noteikumu pakotni” – divas regulas un direktīvu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšana novēršanai. Tā paredz virkni būtisku jauninājumu gan naudas atmazgāšanas apkarošanas tiesiskajā regulējumā, kas tiks paplašināts un harmonizēts ES līmenī, gan arī uzraudzības jomā.

Jauns likums un uzraudzības iestāde

Noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšana novēršanas (“AML”) jautājumus ES likumdevēji līdz šim regulēja ar direktīvas palīdzību. Tā sauktā AMLD* direktīva regulāri tiek pārskatīta, un pašlaik spēkā ir AML tiesiskais ietvars, kas ietverts jau AMLD5 direktīvā.

Direktīvas, kā zināms, nav tieši piemērojamas. Lai direktīva kļūtu saistoša ES dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, dalībvalstīm tā ir jāpārņem nacionālajā likumdošanā.  AMLD5 (un tās iepriekšējās redakcijas) noteikumi Latvijā ir ievesti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likumu (“NILLTPFN likums”).

AMLD nav maksimālas harmonizācijas direktīva un atstāj dalībvalstīm salīdzinoši lielu rīcības brīvību tajā noteikto mērķu sasniegšanai, tāpēc ES dalībvalstīs piemērojamās prasības AML jomā nav identiskas, un atsevišķos jautājumos – pat ļoti atšķirīgas. Nereti dzirdam, ka Latvijā, tā sauktā finanšu sektora kapitālā remonta rezultātā, piemērojamais AML jomas regulējums ir krietni striktāks kā citās ES dalībvalstīs. Tas apgrūtinot dzīvi gan finanšu iestādēm un to klientiem, gan citiem NILLTPFN likuma subjektiem (t.i., uzņēmumiem, kam jāievēro minētajā likumā noteiktās prasības, piemēram, prasības par savu klientu izpēti un uzraudzību).

Līdz ar AML noteikumu pakotnes pieņemšanu, atšķirīga šīs jomas regulējuma piemērošana ES dalībvalstīs, visticamāk, tiks izskausta. Proti, personu tiesības un pienākumi AML jomā, kuri līdz šim bija noteikti AMLD5, nu ir ietverti tā sauktajā AMLR* regulā, kura piemērojama no 2027. gada jūlija. Tas nozīmē, ka pēc nepilniem trīs gadiem nacionālo likumdošanu, tajā skaitā mūsu NILLTPFN likumu, faktiski aizstās AMLR.

Būtiskas izmaiņas sagaidāmas arī uzraudzības jomā. To, kā subjekti pilda NILLTPFN likuma prasības, pašlaik . Tā, piemēram, finanšu iestāžu uzraudzību īsteno Latvijas Banka; grāmatvežus, nodokļu konsultantus un virkni citus subjektus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests u.tml.

Pieņemot AML noteikumu pakotni, tika izveidota ES līmeņa Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai, kas plašāk pazīstama kā AMLA***. Tai ir uzticēta virkne būtisku uzdevumu. Tajā skaitā, AMLA no 2028. gada pārņems no dalībvalstīm līdz 40 finanšu iestāžu (t.sk. kredītiestāžu) tiešu uzraudzību. Tieši uzraugāmās iestādes AMLA izvēlēsies, piemērojot īpašu metodoloģiju, kura kā galvenos kritērijus izvirza to, cik ES dalībvalstīs konkrētais uzņēmums sniedz pakalpojumus, un kāds ir tā riska profils. Tātad AMLA tiešā uzraudzībā pamatā nokļūs finanšu iestādes ar augstu riska profilu, kuras darbojas lielā skaitā ES dalībvalstu. Dalībvalstu uzraudzības iestādes varēs lūgt AMLA pārņemt kādas konkrētas finanšu iestādes uzraudzību, pat ja tā neatbilst metodoloģijā noteiktajiem kritērijiem.

Tāpat AMLA ir uzdots veicināt, ka ES dalībvalstu uzraudzības iestādes īsteno vienveidīgu un augstiem standartiem atbilstošu subjektu uzraudzību.

Šīs strukturālās izmaiņas – AML noteikumu pārcelšana uz regulu un ES līmeņa uzraudzības iestādes izveidošana, ļauj cerēt, ka saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu jau salīdzinoši drīz uzņēmēji visā ES baudīs vienlīdzīgu attieksmi. Tomēr AML noteikumu pakotne paredz ne tikai strukturālas izmaiņas AML regulējuma piemērošanā, bet ievieš arī virkni jaunu pienākumu.

Paplašināts likuma prasībām pakļauto personu loks

AML regulējums, t.sk. prasības par klientu izpēti un uzraudzību, turpmāk būs attiecināmas arī uz personām, kuru profesionālā darbība ir atsevišķu veidu dārgakmeņu un dārgmetālu tirdzniecība, t.sk. zelta, sudraba, platīna, dimantu, rubīnu, safīru un smaragdu tirdzniecība.

Tāpat, par AMLR subjektiem kļūs arī personas, kuru profesionālā darbība ir sekojošu augstvērtīgu preču tirdzniecība: juvelierizstrādājumi, pulksteņi, rokaspulksteņi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus eiro; mehāniskie transportlīdzekļi, kuru cena pārsniedz 250 tūkstošus eiro; gaisa kuģi un kuģošanas līdzekļi, kuru cena pārsniedz 7,5 miljonus eiro.

Finanšu nozarē par AMLR subjektiem kļūs kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kolektīvās finansēšanas starpnieki un atsevišķu veidu kredīta starpnieki.

AMLFR subjektiem pievienosies arī personas, kas palīdz trešo valstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļauju iegūšanu ES pret jebkāda veida investīcijām (uzturēšanās atļaujas pret investīcijām uzņēmumos, nekustamajā īpašumā, kredītiestādēs vai vērtspapīros tiek piedāvātas arī Latvijā).

Visbeidzot, no 2029. gada jūlija par AMLR subjektiem kļūs futbola aģenti, kā arī profesionālie futbola klubi attiecībā uz darījumiem ar ieguldītājiem, sponsoriem, aģentiem, un darījumiem, kas saistīti ar futbolistu pāreju.

Minētajām personām kļūstot par AMLR subjektiem, sekas izjutīs arī to klienti, kuri tiks pakļauti klientu izpētes un darījumu uzraudzības procedūrām. AMLR paredz, ka daļa šo klientu, piemēram, trešo valstu personas, kas vēlas iegūt uzturēšanās atļauju pret investīcijām, ir automātiski pakļaujamas padziļinātai izpētei.

Patiesā labuma guvēja reģistrēšanas pienākums – arī ārvalstu personām

Līdz šim pienākums informēt Uzņēmumu reģistru (UR) par patieso labuma guvēju bija juridiskām personām un personālsabiedrībām, kas reģistrētas UR vestajos publiskajos reģistros.

AMLR paredz, ka par saviem patiesajiem labuma guvējiem dalībvalstu centrālie reģistri būs jāinformē arī ārvalstu juridiskajām personām un trastu pilnvarotajām personām. Pie nosacījuma,  ja minētās ārvalstu juridiskās personas vai trasti tieši vai netieši iegādāsies Latvijā nekustamo īpašumu, augstas vērtības transportlīdzekļus, kuģošanas līdzekļus vai gaisa kuģus, vai vienkārši uzsāks darījuma attiecības ar tāda veida AMLR subjektu, kas saistīts ar vidēji augstu vai augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Turklāt minētā prasība reģistrēt patieso labuma guvēju būs attiecināma ne tikai uz darījumiem, kas veikti pēc AMLR piemērošanas uzsākšanas 2027. gada jūlijā. Patiesais labuma guvējs būs jāatklāj arī tādai ārvalstu juridiskai personai vai trastam, kas kļuvis par nekustamā īpašuma īpašnieku Latvijā jebkurā brīdī kopš 2014. gada 1. janvāra.  Attiecībā uz šādiem vēsturiskiem darījumiem, patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums būs jāizpilda ne vēlāk kā līdz 2028. gada 1. janvārim.

Zemāki sliekšņi patiesā labuma guvēja identificēšanai

Saistībā ar patiesajiem labuma guvējiem jāpiemin, ka līdz šim par juridiskas personas patieso labuma guvēju tika uzskatīta persona, kurai tieši vai netieši pieder vairāk nekā 25% no attiecīgās juridiskās personas kapitāla daļām vai akcijām. Nu AMLR paredz iespēju Eiropas Komisijai noteikt, ka attiecībā uz juridiskām personām, kuras pakļautas augstākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, tostarp, pamatojoties uz nozarēm, kurās tie darbojas, šis slieksnis ir 15% vai pat zemāks.

Šajā publikācijā apskatītas vien dažas no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunā AML noteikumu pakotne. Lai AMLR subjekti un uzraudzības iestādes spētu pienācīgi sagatavoties šīm izmaiņām, ES likumdevēji ir lēmuši, ka AMLR jāsāk piemērot no 2027. gada jūlija.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1624 (2024. gada 31. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

Publikācija: Delfi.lv