Vai par granta projektu var slēgt autoratlīdzības līgumu?

Praksē nereti rodas jautājums, kā pareizi noformēt sadarbību ar fizisku personu, kas palīdz sagatavot granta projektu iesniegšanai pašvaldībā vai valsts iestādē. Īpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad ar personu nav noslēgts uzņēmuma vai darba līgums, un persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, bet tiek piesaistīta vienreizējam uzdevumam – projekta pieteikuma izstrādei. Vai šādu darbu var atzīt par autortiesību objektu, un par tā izpildi ar autoru slēgt autoratlīdzības līgumu?

Tā kā lasītāja uzdotajā jautājumā nav norādītas situācijas konkrētas detaļas un fakti, šajā rakstā sniegta vispārīga juridiska analīze, balstoties uz Autortiesību likumu (AL).

Autortiesības

Saskaņā ar AL 1.pantu par autoru tiek uzskatīta fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā ir radīts konkrēts darbs. Savukārt pats darbs ir šīs personas radošās izpausmes rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā formas, izpausmes veida vai pat vērtības.

Šo vispārīgo definīciju papildina AL 4.pants, kurā uzskaitīti aizsargājamo darbu veidi. Literārie darbi ietver grāmatas, brošūras, ziņojumus, aicinājumus, lekcijas un citus līdzīga veida darbus.

Jāuzsver, ka ne visus rakstiskus darbus var atzīt par autortiesību objektiem. Saskaņā ar likuma 6.pantu autortiesības neaizsargā, piemēram, idejas, metodes, procesus, matemātiskās koncepcijas vai administratīvus dokumentus. Tādēļ, lai par izpildīto darbu varētu slēgt autoratlīdzības līgumu, nepieciešams, lai tas ir radošs, oriģināls un individuāli izstrādāts. Ja granta projekts tiek sagatavots saskaņā ar standartizētu formu vai šablonu, nepievienojot būtisku autora radošo ieguldījumu, tas nav uzskatāms par autordarbu AL izpratnē.

Līdz ar to, lemjot par iespēju slēgt autoratlīdzības līgumu, ir būtiski izvērtēt, vai konkrētais granta projekts ietver radošu darbu, piemēram, oriģinālu problēmas definīciju, projekta koncepcijas izstrādi, individuāli radītu mērķu un uzdevumu formulējumu vai saturiski un stilistiski izteiksmīgu projekta aprakstu. Tikai tad, ja šāds radošs ieguldījums ir identificējams un pietiekami nošķirams no standarta datu ievades vai kopēšanas, darbs kvalificējas kā autortiesību objekts, un autoratlīdzības līguma slēgšana kļūst tiesiski pamatota.

Līgums un nodokļi

AL 13.pants nosaka – ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā. Tāpat, autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu, ja vien autora līgums neparedz citādi.

Autoratlīdzības līgumu ir tiesības slēgt ar fizisku personu, kura var būt un var nebūt reģistrēta saimnieciskā darbība .

Tātad, ja autoratlīdzības saņēmējs nav reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, autoratlīdzības izmaksātājam (ja tā nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) no autoratlīdzības ir pienākums ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā. Šajā gadījumā autoratlīdzības saņēmējam nav tiesības piemērot nosacītos izdevumus.

Ja autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, viņš  pats atskaita izdevumus, aprēķina nodokļus un veic nodokļu maksājumus valsts budžetā.

Tādējādi par granta projekta rakstīšanu ir iespējams slēgt autoratlīdzības līgumu ar fizisku personu, kura ir vai nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, ja granta projekta rakstīšana atbilst autordarba kritērijiem – tas ir radošs, individuāli izstrādāts, un neietver tikai standarta formas aizpildīšanu. Slēdzot autoratlīdzības līgumu, jāņem vērā gan autortiesību normu saturs, gan ar nodokļiem saistītās piemērošanas īpatnības.