Ārvalstu trastu patieso labuma guvēju reģistrs

2024. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (“NILLTPFN”) likumā, kas ne tikai paplašina patiesā labuma guvēja (“PLG”) definīciju attiecībā uz juridiskiem veidojumiem jeb trastiem, bet arī paredz ārvalstu juridisko veidojumu PLG reģistra izveidi.

Funkcija reģistrēt informāciju par ārvalstu juridisko veidojumu PLG piešķirta Uzņēmumu reģistram, kas PLG centrālā reģistra funkciju veic jau kopš 2017. gada 1. decembra. Attiecīgi papildus izstrādāti arī atbilstoši grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas nosaka kārtību, kādā Uzņēmumu reģistrs veido juridisko veidojumu PLG reģistru, kāda informācija tajā tiek iekļauta un kāda ir pieejama publiski.[2]

Paši par sevi, trasti, kas ir attīstīti vispārēju tiesību jurisdikcijās, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Kiprā un Maltā, ir juridiski veidojumi, kuros trasta dibinātājs nodod konkrētus aktīvus pilnvarotajai personai (pārvaldniekam), kas tos pārvalda un kontrolē viena vai vairāku labuma guvēju interesēs, kā to nosaka trasta dibinātājs.[3] Trasta turējumā esošie aktīvi tiek uzskatīti par šķirtiem no trasta pārvaldnieka personīgajiem aktīviem. Taču dažādām personām, tostarp pilnvarniekam vai trasta dibinātājam, var būt noteikta līmeņa kontrole vai ietekme pār trasta aktīviem.

Trasta esamība pati par sevi nebūt nenorāda uz tā ļaunprātīgu izmantošanu. Tas pats attiecas arī uz citiem veidojumiem, kuru struktūra vai funkcijas ir līdzīgas trastiem, taču faktisko īpašumtiesību nodalīšana ne vienmēr ir tik stipra, tomēr rada fiduciāru saikni, kā, piemēram, fiducie – Francijā, Luksemburgā un Rumānijā raksturīgs veidojums, kurā iesaistās trīs puses – vienai vai vairākām personām nododot aktīvus fiduciāram viena vai vairāku identificēto labuma guvēju labā, vai Vācijas un Austrijas tiesību sistēmai raksturīgais – treuhand.

Taču NILLTPFN kontekstā skaidrs, ka šāda slēgta tipa struktūrā, kur ir apgrūtināta faktisko īpašnieku identificēšana, noteiktos apstākļos ļaunprātīgas izmantošanas risks ir paaugstināts. Patiesībā, bieži izmantojot sarežģītas struktūras un tīklus, juridiskie veidojumi ir galvenais līdzeklis, ar kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiek maskēta kā likumīga saimnieciskā darbība. Tāpēc ir nepieciešama rūpīga īpašumtiesību analīze un regulatīvā kontrole, lai novērstu un risinātu šādas problēmas.

Pēc Panama Papers un Lux Leaks Eiropas Savienība ir veikusi pasākumus, kuru mērķis ir bijis nodrošināt dažādu juridisko veidojumu faktisko īpašumtiesību pārredzamību. Grozījumi NILLTPFN likumā tiek veikti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/843 (“AMLD5”) normām, proti, 31. panta 3.a punkta pirmo, otro un trešo daļu, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm uzturēt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotajā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. [4]

Līdz šim šāda informācija par trastu vai tiem pielīdzināmu juridisku veidojumu PLG netika reģistrēta, jo Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst un nereģistrē šādus subjektus. Ārvalstu trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi Latvijā darbojas (eksistē) caur to izveidotajām ārvalstu komersantu filiālēm un ārvalstu komersantu (organizāciju) pārstāvniecībām, kurus reģistrējot Latvijā norāda informāciju par PLG.

Tomēr pēc atkārtotas AMLD5 un Latvijas normu izvērtējuma tika konstatēts, ka esošais PLG informācijas reģistrācijas veids nenodrošina efektīvu informācijas iegūšanu par tieši izveidota trasta vai cita juridiskā veidojuma faktiskajiem īpašniekiem. Līdz ar to jaunie grozījumi nosaka, ka trasta pilnvarniekam (pārvaldniekam), ja tas ir (1) fiziska persona ar dzīvesvietu Latvijā, (2) juridiska persona, kas reģistrēta Latvijā vai (3) pilnvarnieks, kam nav saiknes ar nevienu ES dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās, vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā, piemērojas divi jauni pienākumi. Tie ietver pienākumu uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma PLG, kā arī šīs informācijas ziņošanu Uzņēmumu reģistram, sākot ar 2024. gada 2. janvāri.

Par juridiskā veidojuma PLG ir uzskatāms:

• dibinātājs,
• pilnvarnieks (pārvaldnieks),
• pārraudzītājs (ja tāds ir),
• labuma guvējs jeb beneficiārs,
• ikviena cita persona, kura kontrolē juridisko veidojumu.

Krimināllikuma 195.¹ pantā[5] paredzēta kriminālatbildība par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijām, nosakot sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Administratīvais sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā nosaka, ka par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram var piemērot naudas sodu līdz 700 EUR.[6] Īpašos gadījumos, ja  minēto darbību dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, minētā Krimināllikuma panta 2. daļas sankcija paredz brīvības atņemšanu pat uz laiku līdz diviem gadiem. Eiropas līmenī naudas sodi ievērojami atšķīrās – no dažiem tūkstošiem EUR līdz miljonam vai vairāk.[7]

Būtiski norādīt, ka, ja šādi PLG ir reģistrēti citas Eiropas Savienības dalībvalsts vestā reģistrā, tad pieteikums Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz. Apliecība, kas pierāda reģistrāciju, vai izrakstu no informācijas par faktisko īpašnieku, kas reģistrēta vienas dalībvalsts reģistrā, var uzskatīt par pietiekamu, lai uzskatītu, ka reģistrācijas pienākums ir izpildīts.

Lai arī pašlaik trasta PLG reģistrēšana notiks manuāli, Uzņēmumu reģistram, lai realizētu trastu reģistra izveidi, ir piešķirti papildus 150 000 EUR, un kā minējis pats Uzņēmumu reģistrs, paredzams, ka PLG reģistra savstarpējās savienojamības sistēmas, “Beneficial Ownership Registers Interconnection System – BORIS” pilnveidošanai turpinoties, līdz 2025. gadam tiks izveidota sistēma, kas ārvalstu juridisko veidojumu reģistru veidos automātiski.

[1] Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=426/Lp14

[2] Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=392/Lp14

[3] Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtēts, vai dalībvalstis ir pienācīgi identificējušas visus trastus un līdzīgus juridiskus veidojumus, ko reglamentē to tiesību akti, un vai uz tiem attiecināti Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktie pienākumi. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2020:0560:FIN:LV:PDF

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2018/843/oj/?locale=LV

[5] Krimināllikums, 195.¹ pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/88966#p195_1

[6] Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, 3. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/314808#p3

[7] Skatīt supra atsauci 3.

Publikācija : itiesības.lv