Second

Visbiežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Sankcija ir ārpolitikas līdzeklis, kura vispārējais mērķis ir nodrošināt mieru, starptautisko drošību, demokrātiju un likuma varu, kā arī cilvēktiesību un starptautisko tiesību atjaunošanu. Ar sankcijām, piemēram, var aizliegt iebraukt, uzturēties vai dibināt darba tiesiskās attiecības kādā valstī vai teritorijā, kā arī aizliegt starptautisko tirdzniecību, noteikt finanšu sankcijas un citus aizliegumus.
Sankcijas var tikt noteiktas valstij, teritorijai, teritoriālai vienībai, režīmam, organizācijai, apvienībai, personu grupai vai personai (ieskaitot fizisku personu).

Pienākums ievērot sankcijas ir visām personām Latvijā,  kuru darbību ietekmē noteiktā sankcija, t.sk. fiziskajām personām, uzņēmumiem un iestādēm.

Ņemot vērā aizliegumu pārkāpt jebkādas sankcijas, katrai personai ir stingri jāizvērtē, vai pastāv sankciju pārkāpuma iespēja. Tas jo īpaši ir jādara personām, kuras iesaistās darījuma attiecībās ar jebkuru personu no Krievijas vai Baltkrievijas, jo pastāv tieša vai netieša sankciju pārkāpšanas iespējamība. Piemērojot sankciju, būtiski ir cieši uzraudzīt, kuri ir konkrētie sankciju subjekti un kāds ir sankciju saturs, t.i., darbības, uz kurām attiecas sankcija. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo aktu subjektiem  (piemēram, finanšu iestādēm, apdrošinātājiem, nekustamā īpašuma starpniekiem, azartspēļu organizatoriem) ir papildu pienākumi, piemēram:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju;

2) ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Turklāt saskaņā ar Krimināllikumu var tikt piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskām personām, kuras ir pieļāvušas vai veicinājušas izvairīšanos no sankcijām, piemēram, vissmagākajos gadījumos – naudassodi apmērā līdz 37’500’000.00 EUR (septiņdesmit piecu tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā).

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas normatīvo aktu subjektiem ir paredzēti papildu administratīvie sodi.

Turklāt noslēgtie darījumi un līgumi, kas veicina izvairīšanos no sankcijām, var tikt atzīti par spēkā neesošiem un nesaistošiem.

Būtiski ir atzīmēt, ka tāpat ir aizliegta apzināta vai tīša iesaistīšanās jebkādā darbībā, kuras mērķis ir apiet noteiktās sankcijas. Parasti sankciju tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka jebkāda kompensācijas prasība, ieskaits vai papildu nodrošinājums, ko sniegusi sankcionēt a persona, nav apmierināms attiecībā uz līgumu vai darījumu, kuru skar sankcija.

Parasti nolūkā pārbaudīt, vai konkrēta persona ir pakļauta sankcijām, var, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sankciju meklēšanas rīku, kas ir pieejams https://sankcijas.fid.gov.lv/. Tur parasti ir apkopotas visas starptautiskās un nacionālās sankcijas, kas ir piemērojamas personām Latvijā, tomēr Finanšu izlūkošanas dienests vienmēr iesaka salīdzināt šo informāciju ar informāciju, kas tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai ANO Drošības padomes sadaļā “Sankcijas”. Lūdzam ņemt vērā, ka, ņemot vērā ātrumu, ar kādu sankciju saturs un apjoms pastāvīgi mainās, iesakām pārbaudīt jaunāko informāciju, kuru Eiropas Savienība sniedz šeit. Tāpat ir vēlams regulāri iepazīties ar informāciju, ko sniedz Latvijas Republikas Ārlietu ministrija attiecībā uz sankciju piemērošanu un kas ir pieejama šeit.

Informācijas meklēšanai var izmantot ES Sankciju karti – Eiropas Savienības (ES) izstrādāto rīku: https://www.sanctionsmap.eu/

Papildus var izmantot ASV OFAC sankciju meklēšanas rīku https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/.

Eiropas Komisija ir publicējusi un regulāri aktualizē atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu. Eiropas Komisijas atbildes ir pieejamas Eiropas Komisijas tīmekļvietnes sadaļā “Frequently Asked Questions” (visbiežāk uzdotie jautājumi).

Šobrīd nav vispārēja aizlieguma importēt vai eksportēt preces, bet ir noteikti sektori un preču kategorijas, kurām ir aizliegts jebkāds preču imports un/vai eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Tāpat personām ir aizliegts pirkt preces vai saņemt pakalpojumus no tām fiziskām un juridiskām personām, kurām ir piemērotas sankcijas. Vairumā gadījumu individuālās sankcijas nosaka pienākumu bloķēt sankcionētās personas aktīvus un ekonomiskos resursus, un aizliegts ir pārskaitīt naudas līdzekļus un ekonomiskos resursus sankcionētām personām.

Personām tāpat ir aizliegts pirkt preces vai saņemt pakalpojumus no personām, kuras pieder vai kuras kontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas.

Turklāt šobrīd ir jāņem vērā loģistikas apstākļi. Gaisa telpa un ostas Eiropas Savienībā Krievijas pārvadātājiem ir slēgtas, un preču piegāde pa sauszemes ceļiem ir visai apgrūtinoša. Tāpat jāņem vērā, ka tiek piemērotas jaunas sankcijas, kas vēl vairāk var apgrūtināt šos apstākļus.

Līgumu laušana ir atkarīga no konkrētas sankcijas, kas noteikta otrai līguma pusi, un atkarīga no līguma priekšmeta. Piemēram, ja līguma otrs puse ir sankcionēta persona, kuras aktīvi ir bloķēti, nav iespējams pabeigt līgumu. Citos gadījumos, piemēram, līgumu nevar pabeigt, jo tas ir saistīts ar tādas tehnoloģijas piegādi, kuras izmantošana Krievijā ir aizliegta.

Lūdzam ņemt vērā, ka ir neskaitāmi izņēmumi no sankcijām, kas norādīti attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā, un katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai izņēmums tiešām ir piemērojams sankcionētajai personai vai līguma priekšmetam.

Ja Jūs esat noslēguši darījumu, kas saskaņā ar piemērojamajiem sankciju režīmiem ir aizliegts, Jums ir nekavējoties jāveic visas saprātīgās darbības, lai pārtrauktu pildīt līgumsaistības, piemēram, neveikt norēķinus, nepiegādāt preces vai veikt citas darbības ar mērķi nodrošināt, lai naudas līdzekļi vai ekonomiskie resursi netiktu nodoti sankcionētai personai.

Turklāt ir jāinformē Valsts drošības dienests (VDD) par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpumu vai mēģinājumu tās pārkāpt. Tas ir jādara nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Konkrētie naudas līdzekļi ir jābloķē. Ja ir radušās aizdomas par starptautisko vai nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu, īstenojot finansiālos ierobežojumus, ziņojums ir arī jānosūta Finanšu izlūkošanas dienestam.

Arī pirms jauno sankciju attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju ieviešanas, pastāvēja daudzi sankciju riska faktori, kas bija jānovērš darījumos ar pretējo pusi, bet mūsuprāt, novērtējot sadarbības partneri no Krievijas vai Baltkrievijas, šobrīd īpaši jāņem vērā zemāk norādītie riska faktori (“brīdinājuma signāli”):

  • vai sadarbības partneris, citi koncerna uzņēmumi vai tā patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona;
  • vai darījuma struktūra ir pārāk sarežģīta plānotajam darījumam;
  • vai īpašumtiesību struktūra ir pārāk sarežģīta plānotajam darījumam;
  • vai darījuma otras puses eksporta/importa vai tranzīta struktūrā neparādās sankcionētai personai piederoši resursi;
  • vai sadarbības partneris saņem finansējumu no Krievijas vai Baltkrievijas bankām vai sankcionētām personām;
  • vai uzņēmumam ir meitasuzņēmumi, mātesuzņēmumi vai radniecīgie uzņēmumi Krievijā vai Baltkrievijā;
  • vai sadarbības partnerim ir sakari ar politiski nozīmīgām personām Krievijā vai Baltkrievijā;
  • vai partneris izmanto pakalpojumus, kas veicina anonimitāti.

Lūdzam ņemt vērā, ka šis nav izsmeļošs apsveramo riska faktoru uzskaitījums, ir jāņem vērā vēl daudzi citi riska elementi. Katrā individuālā gadījumā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību atšķirīgiem faktoriem.

ASV OFAC sankcijas Latvijas Republikā ir netieši piemērojamas darījumiem eiro valūtā un vietējām personām. OFAC sankciju pārkāpumam nav piemērojama kriminālatbildība, taču pastāv risks kļūt par sankciju upuri, kā rezultātā var nebūt iespējams veikt maksājumus Latvijā, jo bankas negribēs vairs sniegt savus pakalpojumus.

Novērtējot, vai konkrētu juridisku personu kontrolē sankcionēta persona, vispirms ir jāņem vērā 50% līdzdalības atskaites punkts (ASV – 50%, ES – 50%+). Turklāt jāatzīmē, ka īpašumtiesības var tikt izmantotas visdažādākajos veidos, proti, gan tieši, gan netieši, izmantojot dažādus juridiskus veidojumus un līgumus īpašumtiesību struktūrā, kā arī slēpjoties aiz citām fiziskām personām. Kontroli bieži īsteno arī uz līguma vai cita pamata, piemēram, gadījumos, kad patiesajam labuma guvējam ir tiesības iecelt un atsaukt no amata valdes locekļus, lemt par būtiskiem dalībnieku/akcionāru kompetencē esošiem jautājumiem un veikt citas nozīmīgas darbības, kas ietekmē konkrētās juridiskās personas darbību.

Ņemot vērā augstākminēto, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst darījuma partnera identifikācijai, lai noskaidrotu, vai tas nedarbojas uz sankcionētas personas pilnvaru pamata. Mūsuprāt, pašreizējais Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju līmenis rada nopietnu risku, jo pilnībā izpētīt sadarbības partneri var nebūt iespējams.

Ja līguma izpilde sankciju dēļ ir apgrūtināta vai neiespējama, ir jāizvērtē, vai nav iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un vai ir iespējams atkāpties no līguma. Šādā gadījumā būtiski ir noskaidrot, vai pats līgums satur nepārvaramas varas apstākļu klauzulu un kuras valsts normatīvie akti ir piemērojami līgumam.

Šim nolūkam ieteicams veikt šādas darbības:

  • izpētīt, vai līgumā noteikto saistību izpilde rada vai potenciāli varētu radīt sankciju pārkāpumu;
  • ja atbilde ir apstiprinoša, rūpīgi jāizvērtē līguma formulējums, vai tas ļauj izbeigt līgumu;
  • lūdzam ņemt vērā, ka daudzos gadījumos nevar paļauties uz nepārvaramas varas apstākļiem, lai nekavējoties izbeigtu līgumu, un šādi apstākļi ir tikai rīks līgumā noteikto saistību izpildes apturēšanai.

Lūdzam ņemt vērā, ka līdzējs ir atbrīvots no atbildības, īpaši civiltiesiskās atbildības, ja piemēroto sankciju dēļ tas atturas noslēgt līgumu vai pieprasa otrai pusei pirmstermiņa saistību izpildi. Tomēr ir nešaubīgi jākonstatē, vai sankcijas aizliedz izpildīt līgumu.

Tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem ir likumā noteikts pienākums, pamatojoties uz viņu darbības veidu, veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju risku novērtējumu, lai tādā veidā konstatētu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu risku, ka to darbībai vai klientiem piemērotās starptautiskās un nacionālās sankcijas varētu netikt ievērotas.

Tomēr tas nenozīmē, ka pārējiem uzņēmumiem un juridiskām personām savā komercdarbībā nevajadzētu ieviest sankciju procedūru, jo pastāv risks, ka normālas komercdarbības ietvaros sankcijas var tikt pārkāptas, un tādā gadījumā uzņēmumam un tā pārstāvjiem, un darbiniekiem var tikt piemērota Krimināllikumā noteiktā kriminālatbildība.

1. Kas ir sankcija?

Sankcija ir ārpolitikas līdzeklis, kura vispārējais mērķis ir nodrošināt mieru, starptautisko drošību, demokrātiju un likuma varu, kā arī cilvēktiesību un starptautisko tiesību atjaunošanu. Ar sankcijām, piemēram, var aizliegt iebraukt, uzturēties vai dibināt darba tiesiskās attiecības kādā valstī vai teritorijā, kā arī aizliegt starptautisko tirdzniecību, noteikt finanšu sankcijas un citus aizliegumus.
Sankcijas var tikt noteiktas valstij, teritorijai, teritoriālai vienībai, režīmam, organizācijai, apvienībai, personu grupai vai personai (ieskaitot fizisku personu).

2. Kam ir pienākums ievērot sankcijas?

Pienākums ievērot sankcijas ir visām personām Latvijā,  kuru darbību ietekmē noteiktā sankcija, t.sk. fiziskajām personām, uzņēmumiem un iestādēm.

3. Kādi ir personu pienākumi saistībā ar sankciju ievērošanu Latvijā?

Ņemot vērā aizliegumu pārkāpt jebkādas sankcijas, katrai personai ir stingri jāizvērtē, vai pastāv sankciju pārkāpuma iespēja. Tas jo īpaši ir jādara personām, kuras iesaistās darījuma attiecībās ar jebkuru personu no Krievijas vai Baltkrievijas, jo pastāv tieša vai netieša sankciju pārkāpšanas iespējamība. Piemērojot sankciju, būtiski ir cieši uzraudzīt, kuri ir konkrētie sankciju subjekti un kāds ir sankciju saturs, t.i., darbības, uz kurām attiecas sankcija. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas normatīvo aktu subjektiem  (piemēram, finanšu iestādēm, apdrošinātājiem, nekustamā īpašuma starpniekiem, azartspēļu organizatoriem) ir papildu pienākumi, piemēram:

1) nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā ziņot Valsts drošības dienestam par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju;

2) ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to Finanšu izlūkošanas dienestam.

4. Kāda ir atbildība par sankciju aizliegumu neievērošanu?

Saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat astoņiem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Turklāt saskaņā ar Krimināllikumu var tikt piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskām personām, kuras ir pieļāvušas vai veicinājušas izvairīšanos no sankcijām, piemēram, vissmagākajos gadījumos – naudassodi apmērā līdz 37’500’000.00 EUR (septiņdesmit piecu tūkstošu minimālo mēnešalgu apmērā).

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas normatīvo aktu subjektiem ir paredzēti papildu administratīvie sodi.

Turklāt noslēgtie darījumi un līgumi, kas veicina izvairīšanos no sankcijām, var tikt atzīti par spēkā neesošiem un nesaistošiem.

Būtiski ir atzīmēt, ka tāpat ir aizliegta apzināta vai tīša iesaistīšanās jebkādā darbībā, kuras mērķis ir apiet noteiktās sankcijas. Parasti sankciju tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka jebkāda kompensācijas prasība, ieskaits vai papildu nodrošinājums, ko sniegusi sankcionēt a persona, nav apmierināms attiecībā uz līgumu vai darījumu, kuru skar sankcija.

5. Kur es varu atrast informāciju par piemērojamajām sankcijām vai pārbaudīt fiziskās personas sankciju sarakstos?

Parasti nolūkā pārbaudīt, vai konkrēta persona ir pakļauta sankcijām, var, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sankciju meklēšanas rīku, kas ir pieejams https://sankcijas.fid.gov.lv/. Tur parasti ir apkopotas visas starptautiskās un nacionālās sankcijas, kas ir piemērojamas personām Latvijā, tomēr Finanšu izlūkošanas dienests vienmēr iesaka salīdzināt šo informāciju ar informāciju, kas tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai ANO Drošības padomes sadaļā “Sankcijas”. Lūdzam ņemt vērā, ka, ņemot vērā ātrumu, ar kādu sankciju saturs un apjoms pastāvīgi mainās, iesakām pārbaudīt jaunāko informāciju, kuru Eiropas Savienība sniedz šeit. Tāpat ir vēlams regulāri iepazīties ar informāciju, ko sniedz Latvijas Republikas Ārlietu ministrija attiecībā uz sankciju piemērošanu un kas ir pieejama šeit.

Informācijas meklēšanai var izmantot ES Sankciju karti – Eiropas Savienības (ES) izstrādāto rīku: https://www.sanctionsmap.eu/

Papildus var izmantot ASV OFAC sankciju meklēšanas rīku https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/.

6. Kur es varu atrast sīkāku skaidrojumu par Eiropas Savienības noteikto sankciju piemērošanu?

Eiropas Komisija ir publicējusi un regulāri aktualizē atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu. Eiropas Komisijas atbildes ir pieejamas Eiropas Komisijas tīmekļvietnes sadaļā “Frequently Asked Questions” (visbiežāk uzdotie jautājumi).

7. Vai būs iespējams importēt uz vai eksportēt preces no Krievijas vai Baltkrievijas?

Šobrīd nav vispārēja aizlieguma importēt vai eksportēt preces, bet ir noteikti sektori un preču kategorijas, kurām ir aizliegts jebkāds preču imports un/vai eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju.

Tāpat personām ir aizliegts pirkt preces vai saņemt pakalpojumus no tām fiziskām un juridiskām personām, kurām ir piemērotas sankcijas. Vairumā gadījumu individuālās sankcijas nosaka pienākumu bloķēt sankcionētās personas aktīvus un ekonomiskos resursus, un aizliegts ir pārskaitīt naudas līdzekļus un ekonomiskos resursus sankcionētām personām.

Personām tāpat ir aizliegts pirkt preces vai saņemt pakalpojumus no personām, kuras pieder vai kuras kontrolē sankciju sarakstos iekļautas personas.

Turklāt šobrīd ir jāņem vērā loģistikas apstākļi. Gaisa telpa un ostas Eiropas Savienībā Krievijas pārvadātājiem ir slēgtas, un preču piegāde pa sauszemes ceļiem ir visai apgrūtinoša. Tāpat jāņem vērā, ka tiek piemērotas jaunas sankcijas, kas vēl vairāk var apgrūtināt šos apstākļus.

8. Vai ir iespējams lauzt līgumus, kas noslēgti pirms sankciju ieviešanas?

Līgumu laušana ir atkarīga no konkrētas sankcijas, kas noteikta otrai līguma pusi, un atkarīga no līguma priekšmeta. Piemēram, ja līguma otrs puse ir sankcionēta persona, kuras aktīvi ir bloķēti, nav iespējams pabeigt līgumu. Citos gadījumos, piemēram, līgumu nevar pabeigt, jo tas ir saistīts ar tādas tehnoloģijas piegādi, kuras izmantošana Krievijā ir aizliegta.

Lūdzam ņemt vērā, ka ir neskaitāmi izņēmumi no sankcijām, kas norādīti attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā, un katrā gadījumā ir jāizvērtē, vai izņēmums tiešām ir piemērojams sankcionētajai personai vai līguma priekšmetam.

9. Kas ir jādara, ja persona tiek atrast sankciju sarakstā jau pēc darījuma noslēgšanas?

Ja Jūs esat noslēguši darījumu, kas saskaņā ar piemērojamajiem sankciju režīmiem ir aizliegts, Jums ir nekavējoties jāveic visas saprātīgās darbības, lai pārtrauktu pildīt līgumsaistības, piemēram, neveikt norēķinus, nepiegādāt preces vai veikt citas darbības ar mērķi nodrošināt, lai naudas līdzekļi vai ekonomiskie resursi netiktu nodoti sankcionētai personai.

Turklāt ir jāinformē Valsts drošības dienests (VDD) par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpumu vai mēģinājumu tās pārkāpt. Tas ir jādara nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Konkrētie naudas līdzekļi ir jābloķē. Ja ir radušās aizdomas par starptautisko vai nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu, īstenojot finansiālos ierobežojumus, ziņojums ir arī jānosūta Finanšu izlūkošanas dienestam.

10. Kādi sankciju riska faktori ir jāņem vērā?

Arī pirms jauno sankciju attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju ieviešanas, pastāvēja daudzi sankciju riska faktori, kas bija jānovērš darījumos ar pretējo pusi, bet mūsuprāt, novērtējot sadarbības partneri no Krievijas vai Baltkrievijas, šobrīd īpaši jāņem vērā zemāk norādītie riska faktori (“brīdinājuma signāli”):

  • vai sadarbības partneris, citi koncerna uzņēmumi vai tā patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona;
  • vai darījuma struktūra ir pārāk sarežģīta plānotajam darījumam;
  • vai īpašumtiesību struktūra ir pārāk sarežģīta plānotajam darījumam;
  • vai darījuma otras puses eksporta/importa vai tranzīta struktūrā neparādās sankcionētai personai piederoši resursi;
  • vai sadarbības partneris saņem finansējumu no Krievijas vai Baltkrievijas bankām vai sankcionētām personām;
  • vai uzņēmumam ir meitasuzņēmumi, mātesuzņēmumi vai radniecīgie uzņēmumi Krievijā vai Baltkrievijā;
  • vai sadarbības partnerim ir sakari ar politiski nozīmīgām personām Krievijā vai Baltkrievijā;
  • vai partneris izmanto pakalpojumus, kas veicina anonimitāti.

Lūdzam ņemt vērā, ka šis nav izsmeļošs apsveramo riska faktoru uzskaitījums, ir jāņem vērā vēl daudzi citi riska elementi. Katrā individuālā gadījumā nepieciešams pievērst īpašu uzmanību atšķirīgiem faktoriem.

11. Vai ASV OFAC sankcijas ir tieši piemērojamas?

ASV OFAC sankcijas Latvijas Republikā ir netieši piemērojamas darījumiem eiro valūtā un vietējām personām. OFAC sankciju pārkāpumam nav piemērojama kriminālatbildība, taču pastāv risks kļūt par sankciju upuri, kā rezultātā var nebūt iespējams veikt maksājumus Latvijā, jo bankas negribēs vairs sniegt savus pakalpojumus.

12. Kā noskaidrot, vai juridisku personu kontrolē sankcionēta persona?

Novērtējot, vai konkrētu juridisku personu kontrolē sankcionēta persona, vispirms ir jāņem vērā 50% līdzdalības atskaites punkts (ASV – 50%, ES – 50%+). Turklāt jāatzīmē, ka īpašumtiesības var tikt izmantotas visdažādākajos veidos, proti, gan tieši, gan netieši, izmantojot dažādus juridiskus veidojumus un līgumus īpašumtiesību struktūrā, kā arī slēpjoties aiz citām fiziskām personām. Kontroli bieži īsteno arī uz līguma vai cita pamata, piemēram, gadījumos, kad patiesajam labuma guvējam ir tiesības iecelt un atsaukt no amata valdes locekļus, lemt par būtiskiem dalībnieku/akcionāru kompetencē esošiem jautājumiem un veikt citas nozīmīgas darbības, kas ietekmē konkrētās juridiskās personas darbību.

Ņemot vērā augstākminēto, nepieciešams īpašu uzmanību pievērst darījuma partnera identifikācijai, lai noskaidrotu, vai tas nedarbojas uz sankcionētas personas pilnvaru pamata. Mūsuprāt, pašreizējais Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju līmenis rada nopietnu risku, jo pilnībā izpētīt sadarbības partneri var nebūt iespējams.

13. Vai ir iespējams vienpusēji atkāpties no līguma, kas noslēgts ar sankcionētu personu?

Ja līguma izpilde sankciju dēļ ir apgrūtināta vai neiespējama, ir jāizvērtē, vai nav iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un vai ir iespējams atkāpties no līguma. Šādā gadījumā būtiski ir noskaidrot, vai pats līgums satur nepārvaramas varas apstākļu klauzulu un kuras valsts normatīvie akti ir piemērojami līgumam.

Šim nolūkam ieteicams veikt šādas darbības:

  • izpētīt, vai līgumā noteikto saistību izpilde rada vai potenciāli varētu radīt sankciju pārkāpumu;
  • ja atbilde ir apstiprinoša, rūpīgi jāizvērtē līguma formulējums, vai tas ļauj izbeigt līgumu;
  • lūdzam ņemt vērā, ka daudzos gadījumos nevar paļauties uz nepārvaramas varas apstākļiem, lai nekavējoties izbeigtu līgumu, un šādi apstākļi ir tikai rīks līgumā noteikto saistību izpildes apturēšanai.

Lūdzam ņemt vērā, ka līdzējs ir atbrīvots no atbildības, īpaši civiltiesiskās atbildības, ja piemēroto sankciju dēļ tas atturas noslēgt līgumu vai pieprasa otrai pusei pirmstermiņa saistību izpildi. Tomēr ir nešaubīgi jākonstatē, vai sankcijas aizliedz izpildīt līgumu.

14. Vai manam uzņēmumam ir jāievieš sankciju procedūra?

Tikai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem ir likumā noteikts pienākums, pamatojoties uz viņu darbības veidu, veikt un dokumentēt starptautisko un nacionālo sankciju risku novērtējumu, lai tādā veidā konstatētu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu risku, ka to darbībai vai klientiem piemērotās starptautiskās un nacionālās sankcijas varētu netikt ievērotas.

Tomēr tas nenozīmē, ka pārējiem uzņēmumiem un juridiskām personām savā komercdarbībā nevajadzētu ieviest sankciju procedūru, jo pastāv risks, ka normālas komercdarbības ietvaros sankcijas var tikt pārkāptas, un tādā gadījumā uzņēmumam un tā pārstāvjiem, un darbiniekiem var tikt piemērota Krimināllikumā noteiktā kriminālatbildība.

Pro bono planets
Person Item Background
Andris Lazdiņš
Asociētais partneris, zvērināts advokāts / Latvija
Person Item Background
Kristers Toms Losāns
Zvērināta advokāta palīgs / Latvija