COVID-19 un nepārvarama vara: Ko darīt ar pašreizējām līgumsaistībām un kā līgumus slēgt turpmāk?

Nepārvaramas varas klauzulas ir iekļautas virknē noslēgto līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā COVID-19 vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nedz varēja paredzēt, nedz pašlaik var novērst.

Plašas diskusijas sabiedrībā raisa jautājums, vai COVID-19  krīzes un Ministru Kabinets (MK) 12.03.2020. rīkojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, kā arī tā grozījumu un papildinājumu izraisītās sekas un ierobežojumi ir nepārvaramas varas apstākļi. Tāpēc esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs labāk orientēties esošajā situācijā, kā arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Kas ir nepārvarama vara?

Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē ir atzīts nepārvaramas varas koncepciju veido četri obligāti elementi. Nepārvarama vara ir notikums:

(i) no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
(ii) kuru saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī nevarēja paredzēt;
(iii) kas nav noticis puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
(iv) kas saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.

Novērtējot COVID-19 ietekmi uz noslēgtajām līgumsaistībām un iespēju atsaukties uz nepārvaramu varu kā pamatu līguma neizpildei, katrs atsevišķais gadījums ir izvērtējams individuāli. Izšķiroša nozīme ir vērtējumam, vai saistību izpilde jauno apstākļu dēļ ir kļuvusi apgrūtināta, piemēram, finansiālu grūtību dēļ, vai pavisam neiespējama.

Kad COVID-19 ir nepārvarama vara?

Tikai izpildoties visiem iepriekš norādītajiem kritērijiem, iestājas nepārvaramas varas tiesiskās sekas. COVID–19, visticamāk, būs atzīstams par nepārvaramas varas apstākļiem, ja ar MK rīkojumu tiks aizliegta konkrēta saimnieciskās darbības veikšana. Piemēram, pastāvot MK noteiktajam pasažieru pārvadāšanas aizliegumam pār valsts robežu, pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem nav iespējams izpildīt noslēgtos līgumus par attiecīgu pārvadājumu veikšanu. Šādā situācijā konkrētās pārvadāšanas saistības izpilde būtu uzskatāma par nepārvaramas varas apstākli.

Tomēr svarīgi, ka nepārvaramas varas ietekme ir jāvērtē attiecībā pret katrām konkrētajām līgumiskajām attiecībām. Tas, ka uzņēmumam ir konstatējami nepārvaramas varas apstākļi vienas saistības izpildē (piemēram, pasažieru pārvadāšanā) pats par sevi nenozīmē, ka uzņēmums var atsaukties uz savu saistību nepildīšanu visos citus noslēgtajos līgumos, piemēram, pret darbiniekiem, piegādātājiem un sadarbības partneriem.

Kad COVID-19 nav nepārvarama vara?

Lai uzņēmums varētu atsaukties uz saistību neizpildi nepārvaramas varas apstākļu dēļ, tātad ir jāizpildās visiem nepārvaramas varas kritērijiem. Nepārvaramas varas apstākļi un to ietekme uz līgumu, ņemot vērā civiltiesiskās apgrozības nodrošināšanas nepieciešamību, parasti ir iztulkojami šauri.

Tāpēc ir būtiski nošķirt nepārvaramu varu no  grūtībām izpildīt saistības. Minēto savā praksē, novērtējot 2009. gada globālās finanšu krīzes ietekmi uz noslēgtajām līgumsaistībām, ir atzinusi arī Augstākā tiesa. Tiesa ir atzinusi, ka nepārvarama vara nošķirama no grūtībām, kad kāds notikums būtiski maina līguma līdzsvaru (piemēram, vienas puses izpildes izmaksas ir pieaugušas vai arī izpildījuma, ko saņem puse, vērtība ir samazinājusies)[1].

Tādējādi pašreizējā situācijā pašlaik COVID-19 pats par sevi lielākoties nav uzskatāms par nepārvaramas varas apstākli, nepastāvot papildu apstākļiem, piemēram, zināmu darbību aizliedzošiem MK rīkojumiem.

Nepārvaramas varas sekas

Ja konkrētajās līgumiskajās attiecībās tiek konstatēta nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās, vispārīgi tai ir šādas tiesiskās sekas:

(i) līgumsaistību izpilde tiek apturēta uz laiku, kamēr pastāv nepārvaramas varas apstākļi;
(ii) otrai pusei radītie zaudējumi nav jāatlīdzina;
(iii) nevar iestāties saistību nokavējuma negatīvās sekas.

Līgumā puses var būt vienojušās arī par papildu noteikumiem nepārvaramas varas iestāšanās gadījumā, piemēram, pienākumu paziņot pretējai pusei par nepārvaramas varas apstākļiem, tiesībām atkāpties no līguma u.c.

Praktiski ieteikumi uzņēmējiem

Saistībā ar nepārvaramas varas klauzulu piemērošanu uzņēmējiem pašlaik cita starpā ieteicams veikt sekojošas darbības:
  • Izstrādāt rīcības plānu, ja nepārvaramas varas apstākļi tomēr iestājas, un izvērtēt visas iespējas, lai mazinātu nepārvaramas varas apstākļu ietekmes negatīvās sekas un zaudējumus;
  • Izvērtēt noslēgtos līgumus un tajos ietverto nepārvaramas varas klauzulu attiecināmību uz COVID-19;
  • Aktīvi komunicēt ar sadarbības partneriem par iespējamo saistību izpildes apdraudējumu un negatīvo seku novēršanu, cenšoties panākt abas puses apmierinošu kompromisu;
  • nepārtraukti sekot līdzi MK noteiktajiem ierobežojumiem, izvērtējot, kā šie ierobežojumi ietekmē uzņēmu noslēgto saistību izpildi;
  • Sistēmiski uzglabāt pierādījumus komunikācijai ar sadarbības partneriem par COVID-19 ietekmi;
  • Aktīvi paust nostāju, ja sadarbības partneri cenšas pamatot saistību neizpildi ar COVID-19 kā nepārvaramu varu;
  • Pārskatīt noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumus, lai pārbaudītu nepārvaramas varas definējumu un COVID-19 attiecināmību uz to.

Ko ņemt vērā, slēdzot jaunus līgumus?
Lai arī COVID-19 būtiski apgrūtinājis saimniecisko darbību Latvijā, uzņēmumi turpina slēgt jaunus līgumus. Paredzams, ka arī turpmāk COVID-19 ietekmēs uzņēmējdarbību, tāpēc no jauna slēgtajos līgumos ir svarīgi neignorēt šo apstākli. Īpašu uzmanību būtu ieteicams piešķirt vismaz sekojošiem apstākļiem:

  • Jaunajos līgumos uz pašreizējo COVID-19 krīzi, visticamāk, nevarēs atsaukties kā uz nepārvaramu varu
Pašreizējos apstākļos pastāv risks, ka tieši attiecībā uz pašreizējo COVID-19 krīzi un tās rezultātā pieņemtajiem MK rīkojumiem kā uz saistību neizpildi attaisnojošu nepārvaramu varu atsaukties nevarēs.
Pat ja MK pašlaik noteiktu vēl stingrākus ierobežojumus, kas arvien vairākās nozarēs padarītu saistību izpildi par neiespējamu, līguma puses, visticamāk,  nevarētu apgalvot, ka šādus ierobežojumus tās nevarēja paredzēt. Savukārt apstākļu neparedzamība ir viens no obligātajiem nepārvaramas varas konstatēšanas priekšnoteikumiem.

  • Jaunajos līgumos konkrēti risināt ar COVID-19 ietekmi saistītos jautājumus
Pat ja uz COVID-19 jaunajos līgumos nevarētu atsaukties kā uz nepārvaramu varu, uzņēmējiem būtu ļoti ieteicams līgumā konkrēti vienoties par pašreizējās krīzes ietekmi uz līguma izpildi.

Piemēram, puses var paredzēt, ka tām ir tiesības no līguma atkāpties, ja COVID-19 seku novēršanas pasākumi turpinās ilgāku laiku. Vai arī tieši pretēji – vienoties, ka ar COVID-19 saistītie apstākļi neatbrīvo puses no jaunajos līgumos pielīgto saistību izpildes. Puses var līgumā paredzēt arī iespēju grozīt līguma maksu un izpildes termiņus atkarībā no COVID-19 praktiskās ietekmes uz līguma izpildi.

  • Pievērst uzmanību nepārvaramas varas klauzulām un tās sekām līgumā
Šobrīd un nākotnē slēdzot līgumus, uzmanība pievēršana nepārvaramas varas klauzulas saturam. COVID-19 izplatība un ierobežojošie pasākumi uzskatāmi parāda, ka nepārvaramas varas klauzulas nav tikai deklaratīvi līguma noteikumi, bet tiem var būt būtiska saimnieciska nozīme krīzes apstākļos.

  • Apsvērt epidēmiju izraisītu saimnieciskās darbības pārtraukumu apdrošināšanu vai apdrošināšanas pieprasīšanu no pretējās līguma puses

[1] Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 26.janvāra spriedums lietā SKC-11/2011

Jomas eksperti

Person Item Background

Andris Lazdiņš

Asociētais partneris, zvērināts advokāts / Latvija
Person Item Background

Anete Dimitrovska

Zvērināta advokāte / Latvija