E-veikala atbildība par neatbilstošām precēm

2026.gada 20.jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par 550 miljonu eiro soda naudas piemērošanu tirdzniecības platformai “AliExpress” par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem. Komisija konstatēja, ka “AliExpress” nav pildījis savus pienākumus rūpīgi novērtēt un mazināt riskus, kas izriet no nelikumīgu, nedrošu un viltotu preču tirdzniecības platformā. Pilns lēmuma teksts nav publiski pieejams, tomēr informācijas ir pietiekami, lai atgādinātu par e-komersantu atbildību par neatbilstošām precēm.

Regulas 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu jeb Digitālo pakalpojumu akta (DPA) izpratnē “AliExpress” kvalificējas kā tiešsaistes platforma, jo “AliExpress” savā infrastruktūrā ļauj lietotājiem izvietot saturu (sludinājumus) un izplatīt tos citām personām. Citi tiešsaistes platformu piemēri ir arī sociālie mediji. Vienlaikus “AliExpress” kvalificējas arī kā ļoti liela tiešsaistes platforma, jo tai ir vismaz 45 miljoni aktīvo lietotāju mēnesī no Eiropas Savienības (ES). Šādai ļoti lielai platformai DPA V nodaļā ir noteikti īpaši pienākumi, kurus Eiropas Komisijas (EK) ieskatā platforma nebija pildījusi.

EK konstatēja divu savstarpēji saistītu DPA pantu pārkāpumus.

Risku novērtēšana un mazināšana

Saskaņā ar DPA 34.pantu ļoti lielām tiešsaistes platformām ir pienākums apzināt, analizēt un novērtēt sistēmiskos riskus, ko rada to pakalpojumi. “AliExpress” gadījumā sistēmiski riski bija nelikumīgu, nedrošu, kā arī viltotu preču izplatīšana platformā, kas nebija pietiekami rūpīgi šos riskus novērtējusi. Proti, EK atzina, ka platforma nebija reālistiski novērtējusi, ka:

• tai nepietiek moderatoru, lai efektīvi izņemtu nelegālās preces no platformas, citiem vārdiem, nelegālo preču apjoms ir tik liels, ka moderatori tiek nesamērīgi pārslogoti un nespēj sasniegt nepieciešamo rezultātu;
• tās ieteikumu un reklāmas sistēma turpina lietotājiem reklamēt preces, par kurām zināms, ka tās ir nelegālas;
• tā neizmanto pietiekamus kvantitatīvos datus, lai novērtētu ieviesto risku mazināšanas pasākumu efektivitāti – tā rezultātā izmantotie satura moderēšanas pasākumi izskatās efektīvāki, nekā ir patiesībā.

Kad sistēmiski riski ir identificēti, DPA 35.pants liek ļoti lielām tiešsaistes platformām ieviest samērīgus un efektīvus pasākumus to mazināšanai. EK konstatēja, ka “AliExpress” arī šajā jomā nebija izdarījusi pietiekami daudz. Proti:

• platformā vēl nedēļām ilgi bija pieejamas jau konstatētas viltotas preces, nedrošas rotaļlietas un bīstama kosmētika;
• nepilnvērtīgi piemēroja iekšēji noteiktās sankcijas tirgotājiem, kuri, pārkāpjot platformas noteikumus, bija tirgojuši nelegālas preces;
• lai arī platformā bija preču atbilstības pārbaudes mehānisms, tirgotāji to varēja viegli apiet, piešķirot precēm nepareizas kategorijas, savukārt nepietiekamais darbinieku skaits neļāva šos gadījumus konstatēt un novērst;
• kopumā nepienācīgi pasākumi cīņā ar viltotām precēm – lai arī bija ieviesta sistēma, kas pieprasīja tirgotājiem uzrādīt tirgotā zīmola apstiprinājumu preču autentiskumam, tomēr šī sistēma EK vērtējumā bija neefektīva un ar nepietiekamu darbinieku skaitu.

Kā jau minēts, iepriekš uzskaitītais – sistēmisko risku novērtēšana un mazināšana – attiecas tikai uz ļoti lielām tiešsaistes platformām, no kurām vismaz pagaidām neviena neatrodas Latvijā, tādēļ varētu domāt, ka Latvijas tirgotāji vai platformas var atviegloti uzelpot. Tā gan īsti nav, jo DPA un citi tiesību akti arī mazākiem e-komercijas uzņēmumiem uzliek līdzīgus, lai arī mazāk intensīvus pienākumus.

Atziņas Latvijas uzņēmumiem

Jāatceras, ka ES preču aprites tiesiskais ietvars ļauj laist ES tirgū tikai drošus un obligātajām prasībām atbilstošus ražojumus. Pat ja internetā tirgotas preces izcelsme vai pārdevējs ir ārpus ES, tad, ja vien piedāvājums ir vērsts uz galalietotājiem vai patērētājiem ES, precei vienalga ir jāatbilst ES tiesību aktos noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz drošumu, tehniskajām īpašībām, kā tas izriet no regulas 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību (Tirgus uzraudzības regula (TUR)) 6.panta, regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu (Ražojumu vispārējā drošuma regula (RVDR)) 4.panta. Latvijā šis princips atspoguļots arī likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.¹pantā, kurā noteikts, ka tirgū drīkst piedāvāt tikai tādu preci, kas atbilst normatīvo aktu prasībām, ar to domājot galvenokārt jau TUR I pielikumā minētos vairāk nekā 70 specializētos aktus.

Ja ražotājs neatrodas ES, tad vai nu ražotājam jāieceļ pilnvarotais pārstāvis ES teritorijā, vai arī ražotāja atbildība jāuzņemas importētājam ES

Par šo prasību ievērošanu un sadarbību ar tirgus uzraudzības iestādēm drošuma jautājumos primāri atbild ražotājs. Ja ražotājs neatrodas ES, tad vai nu ražotājam jāieceļ pilnvarotais pārstāvis ES teritorijā, vai arī ražotāja atbildība jāuzņemas importētājam ES. Katrā ziņā šādai atbildīgajai personai ir jābūt, un lejupējiem izplatīšanas ķēdes posmiem, piemēram, mazumtirgotājiem, ir jāpārbauda šādas personas eksistence, un bez tās preci nemaz nedrīkst laist tirgū, kā to nosaka RVDR 16.pants.

Šī pārbaude nedrīkst būt tikai formāla, jo pēc tam pārdevējam e-veikala preces tirdzniecības šķirklī ir jānorāda atbildīgās personas identitāte, kontaktinformācija un ar preces identifikāciju un drošumu saistītā informācija, kā to nosaka RVDR 19.pants. Šis pienākums nav atkarīgs no tā, vai pārdevējs izmanto pats savu e-veikalu vai arī tirdzniecības platformu, jo platformu operatoriem ir pienākums platformu dizainēt veidā, kas ļauj pārdevējiem šo informāciju ievietot, kā to nosaka RVDR 22.panta 9.punkts un DPA 31.pants. Turklāt platformas operatoriem preces šķirklī ir jānorāda arī pašu pārdevēju identificējoša informācija, kā to nosaka DPA 30.pants, un tirdzniecības platformas drīkst uzņemt tikai pienācīgi identificētus pārdevējus, kuri turklāt ir apņēmušies piedāvāt tikai ES tirgum atbilstošas preces. Tirgotājiem, kas to nespēj izdarīt, nedrīkst ļaut piekļuvi platformai.

Pienākumi platformas operatoriem

Turklāt platformas operatoriem ir jāuztur sistēma ziņošanai par iespējami nelegālām precēm vai citu saturu (arī e-pasta adrese var būt šāda sistēma), kā to nosaka DPA 16.pants, kā arī periodiski jāpārbauda tiešsaistes datubāzes (piemēram, EK uzturētā “Safety Gate” datubāze), lai pārliecinātos, vai preces nav identificētas kā nelegālas, kā to nosaka DPA 31.pants. Izņēmums – ja platforma apkalpo tikai tādus pārdevējus, kuri kvalificējas kā mikrouzņēmumi vai mazi uzņēmumi (proti, mazāk nekā 50 darbinieku un apgrozījums līdz 10 000 000 eiro).

Tirdzniecības platformas drīkst uzņemt tikai pienācīgi identificētus pārdevējus, kuri turklāt ir apņēmušies piedāvāt tikai ES tirgum atbilstošas preces

Uzzinot, ka platformā tiek izplatītas nelegālas preces vai pakalpojumi, operatoram ir jāinformē patērētāji, kuri iegādājušies preci vai pakalpojumu pēdējo 6 mēnešu laikā, vai, ja patērētāju kontaktinformācija nav pieejama, jāizplata publisks paziņojums platformā, norādot konkrētās preces, pārdevēja identitāti un pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā to nosaka DPA 32.pants.

Visbeidzot TUR 7.pants liek tiešsaistes tirgotājiem un platformu operatoriem sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centru), lai novērstu riskus, piemēram, veselībai, ko rada tiešsaistes tirdzniecībā piedāvātās preces. TUR ļauj iestādēm arī pieprasīt brīdinājumu izvietošanu par precēm vai pat satura (preces tirdzniecības šķirkļa) izņemšanu no e-veikala. Gan DPA, gan TUR, gan RVDR ievērošanu Latvijā primāri īsteno Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Publicēts iTiesibas.lv. 10.09.2026.