Eiropas prokuratūra – jauns līdzeklis cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vizīti Valmieras novada Attīstības pārvaldē medijos nesen izskanēja ziņas par Eiropas prokuratūras (European Public Prosecutor’s Office – EPPO) sākto kriminālprocesu par Eiropas Savienības (ES) finansējuma iespējamo izsaimniekošanu. Šis ir tikai viens no virknes Eiropas prokuratūras uzsāktajiem kriminālprocesiem, par kuriem ir informēta plašāka sabiedrība. EPPO, kas ārpus juristu auditorijas ir visai mazpazīstama organizācija, ir nozīmīgs instruments cīņā pret ekonomiska rakstura noziegumiem ES mērogā un tai var būt būtiska ietekme uz noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu arī Latvijā.

EPPO ir neatkarīga ES iestāde, kas darbību uzsāka 2021. gada 1. jūnijā. Tā ir pirmā prokuratūra, kas veic pārnacionālu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī ceļ apsūdzības. EPPO tika izveidota, ņemot vērā, ka katru gadu pievienotās vērtības nodokļa pārrobežu krāpšanas rezultātā ES un dalībvalstis cieš zaudējumus aptuveni 50 miljardu eiro apmērā. Ik gadu tiek izkrāpti aptuveni 390 miljoni eiro ES finansējuma līdzekļu. Tika konstatēts, ka sarežģītu ekonomisko noziegumu izmeklēšana dalībvalstīs bieži vien netiek veikta gana efektīvi, jo trūkst gan tiesībaizsardzības iestāžu, gan tiesu varas resursu. Tāpēc tapa neatkarīga iestāde ES līmenī, lai efektīvi izmeklētu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un ES līdzekļu izkrāpšanu saistītas lietas.

EPPO kompetence

EPPO izmeklē krāpšanas un citus noziegumus, kas apdraud ES finanšu intereses, taču saskaņā ar ES regulu, ar kuru izveidots EPPO, ir noteikti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, kas ir EPPO kompetencē:

  • krāpšana, kas skar ES ieņēmumus un izdevumus;
  • krāpšana saistībā ar PVN, ja tā saistīta ar divu vai vairāku dalībvalstu teritorijām un zaudējumi pārsniedz vismaz 10 miljonus eiro;
  • krāpšanas ceļā no ES budžeta gūtu līdzekļu legalizēšana;
  • aktīva un pasīva korupcija vai līdzekļu izšķērdēšana, kas ietekmē ES finanšu intereses;
  • dalība noziedzīgās organizācijās, kuru mērķis ir veikt noziegumus pret ES budžetu.

EPPO ir piešķirta papildu kompetence izmeklēt un veikt kriminālvajāšanu par jebkuru citu noziedzīgu nodarījumu (piemēram, dokumentu viltošana, dienesta pilnvaru pārsniegšana u.c.), kas ir veikts, lai veicinātu iepriekš uzskaitīto noziegumu izdarīšanu, kā arī nodrošinātu peļņu vai labumu no attiecīgajiem noziegumiem.

Gadījumos, kad zaudējumi konkrētas dalībvalsts budžetam būs lielāki nekā ES budžetam vai arī gadījumos, kad sankcija par papildus izdarīto noziegumu ir smagāka, nekā par noziegumu, ar kuru ir izkrāpti ES līdzekļi, izmeklēšana būs jāveic attiecīgajai dalībvalstij pašai. Tāpat EPPO var neīstenot savu kompetenci gadījumā, kad radītie zaudējumi nepārsniegs 100 000 eiro vai noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes vai procesa sarežģītības dēļ attiecīgo lietu nav nepieciešams uzsākt, izmeklēt un veikt ES līmenī.

Kā darbojas EPPO izmeklēšana

Ar EPPO darbības uzsākšanu nav izveidots jauns Kriminālprocesa likums vai cits likums, kas regulētu, kā ir vadāmas šādu noziegumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas. Gadījumos, kad EPPO saņem informāciju par iespējamu noziegumu, kas ir tās kompetencē, tā piesaista Eiropas prokuroru un Eiropas deleģētos prokurorus no attiecīgās valsts, kur ticis veikts iespējamais noziedzīgais nodarījums. Prokurori no attiecīgās dalībvalsts, vadoties no šīs valsts normatīvajiem aktiem, vada izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu un Eiropas deleģēto prokuroru darbību uzrauga no šīs valsts ieceltais Eiropas prokurors. Piemēram, Latvijā ir iecelti četri Eiropas deleģētie prokurori, kuri faktiski veic visas darbības, kas attiecas uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un iztiesāšanu, un viens Eiropas prokurors, kurš uzrauga šo prokuroru darbību.

EPPO radītie riski uz efektīvu tiesību aizsardzību

EPPO izveide ir apsveicama, par ko liecina EPPO aktīvā darbība tās divos pirmajos pastāvēšanas gados. Vienlaikus ikvienam, kas ticis iesaistīts EPPO veiktā izmeklēšanā jāņem vērā šīs institūcijas darbības specifika, kas rada zināmus riskus attiecībā uz efektīvu tiesību aizsardzības realizāciju.

Viens no šādiem riskiem ir apstāklis, ka EPPO izmeklēšanas gaitā paralēli pastāv divi lietas materiāli. Proti, Eiropas deleģētais prokurors pie sevis tur visus kriminālprocesa materiālus, kas saskaņā ar konkrētas dalībvalsts likumiem būtu jātur kriminālprocesa ietvaros. Taču tajā pašā laikā ir atsevišķi lietas materiāli, kas tiek turēti speciālā EPPO sistēmā. Abi lietas materiāli var pārklāties, tomēr galvenais risks saistās ar to, ka EPPO sistēmā var būt papildu materiāli, kas var nebūt uzreiz pieejami personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess. ES regulā par EPPO izveidi ir minēts, ka EPPO sistēmā nevar būt mazāk lietas materiālu nekā dalībvalsts, kurā veic izmeklēšanu, lietas materiālos. Šāda pieeja ar diviem lietu materiāliem rada risku, ka persona pret kuru uzsākts kriminālprocess, varētu neapzināties, kāda informācija ir kriminālprocesa lietas materiālos, lai no savas puses varētu savākt pierādījumus un īstenotu efektīvu savu tiesību aizsardzību.

Tāpat pašreizējais regulējums saistībā ar EPPO izpelnās kritiku, jo dažu visai būtisku lēmumu pieņemšanā kriminālprocesa ietvaros personai, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, nav tiesību izteikt savu viedokli vai iebildumus par lietas turpmāko virzību. Konkrētāk ir trīs situācijas, kur šādas tiesības nepastāv:

1) kad tiek lemts par lietas pārdali, apvienošanu vai sadalīšanu,

2) kad tiek lemts par lietas nodošanu tiesai vai tās izbeigšanu,

3) kad tiek lemts, vai piemērot vienkāršotu kriminālprocesa pabeigšanas veidu.

Šos lēmumus pieņem EPPO patstāvīgā palāta Luksemburgā, balstoties tikai uz informāciju, kas saņemta no Eiropas prokurora un Eiropas deleģētajiem prokuroriem. Būtu vēlams, ka personai, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess, arī būtu tiesības sniegt viedokli šajos jautājumos, jo tie būtiski vai aizskart personas intereses. Piemēram, ja kriminālprocess tiek pārcelts uz citu valsti, personai var nākties meklēt advokātu šajā valstī, kā arī doties uz attiecīgo valsti, lai sniegtu pierādījumus vai liecību. Tādēļ procesā iesaistītajai personai ir jācenšas komunicēt ar Eiropas deleģēto prokuroru, lai efektīvu varētu aizstāvēt savas tiesības kriminālprocesā.

Problēmas var rasties arī komunikācijā ar EPPO prokuroriem, ņemot vērā EPPO kopējo noslodzi. Jau veidojot EPPO, tika paredzēts, ka gada laikā šī prokuratūra varētu saņemt ap 3000 krimināllietu gadā (vidēji astoņas lietas dienā). Jāņem vērā, ka šīs lietas ir arī ar lielu sarežģītības pakāpi. Lai saprastu EPPO darba intensitāti un apjomu kā piemēru var minēt operāciju Admiral, ko EPPO veica 2022. gada novembrī. Operācija ir saistīta ar PVN krāpšanu 2,2 miljardu eiro apmērā, tajā bija iesaistītas aptuveni 9000 juridiskās personas, 600 fiziskās personas un šīs operācijas ietvaros tika iesaistītas praktiski visas ES dalībvalstis.

Lai gan EPPO galvenajā institūcijā strādā ap 100 darbinieku, turklāt izmeklēšanā ir iesaistīti visu dalībvalstu Eiropas prokurori un Eiropas deleģētie prokurori ar saviem palīgiem, kopējais lietu skaits rada bažas, ka EPPO var saskarties ar kapacitātes problēmām, lai katrā lietā veiktu efektīvu komunikāciju ar procesa dalībniekiem. Tāpēc šajās lietas iesaistītajām personām jāmēģina pašām pēc iespējas intensīvāk sazināties ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai nodrošinātu savu tiesību efektīvu aizsardzību.

Jāatzīmē gan, ka EPPO pievērš uzmanību šiem problēmjautājumiem un izdod jaunas vadlīnijas, kas efektivizē EPPO kompetencē esošos procesus, tomēr tas nemaina potenciālos riskus, kas varētu rasties šajās lietās iesaistītajam personām.

Autori ir Andris Lazdiņš, zvērināts advokāts, un Kristers Toms Losāns, zvērināta advokāta palīgs, ZAB Ellex Kļaviņš

 

Publikācija: ir.lv

Jomas eksperti

Person Item Background
Kristers Toms Losāns
Zvērināta advokāta palīgs / Latvija