Grozījumi NILLTPFN likumā – kādas izmaiņas tiek ieviestas saistībā ar patieso labuma guvēju 2026. gadā?

2025. gada 3. decembrī Saeima pieņēma būtiskus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL). Grozījumi stājas spēkā divos posmos – 2026. gada 1. aprīlī un 2026. gada 1. jūlijā.

Ar 1. aprīli stājās spēkā plašākais izmaiņu kopums, kas skar visus NILLTPFN subjektus. Būtiskākās izmaiņas ietver jaunu obligātu patieso labumu guvēju (PLG) datu elementu “kontroles apjoms” un mehānismu PLG datu publiskās pieejamības ierobežošanai drošības apsvērumu dēļ. Savukārt ar 1. jūliju Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) reģistrēs visas PLG valstspiederības, ja tādas ir vairākas. Zemāk – detalizēts pārskats par izmaiņām.

Kas konkrēti mainās?

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas Nr. 2024/1640 11., 12., 13. un 15. panta prasības, ir papildināts NILLTPFNL 18.³ pants. Tiek palielināts informācijas apjoms, kas Reģistrā jānorāda par PLG, tas iekļauj: visas valstspiederības, ja tādas ir vairākas, kā arī īstenotās kontroles apmērs. Papildus, PLG iegūst tiesības lūgt ierobežot publisku pieejamību informācijai par sevi gadījumos, kad šādas informācijas atklāšana var radīt draudus PLG vai tā ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai vai īpašumam.

Informācijas aizklāšana – jauns aizsardzības mehānisms

PLG ir tiesības iesniegt Reģistrā pieteikumu, lai informāciju par viņu kā PLG noteiktu par ierobežotas pieejamības informāciju. Pieteikumu var iesniegt, ja informācijas publiska pieejamība var radīt draudus šai personai vai tās ģimenes locekļiem tikt pakļautiem noziedzīgam nodarījumam un pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka šie draudi var īstenoties, apdraudot viņu:

• dzīvību;
• veselību;
• īpašumu.

Saņemot pieteikumu, Reģistrs nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, nepieņemot atsevišķu lēmumu, aizklāj attiecīgā PLG informāciju. Tā tiek aizklāta uz pieteikuma izskatīšanas laiku – vienu mēnesi no tā saņemšanas dienas.

Svarīgi: PLG ir pienākums nekavējoties informēt Reģistru, ja draudi vairs nepastāv. Bet, ja draudi joprojām pastāv, reizi gadā jāiesniedz apstiprinājums par to turpināšanos.

Kā praktiski norit informācijas aizklāšanas process?

PLG iesniedz pieteikumu Reģistrā, norādot detalizētu informācija aprakstu un pievienojot pierādījumus, kas apstiprina pieteikumā norādīto informāciju, ja tādi ir pieejami, par pastāvošiem draudiem. Pieteikumu var iesniegt gan pie jauna tiesību subjekta reģistrācijas, gan tad ,ja informācija par PLG jau ir publicēta.

Reģistrs izskata pieteikumu un, nepieciešamības gadījumā, ir tiesības, bet ne pienākums, pieprasīt citu iestāžu viedokli par apstākļiem un draudu iespējamu īstenošanos. Reģistrs izdod lēmumu, kuru ir iespējams apstrīdēt – Reģistra galvenajam valsts notāram vai pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību, ka, ja sākotnējais lēmums ir par labu informācijas neaizklāšanai un tiek pārtraukta pagaidu aizsardzība, tad tā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neatjauno pagaidu aizsardzību.

Ja lēmums izdarīts par labu informācijas aizklāšanai, tā tiks aizklāta gan sadaļā par individuālā uzņēmuma vai kapitālsabiedrības PLG, gan sadaļā, kur attiecīgais PLG norādīts kā īpašnieks vai dalībnieks (akcionārs). Kā arī, ja PLG statuss izriet no netiešām īpašumtiesībām (netieša līdzdalība) – informācija tiks aizklāta sadaļās, kurās PLG ir dalībnieks (akcionārs) un kas saistīts ar attiecīgās personas PLG statusu.

Svarīgi norādīt, ka informācijas aizklāšana attiecas tikai uz PLG datiem. Tā netiek piemērota attiecībā uz informāciju par dalībniekiem (akcionāriem) kapitālsabiedrībās, kur konkrētā persona nav identificēta kā PLG. Tāpat informācijas aizklāšana neattiecas uz datiem, kas reģistrēti citā personas statusā, piemēram, kā kapitālsabiedrības pārstāvēt tiesīgajai personai vai individuālā uzņēmuma īpašniekam.

Valstspiederības datu aktualizēšana

Personām, kurām ir piešķirts Latvijas personas kods, nebūs jāvēršas Reģistrā ar atsevišķu pieteikumu un jāaktualizē informācija par tā PLG valstspiederībām. Aktuālo informāciju iegūs automātiski no Fizisko personu reģistra. Savukārt, ja nav piešķirts Latvijas personas kods – tiesību subjektam līdz 2026. gada beigām jāiesniedz Reģistram aktuālās ziņas par tā PLG valstspiederību vai valstspiederībām. Ja informācija netiek aktualizēta šajā laika termiņā, šobrīd nekādu sankciju par to nav.

PLG īstenotās kontroles apjoms – jauns datu elements

Turpmāk papildus informācijai par īstenotās kontroles veidu tiks reģistrēta arī informācija par īstenotās kontroles apjomu. Kā tas darbosies praktiski?

Reģistrs jau šobrīd reģistrē informāciju par individuālo uzņēmumu īpašniekiem, kā arī kapitālsabiedrību dalībniekiem vai akcionāriem, ietverot ziņas par konkrētās personas līdzdalības apmēru. Šajos gadījumos Reģistrs automātiski – nepieņemot atsevišķu lēmumu – īpašnieku, dalībnieku vai akcionāru ziņās reģistrēto informāciju par līdzdalības apmēru reģistrēs arī informāciju par PLG īstenotās kontroles apjomu.

Gadījumos, kuros Reģistrs nevarēs nodrošināt šādas informācijas automātisku reģistrāciju, minēto informāciju Reģistrā būs jāiesniedz pašam tiesību subjektam. Informācija būs iesniedzama citas informācijas par PLG aktualizācijas ietvaros.