Ilgtspēja kā stratēģiska priekšrocība

Finanšu spēks un ietekme ir abstrakcijas, kas reti kad top uzskatāmi redzamas. Ikdienā šo spēku nevar aptaustīt, taču ir skaidrs, ka banku un citu finanšu iestāžu līdzdalība un starpniecība jaunu globālu vai reģionālu iniciatīvu īstenošanā ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa. Līdzīgi ir ar ilgtspējas ieviešanu – finanšu nozarei ir izšķirīga loma tajā, lai sabiedrībā iekustinātu ilgtspēju plašākā kontekstā.

Nevis kā institūciju izdomātu regulu, likumu un prasību obligātu izpildi, bet kā domāšanu un tās izrietošu rīcību, kas vērsta uz ētiskāku, videi draudzīgāku darbību biznesā un mūsu ikdienā. Jāpiekrīt Pasaules Dabas fondam, kas atzinis, ka tieši finanšu nozare ir tā, kas var stimulēt pāreju uz ilgtspējīgāku pasauli, piekrītot ieguldīt, aizdot un apdrošināt tādus uzņēmumus, kuri pārvalda savus riskus un ietekmi[1]. Mūsdienās šī pāreja jau notiek, uzņēmumiem tā kļūst par stratēģisku priekšrocību.

Eiropas līmenī ilgtspējas jautājumus finanšu sektorā nosaka t.s. Taksonomijas regula[2] un Informācijas atklāšanas regula[3]. Eiropas Komisijas līmenī ir pieņemts rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai. Tajā uzsvērta nepieciešamība pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, pārvaldīt finanšu riskus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un sociāliem jautājumiem, kā arī veicināt uzņēmējdarbības caurskatāmību. Latvijā par ilgtspējas jautājumiem finanšu sektorā runāts Finanšu sektora attīstības plānā[4], Finanšu un kapitāla tirgus komisija pērn izstrādāja Latvijas finanšu sektora ilgtspējas ceļa karti, kur fiksētas galvenās uzrauga (no šā gada tā ir Latvijas Banka) ekspektācijas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku nostāju un rīcību ilgtspējas risku identificēšanā un pārvaldībā. Ceļa karte paredz, ka finanšu iestādes identificē un izprot, ar kādiem ilgtspējas riskiem tās strādā, tās izvērtē ilgtspējas risku ietekmi, iekļauj ilgtspēju savā stratēģijā, ieceļ atbildīgo personu par ilgtspējas jautājumiem, realizē ilgtspējas riskus mazinošas darbības, kā arī skaidro šos jautājumus saviem klientiem un partneriem.

Ņemot vērā šā jautājuma nozīmīgumu, paredzams, ka tiesiskais ietvars ilgtspējas jomā ar laiku kļūs tikai visaptverošāks un dziļāks. Piemēram, Taksonomijas regula šobrīd pamatā attiecas uz klimata un vides mērķiem (bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, klimata pārmaiņu mazināšana, aprites ekonomikas iedzīvināšana utml.), taču drīzumā tajā tiek plānots ietvert arī sociālos mērķus. Tas nozīmē, ka gan risku identificēšana, gan to mazināšana, gan arī informācijas atklāšanas pienākums tiks attiecināts uz daudz plašāku jautājumu loku un faktiski skars visas ikdienas darbības jomas. Tiesa, korporatīvās pārvaldības un sociālie riski un to mazināšanas soļi būs grūtāk izmērāmi, tāpēc viens no lieliem izaicinājumiem ir atbilstošu, salīdzināmu datu apkopošana un analīze. Kā paraugs, lai savlaicīgi sagatavotos jaunajai kārtībai, varētu būt finanšu iestādes, kuras savu darbību ir pakārtojušas ESG (Environmental, Social, Governance) principiem un līdz ar finanšu pārskatiem gatavo arī ESG pārskatus.

Ilgtspēja nav jauns koncepts, – desmitgadēm ilgi par to ir runāts gan videi nekaitīgākas ražošanas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, transporta un citu nozaru attīstības kontekstā, tomēr tikai pēdējos gados no kopumā formālas apņemšanās, biznesa pasaule ir pārgājusi uz reālu rīcību. Viena no tās izpausmēm finanšu sektorā – investori un komercbankas t.s. due diligence ietvaros pašlaik vērtē ne tikai finanšu un biznesa attīstības jautājumus, bet arī potenciālā sadarbības partnera paveikto ilgtspējas jomā. Ja attiecīgi priekšdarbi nav veikti, investīcija var aizplūst citā virzienā. Investīcijas t.s. zaļās enerģijas ražotnēs un alternatīvos risinājumos fosilās enerģijas veidiem, “zaļie” finanšu produkti (green loans, green bonds u.c.), kā arī klientu klasifikācija pēc ESG standarta un zemākas aizdevuma likmes klientiem, kas piešķir nozīmi ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, un projektiem, kas veicina pāreju uz videi un cilvēkiem draudzīgāku uzņēmējdarbību, ir daži no veidiem, kā finanšu pasaule veicina pārmaiņas. Jo regulatīvas prasības nevar (un arī nevajag) attiecināt uz visiem – būtiski ir panākt pozitīvu lūzuma punktu domāšanā, attieksmē.

Var teikt, ka Green is the new black (zaļais ir jaunais melnais) un ka uz finanšu iestādēm attiecinātās stingrākās prasības pamazām sāk tiešā vai netiešā veidā ietekmēt arī šo iestāžu klientus un partnerus, kā arī pārējo sabiedrību. Tāpēc bankas, apdrošinātāji, ieguldījumu pārvaldītāji un citi finanšu sektora dalībnieki ir kļuvuši par svarīgiem ilgtspējas principu vēstnešiem.

Publikācija Ir.lv