Jāatmaksā tikai nepamatoti saņemts atbalsts

Spriedumā lietā par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanas priekšnoteikumiem koģenerācijas stacijām Senāts paudis vispārējas juridiskas atziņas, kas piemērojamas arī citos gadījumos. Viena no tām – komersantam ir pienākums atmaksāt tikai tādu valsts atbalstu, kas nav saņemts pamatoti.

Senāts 2025.gada 30.jūnija spriedumā lietā SKA-179/2025 analizēja vairākus jautājumus saistībā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.561 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” piemērošanu. Noteikumi, cita starpā, regulē obligāto iepirkumu elektroenerģijas ražotājiem, kas to ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijā, tā uzraudzības kārtību, pārkāpumus, par kuriem atceļamas obligātā iepirkuma tiesības, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas.

Vēsturiska atkāpe

Daudzi atceras laiku, kad politisko ziņu aktualitāšu topā atradās ar obligātā iepirkuma tiesībām un obligātā iepirkuma komponenti saistītie jautājumi.

2005.gadā stājās spēkā Elektroenerģijas tirgus likums, ar kuru ieviesa obligātā iepirkuma mehānismu. Elektroenerģijas ražotāji, kuri ražošanā izmantoja atjaunojamos energoresursus vai ražoja to koģenerācijas procesā, varēja piedalīties Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajos konkursos un iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par īpašu cenu (feed in tariff) kā valsts atbalstu. Šī iepirkuma izmaksas līdz 2023.gadam sedza visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Atbilstoši likumdevēja deleģējumam, sākotnēji obligātā iepirkuma tiesības piešķīra pēc vieniem MK noteikumiem, tos nomainīja nākamie un tad vēl citi. Tajā skaitā arī MK noteikumi Nr.561. Tika izteiktas bažas par obligātā iepirkuma augstajām izmaksām, kas uzliktas uz patērētāju pleciem un to, ka nozare netiek pienācīgi uzraudzīta. Vēlāk noteica moratoriju un apturēja jaunu obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu. Atklājās, ka par šo valsts atbalstu nav paziņots Eiropas Komisijai. Tika ieviests pārkompensācijas mehānisms, pastiprinātas prasības ražotājiem, to kontrole un pārbaudes. EM uzraudzības kompetenci pārņēma jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš vēlāk to nodeva jaunizveidotajai Enerģētikas un vides aģentūrai, kas savukārt nesen pievienota Valsts vides dienestam.

Laika gaitā pārbaužu un normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā virknei ražotāju tika atceltas iepriekš piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības. Piemēram, 2019.gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības tika atceltas 21 elektrostacijai. Dažādu pārbaužu rezultātā elektrostacijām 2019.gadā izteikti 196 brīdinājumi, 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Tiesvedības procesi par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu vēl nav beigušies, un tiesas joprojām vērtē būtiskus jautājumus obligātā iepirkuma regulējuma un piemērošanas sakarā. Tā kā ražotāju tiesības saņemt fiksētus ienākumus obligātā iepirkuma ietvaros ir uzskatāmas par tiesībām uz īpašumu, un to aizsardzība ir paredzēta Satversmes 105.pantā, arī Satversmes tiesa vairākkārt vērtējusi obligātā iepirkuma jautājumus, piemēram, arī 2024.gada 10.oktobra spriedumā lietā 2023-35-03.

Lietas būtība

BVKB ar 2022.gada 28.februāra lēmumu 7-2.1/2022/15 atcēla EM lēmumu, ar kuru komersantam bija piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī noteica pienākumu komersantam atmaksāt visu valsts atbalstu par laika posmu no pēdējā koģenerācijas stacijas gada pārskata iesniegšanas termiņa, tas ir, 2021.gada 1.marta. Komersants lēmumu apstrīdēja tiesā. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa komersanta pieteikumu noraidīja. Spriedumā Senāts interpretēja vairākas būtiskas obligātā iepirkuma atcelšanu regulējošas MK noteikumu Nr.561 normas un secināja, ka tās ir tikušas piemērotas nepareizi, tāpēc nodeva lietu atpakaļ izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietā bija strīds par to, vai tas, ka pēc 2021.gada 3.augusta daļa no koģenerācijas stacijas iekārtām (sadedzināšanas iekārta un lietderīgās siltumenerģijas mēraparāts) atradās blakus esošajā katlu mājā ar citu adresi, kura nebija minēta sākotnējā komersanta pieteikumā obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, bija MK noteikumu Nr.561 pārkāpums, kura dēļ BVKB bija tiesīga atcelt obligātā iepirkuma tiesības un uzdot atmaksāt saņemto valsts atbalstu.

Koģenerācija ir tehnoloģisks process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Enerģētikas likuma 9.¹panta 4.daļā noteikts, ka koģenerācijas iekārtas, kuras izvietotas vienā adresē, uzskatāmas par vienu koģenerācijas staciju. Administratīvās apgabaltiesas kļūda bija izprast terminu “koģenerācijas stacija” nevis funkcionālā nozīmē, bet gan kā konkrētu adresi.

Senāta atziņas

Konkrētas ražošanas tehnoloģijas un kurināmā izmantošanas pārbaude koģenerācijas stacijā

MK noteikumu Nr.561 48.1.apakšpunkts (publikācijā minētas noteikumu punktu redakcijas, kas bija spēkā BVKB lēmuma pieņemšanas brīdī) noteica, ka BVKB atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja konstatē, ka koģenerācijas stacijā izmantotās tehnoloģijas veids vai kurināmais neatbilst informācijai, kas norādīta šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minētajā iesniegumā.

BVKB, Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa uzskatīja, ka augstākminētajā normā paredzētais pamats atcelt obligātā iepirkuma tiesības piemērojams arī situācijā, kad koģenerācijas stacijas darbībai nepieciešamās iekārtas nav izvietotas vienā adresē (tajā, ko komersants minējis iesniegumā un kas norādīta lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu). Tika kļūdaini secināts, ka par koģenerācijas stacijas iekārtu kopumu uzskatāmas iekārtas, kas faktiski atrodas koģenerācijas stacijā, un ja koģenerācijas stacijai kā būvei noteikta atsevišķa adrese, tad visam koģenerācijas stacijas iekārtu kopumam jāatrodas šajā adresē.

Senāts atzina, ka 48.1.apakšpunkta normas jēga ir novērst situācijas, kurās valsts atbalstu saņem komersanti, kuri siltumenerģiju un elektroenerģiju ražo, neizmantojot atļauto kurināmā veidu vai atļauto ražošanas tehnoloģiju. Taču tiesību normas nenosaka un tas nenozīmē, ka visām tehnoloģiskajā procesā funkcionāli iesaistītajām iekārtām jāatrodas vienā un tajā pašā adresē. Attiecībā uz atrašanās vietu tiesību normas nosaka tikai to, ka, ja vienā adresē atrodas vairākas koģenerācijas iekārtas, tad visas šīs iekārtas uzskatāmas par vienu koģenerācijas staciju. Ja kāda no konkrētās tehnoloģijas īstenošanai nepieciešamajām iekārtām atrodas ārpus koģenerācijas stacijas adreses, ir jāvērtē, vai ārpusē esošā iekārta ir funkcionāli saistīta ar stacijas adresē esošajām citām iekārtām. Ja ārpusē esošā iekārta tiek faktiski izmantota, tad nav pamata konstatēt, ka koģenerācijas stacijā siltumenerģiju un elektroenerģiju ražošanai netiek izmantota noteiktā tehnoloģija var kurināmais.

Tādējādi, apgabaltiesas secinājums par to, ka koģenerācijas stacijā ražošanai netika izmantota atļautā tehnoloģija un kurināmais, jo kāda no koģenerācijas stacijā izmantotās ražošanas tehnoloģijas iekārtām neatradās vienā ēkā ar pārējām iekārtām, pēc būtības nepārbaudot, kāda tehnoloģija un kurināmais faktiski tiek izmantoti, bija kļūdains un varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta.

Obligāto iepirkuma tiesību atcelšana siltumenerģijas nelietderīgas izmantošanas dēļ

MK noteikumu Nr.561 48.4.apakšpunkts paredzēja, ka BVKB atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja nav tehnoloģiski nodrošināta siltumenerģijas lietderīga izmantošana.

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.³panta 2.daļā noteikts, ka lietderīgā siltumenerģija ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai, nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Tātad saražoto siltumenerģiju nav atļauts izmantot pašpatēriņam.

Lai pārliecinātos par lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, atbilstoši tiesību normām BVKB jāizvērtē, vai dokumenti, ko komersants pievienojis gada pārskatam, pierāda, ka lietderīgā siltumenerģija tiek pārdota siltumenerģijas lietotājam vai izmantota apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes vai tehnoloģiskā siltumenerģijas patēriņa nodrošināšanai savā uzņēmumā, kas nav koģenerācijas stacijas pašpatēriņš, kā arī jāpārbauda iesniegto dokumentu atbilstība īstenībai, un to, vai elektrostacijā saražotā siltumenerģija ir izmantota ekonomiski pamatota siltumapgādes vai dzesēšanas pieprasījuma apmierināšanai, paredzēja MK noteikumu Nr.561 49.punkts. Tātad ir nepieciešams pārbaudīt faktiskos apstākļus un tos apliecinošos pierādījumus.

Izskatāmajā lietā apgabaltiesa vispār nepārbaudīja, vai apstiprinās BVKB apgalvojums, ka siltumenerģija nodota komersanta paša izmantošanai katlu mājā, pretēji komersanta apgalvojumam, ka saražotā siltumenerģija tikusi nodota citam komersantam, kurš to tālāk pārdevis patērētājiem. Lietā atradās arī pārdošanas līgums un citi saistītie dokumenti, kas netika vērtēti. Tā vietā apgabaltiesa nekonstatēja siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu tā iemesla dēļ, ka komersanta koģenerācijas stacijas darbināšanai izmantotā sadedzināšanas iekārta, kā arī lietderīgās siltumenerģijas mēraparāts atradās blakus ēkā, nevis koģenerācijas stacijas adresē. Senāts uzskatīja, ka arī šī kļūda varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta.

Koģenerācijas stacijas mēraparāta atrašanās vietas adreses nozīme obligātā iepirkuma tiesību atcelšanā

Atbilstoši MK noteikumu Nr.561 48.5.apakšpunktam BVKB atceļ komersantam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības, ja koģenerācijas stacijā nav uzstādītas mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmas atbilstoši noteikumu 21.punktam vai uzstādīto mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu kalibrācijas vai verifikācijas termiņi ir nokavēti ilgāk par 10 dienām.

Izskatāmajā lietā lietderīgās siltumenerģijas mēraparāts atradās blakus ēkā (adresē). Senāts atzina, ka apgabaltiesa kļūdaini izšķirošu nozīmi piešķīra adresei, kurā uzstādīts mēraparāts, uzskatot, ka visām koģenerācijas stacijas darbībā iesaistītajām iekārtām jāatrodas vienā adresē – tajā, kura kā koģenerācijas stacijas adrese bijusi minēta Iesniegumā un lēmumā par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu. Taču MK noteikumi Nr.561 skaidri pieļauj, ka mēriekārtas var atrasties ārpus elektrostacijas, jo paredz, ka komersantam ir pienākums nodrošināt BVKB pārstāvjiem piekļuvi mēriekārtām, ja tās atrodas ārpus elektrostacijas. Tādējādi atcelt obligātā iepirkuma tiesības, pamatojoties uz 48.5.apakšpunktu, varētu gadījumā, ja komersants nevarētu uzrādīt mēraparātu, kurš uzskaita lietderīgo siltumenerģiju, vai arī uzrādītais mēraparāts faktiski nenodrošinātu koģenerācijā saražotās lietderīgās siltumenerģijas uzskaiti. Tiesa to nav pārbaudījusi, un Senāta ieskatā šāda kļūda varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta.

Komersanta pienākums atmaksāt tikai tādu valsts atbalstu, kas nav saņemts pamatoti

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.561 86.1.apakšpunktu, BVKB noteikumu 48.1., 48.4. vai 48.5.apakšpunktos paredzētajos gadījumos jānosaka komersantam pienākums atmaksāt nepamatoti saņemto valsts atbalstu, kurš izmaksāts kopš pēdējā gada pārskata par koģenerācijas staciju iesniegšanas termiņa (tas ir, līdz 1.martam). Tomēr vienlaikus no tiesību normām izriet, ka BVKB jāpieņem lēmums atprasīt tikai nepamatoti saņemto valsts atbalstu, un komersantam saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.²panta 3.daļu ir pienākums pierādīt līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei, ka tas, saņemot valsts atbalstu, ir ievērojis normatīvajos aktos noteiktās prasības atbalsta saņemšanai, tātad tas ticis saņemts pamatoti.

Tā kā izskatāmajā lietā laikā līdz 2021.gada 3.augustam visas koģenerācijas stacijas iekārtas atradās vienā atrašanās vietā (vienā adresē / ēkā), tad komersants uzskatīja, ka nekādā gadījumā nebūtu pamata atprasīt valsts atbalstu par periodu no 2021.gada 1.marta līdz 2021.gada 3.augustam. Tomēr Administratīvā apgabaltiesa bija tiesību normas interpretējusi tikai gramatiski, neraugoties uz to jēgu un būtību. Tiesa nebija pamatojusi, kāpēc uzskatāms, ka laika periodā līdz 2021.gada 3.augustam komersants valsts atbalstu saņēma nepamatoti. Tiesas kļūdainās 86.1.apakšpunkta interpretācijas dēļ tiesa to nepārbaudīja, kas varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta.

Jāuzsver, ka Senāta spriedumā paustās vispārēja rakstura juridiskās atziņas veido judikatūru, un tās būs izmantojamas arī citos gadījumos.

Publicēts: iTiesibas.lv. 23.10.2025.