Juridiskie rīki darbinieku ilgtermiņa motivēšanai

Latvijā darbiniekus var motivēt dažādos veidos – organizējot darba pasākumus, piešķirot veselības apdrošināšanu, darba automašīnu un telefonu, kā arī uzņēmuma akciju/daļu pirkuma tiesības. Visi darbiniekam piešķirtie labumi, ko var personificēt un kam nav likumā noteikta atbrīvojuma, ir apliekami ar nodokļiem. Tomēr likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) paredzēta arī virkne labumu, ko darba devējs var nodrošināt bez papildu nodokļu sloga.

Apdrošināšana

Darba devējs var piešķirt darbiniekam veselības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai bez tā, kā arī veikt iemaksas 3.pensiju līmenī.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek apdrošināšanas sabiedrībā veiktās iemaksas par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, ja līgums slēgts vismaz uz 10 gadiem, kā arī iemaksas privātajos pensiju fondos, ja izpildās noteikti nosacījumi. Proti, iemaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā (tiek ņemtas vērā gan darba devēja, gan darbinieka veiktās iemaksas). Piemēram, darba devējs var veikt iemaksas 3.pensiju līmenī darbinieka labā.

Ja darbinieks izbeidz darba attiecības pirms 10 gadu termiņa beigām, tad tam rodas ar IIN apliekams ienākums – apdrošināšanas sabiedrības izmaksātā atpirkuma summa, kas ietver visas darba devēja iepriekšējos gados samaksātās prēmijas. Šī norma attiecināma uz līgumiem, kas noslēgti no 2018.gada 1.janvāra. Bijušajam darbiniekam jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, jādeklarē attiecīgais apliekamais ienākums par visiem iepriekšējiem gadiem, jāaprēķina un jāsamaksā IIN.

Ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek izbeigts, bet apdrošināšanas līgums – pārjaunots, darbinieka jaunajam darba devējam stājoties iepriekšējā vietā vai citam tā paša darba devēja darbiniekam aizstājot iepriekšējo, vai arī attiecīgajam darbiniekam pašam pārņemot (pārjaunojot) apdrošināšanas līgumu, tad darba līguma pārtraukšanas dienā tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret tā bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā.

Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz likumā noteikto ierobežojumu (10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā), tad pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli. Veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā, ar nodokli neapliek. Ja darbiniekam piešķirta dzīvības apdrošināšana bez uzkrājuma, tad līguma termiņš nedrīkst būt mazāks par gadu.

Dāvanas, mācību maksa, stipendijas

Darba devējs darbiniekam vienu reizi taksācijas gadā var izsniegt dāvanas, kuru vērtība nepārsniedz 15 eiro. Piemēram, dāvanu karti, ziedus un tamlīdzīgi. Ja dāvanu vērtība ir lielāka nekā 15 eiro, tad piemērojams algas nodoklis.

Savukārt saistībā ar izglītību un stipendijām jānorāda divas pamata situācijas.

Līdz šim uzņēmumi nevarēja bez papildu nodokļu sloga apmaksāt darbiniekiem augstākās izglītības studijas, bet 2024.gada 1.janvārī stājās spēkā darbaspēka nodokļu izmaiņas, kurās paredzēts, ka darba devēja segto darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās Zonas valstu mācību iestādēs neapliek ar nodokli, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:

  • profesija vai attiecīgā kvalifikācija ir nepieciešama uzņēmuma saimnieciskajā darbībā;
  • darbinieks pats veic maksājumu par augstākās izglītības iegūšanu vismaz 30% apmērā taksācijas periodā;
  • darbinieks vismaz trīs gadus pēc studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar konkrēto darba devēju.

Ja darba devējs ir ārstniecības iestāde, apmaksātā studiju maksa par mācībām rezidentūrā nebūtu apliekama ar nodokli. Piemēram, prakses īstenošanas laikā darba devējs studentam var izmaksāt stipendiju līdz 280 eiro mēnesī.

Tāpat darba devēja izmaksas par darbinieka apmācībām, lai tas iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā nepieciešamās iemaņas un zināšanas, nav apliekamas ar algas nodokli. Piemēram, kursi svešvalodu vai specifisku prasmju apgūšanai vai darba izpildei nepieciešamo sertifikātu iegūšanai.

Automašīna, mobilais tālrunis

Darbinieka motivēšanai viņa rīcībā var nodot vieglo pasažieru automobili, kuru tas drīkst izmantot gan darba, gan arī privātām vajadzībām. Ja darba devējs par to maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, tad labumiem, kas gūti no auto izmantošanas konkrētajā mēnesī, netiks piemēroti algas nodokļi. Jāņem vērā, ka iepriekš minētais nav spēkā gadījumos, ja automobilis atbilst reprezentatīvās automašīnas statusam, proti, ja tā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 eiro.

Darba devējs var darbiniekam piešķirt datoru, kuru tas var izmantot darba pienākumu veikšanai. Darba devējam būtu vēlams noteikt iekšējo kārtību, paredzot, kādas darbības ar darba datoru drīkst veikt un kādas – ne.

Līdzīgi var nodrošināt arī mobilo tālruni un apmaksāt rēķinu par tā izmantošanu. Praksē darba devēji nosaka telekomunikāciju politiku, proti, limitu izdevumiem, kas paredzēti telefona lietošanai darba vajadzībām.

Kompensācijas

Šajā kategorijā ietilpst arī ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas paredzēti darba koplīgumā, nepārsniedzot 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī). Tas attiecas uz visiem darbiniekiem, kas pie darba devēja strādā saskaņā ar koplīguma nosacījumiem.

Tāpat ar nodokli nav apliekama darbinieka izdevumu kompensēšana, kas saistīta ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu sakarā ar iecelšanu citā amatā vai tā pilnvaru termiņa beigām.

Darba devējs darbiniekam var nodrošināt arī brilles, ja tās nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.

Tāpat darbiniekam var izmaksāt kompensāciju par attālinātu darbu, ja izdevumu kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 40 eiro. Tomēr šādu kompensāciju nebūs iespējams piešķirt gadījumos, kad darbinieka prombūtne būs ilgāka par 30 dienām.

Reprezentācijas un ilgtspējas pasākumi

Papildus vērts minēt, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiek aplikti arī reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto samaksas, par kuru veikti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Ja izdevumi ir personificējami, tad tiem tiks piemērots algas nodoklis. Šo normu var izmantot, piemēram, rīkojot darbiniekiem Ziemassvētku balli vai citus saliedēšanās pasākumus.

Personāla ilgtspējas pasākumu nolūkos darbiniekiem var iekārtot, piemēram, atpūtas telpu, kura aprīkota ar galda spēlēm, dīvāniem, vai arī ierīkot rotaļistabu darbinieku bērniem. Pirms šādu variantu ieviešanas ieteicams tos īpaši rūpīgi izvērtēt, lai neveidotos papildu nodokļu riski.

Pabalsti

Darbinieka vai viņa radinieku nāves gadījumā uzņēmums var izmaksāt tam pabalstu. Tāpat to var izmaksāt darbiniekam arī saistībā ar bērna piedzimšanu. Abos gadījumos pabalsta apmēram likumā noteikts 250 eiro limits.

Daļu/akciju pirkuma tiesības

Lai darbiniekus motivētu ilgtermiņā un darba rezultāti būtu saistīti ar atalgojumu vai tā mainīgo daļu, uzņēmums darbiniekiem var piešķirt daļu vai akciju pirkuma tiesības. Šo var izmantot gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrības. Akciju pirkuma tiesības var piešķirt gan vietējais uzņēmums, gan saistītas grupas uzņēmums no ārzemēm.

Lai varētu izmantot šo labumu, ir jāizpildās likumā par IIN noteiktajiem kritērijiem:

  • akciju/daļu pirkuma tiesību minimālais turēšanas periods ir vismaz 12 mēneši;
  • darbinieks ir darba attiecībās ar sabiedrību, kas piešķīrusi akciju/daļu pirkuma tiesības (vai ar sabiedrību, ja akciju/daļu pirkuma tiesības piešķīrusi ar to saistīta Latvijas vai ārvalstu sabiedrība);
  • darba devējs divu mēnešu laikā no akciju/daļu pirkuma tiesību piešķiršanas ir iesniedzis paziņojumu VID ar nepieciešamo informāciju;
  • ja tiek izbeigtas darba attiecības, tad akciju/daļu pirkuma tiesības tiek īstenotas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās (vienlaikus jāizpildās arī visiem pārējiem kritērijiem);
  • sabiedrība, kas piešķīrusi akciju/daļu pirkuma tiesības, nav izsniegusi aizdevumu, kas nav atmaksāts (tas neattiecas uz aizdevējiem, kas ir kredītiestāde, attīstības finanšu institūcija, krājaizdevu sabiedrība vai patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai licencēta kapitālsabiedrība).

Darba devējs var pats izvēlēties, kā veidot akciju pirkuma tiesību plānu. To var piedāvāt gan visiem darbiniekiem, gan arī tikai vadības līmeņa darbiniekiem. Vai arī dažādām darbinieku grupām piedāvāt atšķirīgus plānus. Papildus varbūt ir jāveic izmaiņas statūtos un citos korporatīvajos dokumentos.

Galvenie ieguvumi darba devējam ir tādi, ka plānu un arī ieguvumus var vienlaikus saistīt gan ar darbinieka, gan uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Protams, kā papildu bonuss jāmin tas, ka ienākums no akciju/daļu pirkuma tiesību plāna netiks aplikts ar algas nodokli. Labums, ko darbinieki saņems, būs krietni lielāks un radīs tiem papildu motivāciju. Ņemot vērā Komerclikuma grozījumus, kas paredz neproporcionālu dividenžu sadali, kā arī jau spēkā esošās daļu kategorijas, akciju/daļu pirkuma tiesību plāns var būt ļoti elastīgs.

Ja izpildās visi iepriekš minētie kritēriji, tad ienākums no akciju pirkuma tiesību īstenošanas netiek aplikts ar algas nodokļiem, bet darbinieks ir atbildīgs par kapitāla pieauguma nodokļa samaksu. Savukārt gadījumos, ja tiek izmaksātas dividendes, uzņēmumam par to jāmaksā nodoklis.

Piemēram, lai darbinieks ar akciju/daļu pirkuma tiesībām saņemtu labumu 1000 eiro neto vērtībā, darba devēja kopējās izmaksas būs 1250 eiro. Ja labums darbiniekam tiktu piešķirts kā prēmija, tad darba devēja kopējās izmaksas būtu ievērojami augstākas – aptuveni 1667 eiro (atkarībā no piemērojamajiem atvieglojumiem).

Darbiniekus var motivēt dažādos veidos, bet darba devējiem jāatceras, ka viss, kas likumā nav atsevišķi atrunāts, visdrīzāk tiks uzskatīts par ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis. Tā kā akciju/daļu pirkuma tiesībām piemērojamie nodokļi ir ievērojami zemāki nekā darbaspēka nodokļi, tad šo iespēju ieteicams izvērtēt gan maziem, gan vidējiem uzņēmumiem. Vienreiz ieviešot akciju/daļu pirkuma tiesību plānu, to viegli varēs pielāgot arī nākamajos gados. Tas var būt ilgtermiņa ieguldījums gan darbinieku motivācijas veicināšanā, gan nodokļu jomā. Šogad ieviešot akciju/daļu pirkuma tiesību plānu, nodokļu atvieglojumus varēs izmantot jau nākamgad.

 

Publikācija: iTiesības

Jomas eksperti

Person Item Background
Eduards Dzintars
Nodokļu prakses grupas vadītājs / Latvija