Kā pildīt darba pienākumus, ja nevar iekļūt darba telpās?

Darbinieks ir salauzis kāju, kā rezultātā tīri fiziski nevar nokļūt līdz savai darba vietai, kas atrodas biroja ēkas 5.stāvā, jo nav pieejams lifts. Kādas alternatīvas strādāšanai birojā darba devējs var piedāvāt darbiniekam, lai darba process neapstātos? Jo kājas lūzums netraucē darbiniekam veikt darba pienākumus, vienīgi liedz nokļūt līdz darba vietai. Vai darba devējs var piespiest darbinieku ņemt darbnespējas lapu šādos apstākļos?

Darbnespējas lapas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” drīkst izsniegt tikai šajā tiesību normā noteiktajos gadījumos. Ja darbiniekam ir trauma, kas saistīta ar pārejošu darbspēju zaudēšanu, proti, darbinieks tās rezultātā kādu laiku nevar pildīt darba pienākumus, tad ir pamats darbiniekam izsniegt darbnespējas lapu. Tāpēc darba devējs nevar piespiest darbinieku ņemt darbnespējas lapu, ja, objektīvi vērtējot, trauma nav saistīta ar darbspēju zaudēšanu. Darbnespējas faktu ir tiesīgs izvērtēt tikai un vienīgi ārsts vai atsevišķos gadījumos – ārsta palīgs. Pārejošas darbspēju zaudēšanas jēdziens nav definēts tiesību normās, tāpēc katrā gadījumā tas ir vērtējuma jautājums, tostarp atkarībā no darbinieka pildītajiem darba pienākumiem.

Ja darbiniekam ir lauzta kāja, tomēr nav izsniegta darbnespējas lapa (vai tā ir beigusies), darbiniekam ir jāpilda savi darba pienākumi. Darba devējs var mēģināt pielāgot darba vietu vai nodrošināt darba izpildi attālināti, ja tāda iespēja pastāv. Tomēr darba devējam nav ar tiesību normu konkrēti noteikts šāds pienākums. Gadījumā, ja tiek nodarbināts darbinieks ar invaliditāti, darba devējam atbilstoši Darba likuma 7.pantam, veicinot vienlīdzīgu tiesību principu, ir pienākums veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti iespējas nodibināt darba tiesiskās attiecības, pildīt darba pienākumus (..), ciktāl šādi pasākumi neuzliek darba devējam nesamērīgu slogu. Šajā situācijā ir būtiska atšķirība, proti, pirms darba devējs nodarbina personu ar invaliditāti, tam ir jāizvērtē, vai būs iespējams nodrošināt šim darbiniekam nepieciešamos pielāgojumus darba vidē. Savukārt jautājumā aprakstītajā situācijā darba devējs nevarēja paredzēt, ka darbinieks salauzīs kāju un tāpēc nevarēs nokļūt līdz savai darba vietai 5.stāvā. Attiecīgi darba devējam nemaz nevar būt pienākums nodrošināt piekļūšanu darba vietai kādā citā veidā vai attālinātu darbu, ja tādu nav iespējams piedāvāt.

Protams, ka būtu labi, ja darba devējs mēģinātu kādā veidā situāciju risināt, piemēram, aicinot kolēģus palīdzēt ar nokļūšanu 5.stāvā. Tajā pašā laikā arī pašam darbiniekam būtu jāiesaistās situācijas risināšanā, piemēram, mēģinot sarunāt kādu ģimenes locekli vai draugu, kurš var palīdzēt nokļūt līdz 5.stāvam. Šī ir pagaidu situācija, kamēr darbinieks izveseļojas, tādēļ tās risināšanā būtu jāiesaistās abām pusēm.

Publikācija: iTiesības