Kāda informācija jānorāda uzņēmuma tīmekļvietnē ?
Tas, kādi rekvizīti ir obligāti norādāmi uzņēmuma tīmekļvietnē vispārīgi izriet no Komerclikuma[1] 17. panta pirmās un otrās daļas. Proti, likums nosaka, ka uzņēmumam tīmekļvietnē jānorāda komersanta firma (nosaukums), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, un noteiktos gadījumos attiecīgi, vai uzņēmums ir maksātnespējas vai likvidācijas procesā. Minētās prasības ir papildinātas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma[2] 4. pantā. Šajā pantā papildus iepriekš minētajām Komerclikuma prasībām norādīts, ka tīmekļvietnē būtu jānorāda arī pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija, kas nodrošina iespēju ātri sazināties tiešā veidā, ieskaitot elektroniskā pasta adresi,[3] un arī darbības veikšanai nepieciešamā speciālā atļauja (licence) un PVN reģistrācijas numurs, ja darbība ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.[4] Šīs prasības likumā ir pārņemtas no Direktīvas par elektronisko tirdzniecību[5] 5. panta.
Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts, ir jāņem vērā arī ES tiesību regulējums. ES ir pieņēmusi Digitālo pakalpojumu aktu[6] (turpmāk – Akts) (Regula 2022/2065), kurš stāsies spēkā 2024. gada 17. februārī. Lai arī tas vēl nav stājies spēkā, pretēja rīcība šim aktam nav ieteicama, jo brīdī, kad akts stāsies spēkā, visām tīmekļvietnēm būs jāizpilda Akta prasības. Šā Akta subjekts ir starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Ar starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtībā saprot lielāko daļu tiešsaistes pakalpojumu, kuros tiek apstrādāta lietotāja sniegta informācija.[7] Piemēram, tas var būt uzņēmums, kurš savā tīmekļvietnē saved kopā pārdevēju un pircēju, piemēram, e-bay.[8] Līdz ar to, Akta prasības neattiecas uz tīmekļvietnēm, kuras ir tikai informatīvas un nepiedāvā iespēju ievadīt datus. Akta 12. pantā ir tieši noteikts, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jārīkojas tā, lai pakalpojuma saņēmēji varētu tieši, ātri, elektroniski un lietotājdraudzīgi sazināties ar tiem, tostarp dodot pakalpojuma saņēmējiem iespēju izvēlēties saziņas līdzekļus, kas neaprobežojas tikai ar automatizētiem rīkiem. Tātad no šī regulējuma izriet prasība nodrošināt lietotājam iespēju sazināties ar reālu cilvēku.
Līdz ar to e-pasts uzņēmuma tīmekļvietnē obligāti nav jānorāda, ja ir piedāvāti citi veidi tieši sazināties ar uzņēmumu, piemēram, zvanot vai nosūtot ziņu, vienlaikus ar virtuālajiem asistentiem aprobežoties nedrīkst. Ja saziņai tīmekļvietnē ir norādīts tikai virtuālais asistents, tad līdz ar Akta stāšanos spēkā 2024. gada 17. februārī starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būs nepieciešams norādīt arī kādu no iepriekš minētajām alternatīvām, proti, tālruni vai e-pastu.
[1] Komerclikums. Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000. https://likumi.lv/ta/id/5490
[2] Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Latvijas Vēstnesis, 183, 17.11.2004. https://likumi.lv/ta/id/96619
[3] Turpat, 4. panta pirmās daļas 2. punkts.
[4] Turpat, 4. panta pirmās daļas 5. punkts.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) OV L 178, 17.7.2000., 1./16. lpp. pieejams: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2000/31/oj/?locale=LV
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) PE/30/2022/REV/1 OJ L 277, 27.10.2022., pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32022R2065
[7] The Digital Services Act: ensuring a safe and accountable online environment. Pieejams: https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/digital-services-act-ensuring-safe-and-accountable-online-environment_en
[8] Turpat.
Publikācija: itiesības.lv
