Kas var būt trauksmes cēlējs?

By: Irina Rozenšteina

Kas var būt trauksmes cēlējs? Vai tam vienmēr jābūt konkrētā uzņēmuma darbiniekam? Šis jautājums aktulizējās pēc tam, kad sociālo tīklu vietnēs izskanēja gadījums, ka iestāde atteicās pieņemt trauksmes cēlēja ziņojumu tikai tāpēc, ka persona nav šī uzņēmuma darbinieks.

Trauksmes cēlēja statuss

Trauksmes celšanas likums (TCL) patiesi ierobežo trauksmes cēlēju loku. TCL 1.panta 1.daļas 7.punkts paredz, ka trauksmes cēlējs ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā ir iegūta, veicot darba pienākumus vai nodibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, esot praksē vai citā ar profesionālo darbību saistītā situācijā, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu rasties nelabvēlīgas sekas. No minētās normas izriet, ka likumdevējs neierobežo trauksmes cēlēja statusu tikai ar personām, kuras atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

Gluži pretēji, TCL paredz vairākas situācijas, kurās persona var iegūt trauksmes cēlēja statusu, tai skaitā:

  • esot darba tiesiskajās attiecībās;
  • dibinot vai uzturot cita veida tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, piemēram, sniedzot pakalpojumus uz civiltiesiska līguma pamata vai darbojoties kā pašnodarbinātai personai;
  • brīvprātīgā darba ietvaros;
  • profesionālo vai amata (dienesta) pienākumu ietvaros;
  • kā akcionārs, dalībnieks, biedrs, valdes vai padomes loceklis;
  • esot praksē.

Vai vienmēr darbinieks

Valsts kancelejas sagatavotajās Vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai valsts pārvaldes institūcijā norādīts, ka trauksmes cēlējs var būt gan persona, kura tikai dibina darba tiesiskās attiecības, gan persona, kura jau ir izbeigusi darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darba devēju.

Kandidāts, kurš ir bijis uz darba interviju pie konkrēta darba devēja, var kvalificēties trauksmes cēlēja statusam. Līdz ar to nebūtu nekāda pamata noraidīt personas trauksmes cēlēja ziņojumu tikai tāpēc, ka tā ir bijusi kandidāts uz kādu amata vietu

Tādējādi, piemērojot TCL, svarīga ir nevis konkrēta nodarbinātības forma, bet gan tas, vai persona informāciju par iespējamo pārkāpumu gūst profesionālās darbības vai ar to saistītu tiesisko attiecību ietvaros un, sniedzot informāciju, var tikt pakļauta nelabvēlīgām sekām.

Tādējādi arī kandidāts, kurš ir bijis uz darba interviju pie konkrēta darba devēja, var kvalificēties trauksmes cēlēja statusam. Kā izriet no pārkāpuma definīcijas TCL 1.panta 1.daļas 5.punktā, ļoti iespējams, ka par kādu darba devēja pārkāpumu kandidāts var uzzināt atlases procesā. Līdz ar to nebūtu nekāda pamata noraidīt personas trauksmes cēlēja ziņojumu tikai tāpēc, ka tā ir bijusi kandidāts uz kādu amata vietu.

Taču trauksmes cēlēja ziņojumam jāatbilst vairākām pazīmēm – nepietiek ar to vien, ka persona ir bijusi kādā veidā saistīta ar darba izpildi attiecīgajā uzņēmumā.

Jāatbilst pazīmēm

Jau pieminētajās vadlīnijās, pamatojoties uz TCL, ir ietverti vairāki kontroljautājumi, lai izvērtētu, vai trauksmes cēlēja ziņojums atbilst noteiktām pazīmēm.

  • Vai kopumā ir ievērotas ziņojuma noformēšanas un iesniegšanas prasības?

TCL 6.pantā noteiktas prasības ziņojuma saturam, kuras ir jāievēro, tajā skaitā skaidri jānorāda, ka tas ir trauksmes celšanas ziņojums.

Ja uzņēmumā nav izstrādāta un ieviesta iekšējā trauksmes celšanas sistēma vai arī persona nav pārliecināta, ka ziņošana atbilstoši iekšējai trauksmes celšanas sistēmai sasniegs trauksmes celšanas mērķi, trauksmes cēlējs var vērsties tieši pie kompetentās institūcijas atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Tas nozīmē, ka minētajā gadījumā persona, iespējams nebija droša, ka tās ziņojums tiks izskatīts atbilstošā veidā uzņēmumā. Tāpēc vēl jo vairak iestādei bija pienākums rūpīgi izvērtēt sniegto informāciju, lai izvērtētu, vai tā atbilst visām traukzmes cēlēja ziņojuma pazīmēm.

  • Vai trauksmes cēlēja ziņojumu iesniegusi fiziska persona?

Saskaņā ar TCL šādus ziņojumus var iesniegt tikai fiziska persona. Piemēram, valdes loceklis kā fiziska persona iesniedz ziņojumu personiski, nevis uzņēmuma vārdā. Juridiskas personas var iesniegt iesniegumus Iesnieguma likuma kārtībā.

  • Vai persona sniedz informāciju par pārkāpumu un sniegto informāciju uzskata par patiesu?

TCL 1.panta 1.daļas 5.punktā un 3.pantā noteikts, kādas darbības var uzskatīt par pārkāpumu likuma izpratnē. Individuālus darba vai cita veida civiltiesiskus strīdus nerisina ar trauksmes celšanas mehānisma palīdzību. Informāciju var sniegt ne tikai par notikušu pārkāpumu, bet arī par iespējamu vai plānotu pārkāpumu. Trauksmes cēlējam šajā gadījumā nav jāpierāda pārkāpums, tomēr jābūt pietiekami pārliecinātam, ka tas ir noticis vai ir iespējams ar augstu ticamības pakāpi.

  • Vai pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm?

Šis ir būtisks trauksmes celšanas elements. Kā norādīts vadlīnijās, pārkāpumam ir jābūt tādam, kurš apdraud kādas noteiktas sabiedrības intereses vai grupu.

  • Vai informācija gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē?

Kā jau iepriekš minēts, šis ir būtisks elements trauksmes celšanas mehānismā, un informācijai ir jābūt iegūtai saistībā ar darba izpildi visplašākajā šī jēdziena izpratnē.

  • Vai, sniedzot informāciju, varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas?

Tā kā trauksmes cēlēja ziņojuma gadījumā persona par pārkāpumu sniedz informāciju, kas iegūta saistībā ar darbu, ir jābūt pietiekamam pamatam uzskatīt, ka šāda rīcība personai varētu radīt nelabvēlīgas sekas. Piemēram, kandidāts tāpēc netiek pieņemts darbā.

Ne vienmēr, saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, uzreiz var paredzēt iespējamās sekas. Jāņem vērā, ka nelabvēlīgas sekas var skart arī radinieku vai saistīto personu, turklāt tās var iestāties pēc ilgāka laika. Līdz ar to šī pazīme atbilstoši vadlīnijām nav pierādāma, bet gan tikai prezumējama.

Jāinterpretē plaši

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka persona var būt trauksmes cēlējs, ja tā informāciju ir ieguvusi saistībā ar darba izpildi. Tomēr jēdziens “trauksmes cēlējs” jāinterpretē plaši – tas attiecas gan uz kandidātiem un bijušajiem darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, kas sniedz pakalpojumus.

Jāņem vērā, ka trauksmes cēlēja ziņojumam jāatbilst visām iepriekš minētajām pazīmēm. Tikai tad to var atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu, trauksmes cēlējam, viņa radiniekiem un ar viņu saistītām personām nodrošinot TCL paredzēto aizsardzību.

 

Publicēts iFinanses.lv. 03.08.2026.

Jomas eksperti

Person Item Background
Irina Rozenšteina
Irina Rozenšteina
Asociētā partnere, zvērināta advokāte / Latvija