Nodrošinājuma aģents – vienots kreditoru vai ieguldītāju pārstāvis

Lai samazinātu juridiskos riskus un izmaksas kreditoriem un ieguldītājiem un Latvijas uzņēmējiem kļūtu pieejamāks banku (arī ārvalstu banku) un kapitāla tirgu finansējums, Latvijā ieviests nodrošinājuma aģenta institūts. Kā tā ieviešana maina esošo kārtību?

Nodrošinājuma aģents

Nodrošinājuma aģents ir persona, uz kuras vārda tiek reģistrēti nodrošinājumi un kas rīkojas visu kreditoru vai ieguldītāju interesēs.

Sindicētie aizdevumi

Nodrošinājuma aģenta (collateral agent, security agent) jēdziens līdz Latvijai ir nonācis no starptautiskajiem finanšu darījumiem. Kad bankas finansē lielus projektus, tās bieži izvēlas sadalīt riskus un piedalīties finansējumā tikai noteiktā apjomā. Aizdevumus, kur piedalās divi vai vairāki kreditori, sauc par sindicētiem aizdevumiem. Nodrošinājumu paketi sindicēto aizdevumu gadījumos reģistrē uz nodrošinājumu aģenta vārda, kas var būt viena no sindikāta jeb finansētāju apvienības bankām vai cita banka, kas pilda tikai šo funkciju. Nodrošinājuma aģenta uzdevums ir turēt nodrošinājumus visu aizdevēju interesēs un realizēt tos saistību neizpildes gadījumā.

Sindicētajos aizdevumos iesaistītie aizdevēji var brīvi pārdot (cedēt) savu līdzdalību aizdevumā vai iesaistīt aizdevumā citus kreditorus. Tas neietekmēs nodrošinājumus (nevajadzēs tos pārreģistrēt) un nodrošinājuma aģenta statusu kā visu kreditoru pārstāvi.

Nodrošinātās obligācijas

Nodrošinājuma aģentu izmanto arī kapitālā tirgos darījumos. Kad emitents izlaiž nodrošinātās obligācijas, tas ieceļ nodrošinājuma aģentu, kurš tur un realizē nodrošinājumus visu obligāciju turētāju interesēs. Nodrošinājuma reģistrācija uz katra nodrošinātā obligāciju turētāja vārda vai pārreģistrācija publiskajos reģistros gadījumos, kad ieguldītājs pārdod savas obligācijas, nav nedz lietderīga, nedz praktiski realizējama. Tāpat, vēršot piedziņu uz emitenta sniegtajiem nodrošinājumiem bez kopīga investoru pārstāvja, realizācijas process būtu pārāk haotisks un sarežģīts, jo ieguldītāju intereses ne vienmēr var sakrist.

Kā tas darbojas?

Lai nodrošinājuma aģents varētu publiskajos reģistros uz sava vārda reģistrēt nodrošinājumu, baudīt likumā noteiktās kreditora tiesības un vērst piedziņu uz nodrošinājumu, tiek dibināts tā saucamais “paralēlais parāds”. Paralēlā parāda jēdziena rašanās ir saistāma ar anglosakšu tiesību sistēmu, bet tas tiek izmantots arī civiltiesībās Eiropas kontinentā. Paralēlā parāda nodibināšana izpaužas, aizdevējiem un aizņēmējam līgumiski nodibinot vēl vienu (“paralēlu”) abstraktu parādsaistību attiecībā pret nodrošinājuma aģentu. Šīs saistības apjoms laika gaitā ir mainīgs, tas atbilst attiecīgajā brīdī esošo aizņēmēja parādsaistību pret kreditoriem (aizdevējiem, ieguldītājiem) apjomam.

Paralēlā parāda dibināšanas rezultātā nodrošinājuma aģents attiecībās ar trešajām personām, t.i., ķīlas devēju, rīkojas visu aizdevēju (ieguldītāju) vārdā un interesēs, tostarp jautājumos saistībā ar nodrošinājuma pakļaušanu piespiedu izpildei.

Kur bija problēma?

Nodrošinājuma aģenta ideja Latvijas praksē pazīstama jau vairākus gadus (pārsvarā sindicētos aizdevumu līgumos, kuriem piemērojami ārvalstu tiesību akti). Tomēr tā nebija nostiprināta Latvijas tiesībās. Turklāt tiesiskais regulējums bija pretrunā ar nodrošinājuma aģenta konceptu. Proti, atbilstoši Civillikumam ķīlas ņēmējs var būt tikai tā persona, kuras prasījumu nodrošina ķīla, proti, ķīlas ņēmējs var būt tikai pats kreditors. Tas aizdevējiem un emitentiem radīja juridiskus riskus, ka nodrošinājums var tikt apstrīdēts un aizdevums vai obligācijas kļūt par nenodrošinātām saistībām.

Tomēr praksē nācies saskarties ar ārvalstu kreditoru – lielu starptautisko banku – neizpratni par regulējuma trūkumu šajā jautājumā. Juridisko risku dēļ dažas bankas bija spiestas atteikties no savas standarta prakses. strukturējot aizdevumu ar nodrošinājuma aģentu, un reģistrēja nodrošinājumus Latvijā uz katra atsevišķā sindicētā aizdevuma kreditora vārda, tādējādi aizdevuma apkalpošanu padarot sarežģītāku un dārgāku.

Kas tiek ieviests?

2024.gada jūlijā spēkā stājās finanšu nozarē ilgi gaidītie grozījumi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Maksātnespējas likumā. Tie ievieš nodrošinājuma aģenta institūtu sindicētajos aizdevumos, kur vismaz viena darījuma puse ir banka, un regulē nodrošinājumu aģenta lomu parāda vērtspapīru darījumos.

Proti, Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 5.¹nodaļu – “Sindicēto kredītu nodrošinājuma aģents”. Likumā paredzēts, ka sindicēta aizdevuma līguma nodrošināšanai puses var iecelt, aizstāt un atcelt nodrošinājuma aģentu, kura tiesību un pienākumu apjoms noteikts līgumā. Publisko reģistru ierakstos kā nodrošinājuma ņēmēju  norāda tikai nodrošinājuma aģentu. Likumā tiek nostiprināts, ka sindicētā aizdevuma aizdevēju maiņa neietekmē nodrošinājuma aģenta tiesības un pienākumus.

Tapāt Finanšu instrumentu tirgus likums ir papildināts ar 6.¹nodaļu – “Parāda vērtspapīru nodrošinājuma aģents”. Likumā noteikts, ka attiecībā uz nodrošinātajiem vērtspapīriem var tikt iecelts, aizstāts un atcelts nodrošinājuma aģents. Nodrošinājuma aģenta iecelšanas mērķis ir veicināt no parāda vērstpapīriem izrietošo prasījumu apmierināšanu. Nodrošinājuma aģenta tiesības un pienākumi ir noteikti emisijas noteikumos vai prospektā. Nodrošinājuma aģents rīkojas savā vārdā, bet parāda vērtspapīru īpašnieku interesēs. Publiskos reģistros kā nodrošinājuma ņēmējs tiek norādīts tikai nodrošinājuma aģents, bet netiek norādītas ziņas par parāda vērtspapīru īpašniekiem.

Ne mazāk svarīgs aspekts kreditoriem un ieguldītājiem ir mantas šķirtība. Tagad ir noteikts, ka nodrošinājuma aģenta mantā neietilpst finanšu līdzekļi un cita manta, kas tam piekrīt nodrošinājuma aģenta funkciju pildīšanai.

Publicēts: iTiesības