Par muitas regulējuma pārkāpumu – dubultsods
Vai muitas regulējums atļauj papildus nokavējuma procentiem paredzēt arī sodu par nokavējumu? Šādu jautājumu analizējusi Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada 5.decembra lietā C‑506/23 “Network One Distribution” SRL pret Rumānijas Nodokļu un muitas administrāciju un Finanšu ministriju.
Lietas būtība
Lietas pamatā bija Rumānijas uzņēmuma “Network One Distribution” importa darījumi, kuros tika kļūdaini norādīta preču izcelsmes valsts. Tā rezultātā Rumānijas Nodokļu un muitas administrācija aprēķināja un piesprieda uzņēmumam maksāt antidempinga maksājumu (ap 366 896 eiro) un papildus tam noteica gan nokavējuma procentus (ap 38 652 eiro), gan sodu par nokavējumu (ap 33 399 eiro). Uzņēmums apstrīdēja šādu dubultu soda piemērošanu, norādot, ka regulas 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (Muitas kodekss), 114.pants izslēdz iespēju papildus procentiem piemērot sodu.
Tiesas secinājumi
Eiropas Savienības Tiesa (EST) analizēja, vai šāda Rumānijas administratīvā prakse ir savienojama ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām.
Tiesa uzsvēra, ka 114.pantā paredzētie nokavējuma procenti ir kompensācijas līdzeklis, kura mērķis ir atlīdzināt zaudējumus, ko valsts budžets cieš nodokļu parāda samaksas kavējuma dēļ, nevis sodīt par pārkāpumu. Savukārt soda piemērošana par kavējumu ir valsts kompetencē un pamatojas uz Muitas kodeksa 42.pantu, kura 1.punktā noteikts: Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Saskaņā ar 2.punktu šīs sankcijas var ietvert naudas sodu, ko uzliek muitas dienesti, kā arī atļauju atcelšanu vai grozīšanu.
Muitas kodeksa mērķis nav noteikt sankcijas vai sodus muitas normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā. No šī kodeksa 42.panta izriet, ka šādas sankcijas ir jāparedz dalībvalstīm. Tas saskan ar EST judikatūru (piemēram, EST 2020.gada 4.marta spriedums lietā C‑655/18 “Schenker”), kurā uzsvērts, ka valsts sankcijām jābūt samērīgām ar likumīgo mērķi.
Turklāt atbilstoši regulas 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 4.pantam pārkāpuma gadījumā nelikumīgi iegūtais labums ir atgūstams un tam var pievienot procentus, taču šie pasākumi nav uzskatāmi par sodiem. Savukārt 5.pants paredz, ka par pārkāpumiem var uzlikt administratīvus sodus, tostarp maksājumus, kas pārsniedz atgūstamo summu, pierēķinot procentus.
No EST sprieduma izriet, ka Rumānijas Nodokļu procesa kodeksa 176.pantā paredzētais sods par nokavējumu ir finansiāla sankcija, kas tiek piemērota parādniekam, kurš nav samaksājis nodokļu parādu paredzētajā termiņā, un ir savienojama ar ES tiesībām.
Tādējādi EST konstatēja, ka Muitas kodeksa 114.pants jāinterpretē tā, ka tas pieļauj tādu valsts administratīvo praksi, saskaņā ar kuru valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto sodu par nokavējumu var piemērot papildus šajā pantā paredzētajiem nokavējuma procentiem. Šis spriedums skaidri nostiprina dalībvalstu kompetenci sankciju politikā muitas jomā, vienlaikus atgādinot par nepieciešamību pēc šo sankciju samērīguma un efektivitātes ES tiesību ietvaros.
Publicēts: iFinanses.lv. 15.10.2025.
