Pārcelts reiss komandējuma vai darba brauciena laikā – vai attaisnota prombūtne?

Kā uzskaita prombūtni darbiniekam, kura lidojums reiss, lai atgrieztos no komandējuma vai darba brauciena, tiek pārcelts par 3 dienām vēlāk? Kā šī situācija izskatās no juridiskās puses?

Jautājums par rīcību šādā situācijā tik tiešām var radīt daudz neskaidrību. Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 20.2. punktā ir paredzēts, ja darbinieks komandējuma vietā (ceļā) vai darba braucienā ir aizkavējies (..) no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, biļešu trūkums, lidmašīnas pacelšanās neiespējamība, transportlīdzekļa remonts), − dienas naudu vai kompensāciju par papildu izdevumiem izmaksā un citus izdevumus par dienām, kas pārsniedz noteikto komandējuma vai darba brauciena laiku, darbiniekam atlīdzina, ja institūcijas vadītājs pēc darbinieka atgriešanās pastāvīgajā darba (dienesta) vietā ir pamatoti pagarinājis komandējuma vai darba brauciena laiku. Minētais nozīmē, ka noteikumos ir regulēts tikai jautājums par dienas naudas vai kompensācijas par papildu izdevumiem un citu izdevumu segšanu, ja darbinieks ir aizkavējies komandējumā vai darba braucienā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Darba likumā (DL) nav paredzēts skaidrs regulējums par rīcību dažādās ar komandējumiem vai darba braucieniem saistītās situācijās.

Ja darbinieks ir aizkavējies komandējumā vai darba braucienā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, darba devējam ir vairākas iespējas, kā risināt šo situāciju, atkarībā no apstākļiem un darba devēja iespējām, kā arī atsevišķos gadījumos pat no darbinieka vēlmēm. Ir jāņem arī vērā, ka komandējuma un darba brauciena gadījumā risinājumi var atšķirties, jo komandējuma gadījumā darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir nosūtīts braucienā uz citu vietu vai valsti savu darba pienākumu izpildei, savukārt darba brauciena gadījumā darbinieka darba pienākumu izpilde norisinās ceļā, piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē (MK noteikumu Nr.969 1., 3.punkts).

Komandējums

MK noteikumu Nr.969 19.punktā paredzēts, ka darbiniekam komandējuma laikā tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums). Ja aizkavēšanās ir saistīta ar lidojuma reisa pārcelšanu, ir skaidrs, ka darbinieks ārvalstīs nav aizkavējies savas vainas, bet no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.

Ja ir iespējams nodrošināt, ka darbinieks pilda savus darba pienākumus, arī atrodoties ārvalstīs, tad paša darba devēja interesēs būtu to nodrošināt. Ja darbinieku nav iespējams nodarbināt komandējuma laikā, domājams, ka šāda situācija var tikt kvalificēta kā dīkstāve DL 74.panta 2.daļas izpratnē.

Protams, var iebilst, ka arī darba devējs nav vainīgs pie situācijas, ka, piemēram, ir pārcelts avioreiss. Tomēr jāņem vērā, ka darbinieks komandējumā ir devies, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu (nepieciešamību) un saistībā ar darbu, nevis personisku iemeslu dēļ. Līdz ar to darba devējam, sūtot darbinieku komandējumā, it sevišķi uz ārvalstīm, ir jāapzinās un jāuzņemas risks, kas var rasties, ja darbinieks nevar atgriezties savā darba vietā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, un ar šādu risku saistītās izmaksas. Minēto apliecina gan DL 74.panta 2.daļas formulējums, kurā paredzēts, ka nav apmaksājama dīkstāve, kas rodas darbinieka vainas dēļ, kā arī MK noteikumu Nr.969 20.3.punkts, kurā noteikts, ka darbiniekam, kas aizkavējies komandējumā bez attaisnojoša iemesla, netiek saglabāta darba samaksa un netiek segti izdevumi.

Ņemot vērā, ka šajā situācijā nav saskatāma darbinieka vaina vai aizkavēšanās bez attaisnojoša iemesla, tiks uzskatīts, ka darbinieks ir nostrādājis tās darba dienas līdz dienai, kad varēs atgriezties mājās. Savukārt visas dienas līdz dienai, kad darbinieks atgriežas mājās, tiks uzskatītas par komandējuma laiku (piemēram, situācijā, ja nākamais reiss ir svētdienā). Ir jāatceras, ka termini “komandējuma laiks” un “darba laiks” satura ziņā atšķiras – termins “darba laiks” ir šaurāks salīdzinājumā ar terminu “komandējuma laiks”, kas var ietvert kā darba laiku, tā atpūtas laiku. Tāpēc par visām komandējuma dienām darbiniekam būs jāizmaksā dienas nauda un jāatlīdzina citi izdevumi atbilstoši MK noteikumu Nr.969 8.punktam, savukārt darba samaksa ir izmaksājama tikai par dienām, kad darbinieks strādājis vai viņam būtu bijis jāstrādā.

Var būt arī situācijas, ka darbinieks vēlas šīs dienas izmantot atpūtai. Tāpēc nav aizliegts vienoties, ka darbinieks šajās dienās izmanto ikgadējo atvaļinājumu vai viņam tiek piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Attiecīgi tad šīs dienas netiks uzskatītas par komandējuma laiku. Minētais, protams, neizslēdz darba devēja pienākumu apmaksāt darbinieka atgriešanos mājās, kā tas noteikts MK noteikumu Nr.969 9.punktā.

Darba brauciens

Darba brauciena gadījumā situācija ir nedaudz atšķirīga. Proti, laikā, kad darbinieks atgriežas mājās pēc darba pienākumu izpildes un aizkavējas ārvalstīs tikai tāpēc, ka lidojuma reiss ir pārcelts, viņš vairs neveic savus tiešos darba pienākumus. Droši vien, ka tos nebūs iespējams veikt arī šo 3 dienu aizkavēšanās periodā, jo, domājams, ka darbinieka darba izpildei paredzēto transportu jau izmanto cits darbinieks saskaņā ar noteikto darba grafiku (piemēram, autopārvadājumu gadījumā automašīnu jau būs pārņēmis cits kolēģis, kurš turpina ceļu ar to).

Darba braucienu gadījumos ir arī stingrākas prasības par darba un atpūtas laiku (piemēram, regulējums autopārvadājumu vai aviācijas nozarē), tāpēc darbinieks šajā periodā nevarēs veikt savus tiešos darba pienākumus arī šī iemesla dēļ. Visticamāk, saskaņā ar darba grafiku darba pienākumi šajās dienās nemaz nav bijuši paredzēti. Tāpēc darba devējam nebūtu pienākuma izmaksāt darbiniekam darba samaksu par šo laiku.

Līdzīgi kā ar “komandējuma” un “darba laika” jēdzienu, arī “darba brauciena” jēdziens ir plašāks un ietver arī laiku, kad darbinieks neveic savus tiešos darba pienākumus. Tāpēc par visām dienām, par kurām pagarinās darba brauciena periods, darbiniekam tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā, un atlīdzināti citi izdevumi saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 41. un 42.punktu.

Publikācija: iFinanses