Straumētāja saņemtie ziedojumi – ienākums no saimnieciskās darbības?

Vai straumētāja tiešraides ir uzskatāmas par pakalpojumu sniegšanu? Un vai saņemtie ziedojumi ir ienākums no saimnieciskās darbības?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.panta 1.¹daļa nosaka, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Tātad saimnieciskās darbības pazīme ir pakalpojuma sniegšana par atlīdzību. Attiecīgi straumētāja tiešraides būtu uzskatāmas par pakalpojumu tikai tad, ja straumētājam apmaiņā pret atlīdzību būtu pienākums sniegt pretizpildījumu. Piemēram, ja puses būtu iepriekš vienojušās par tiešraides saturu, ilgumu vai citiem elementiem, kas raksturo pakalpojumu.

Gadījumā, ja straumētājam nav pienākuma apmaiņā pret maksu sniegt pretizpildījumu, tad tāds darījums neatbilst ne Civillikuma (CL) 2212.pantā, ne Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.pantā sniegtajai pakalpojuma definīcijai. Brīvprātīgi skatītāju maksājumi, no kuriem straumētājam nerodas nekādi tiesiski pienākumi, drīzāk būtu uzskatāmi par dāvinājumu CL 1912.panta izpratnē: dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 35.punktu dāvanas no fiziskajām personām līdz 1425 eiro gadā netiek apliktas ar IIN. Tātad, vadoties pēc interpretācijas, ka ziedojums straumētājam ir dāvana, ziedojums tiktu aplikts ar IIN tikai tad, ja viens skatītājs ziedotu vairāk nekā 1425 eiro gada laikā.

Tomēr nesenā tiesu prakse virzījusies citā virzienā – Senāts 2024.gada 26.jūlija spriedumā lietā SKA-82/2024 atzina, ka videospēļu tiešraižu straumēšana un video veidošana ir uzskatāma par saimniecisko darbību (vismaz konkrētajā gadījumā). Savukārt maksājumi, kurus brīvprātīgi veic tiešraižu skatītāji, ir uzskatāmi par darījumiem, no kuriem spēlētājs ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Tātad straumētāja saņemtie ziedojumi ir ienākums no saimnieciskās darbības, un attiecīgi šis ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Senāts konkrētajā lietā arī norādīja, ka ir jāņem vērā arī veikto maksājumu mērķis – novērtēt sniegto izklaides pakalpojumu un nodrošināt šī pakalpojuma sniegšanu arī turpmāk. Tādējādi, ja straumēšanas laikā straumētājs aicina skaitītājus veikt ziedojumus, lai varētu organizēt nākamo straumēšanu vai dod cita veida solījumu, tad skatītāju veiktie maksājumi kvalificējami kā atlīdzība par sniegto pakalpojumu.

Taču mēs uzskatām, ka spriedumā SKA-82/2024 Senāts pāragri noraidīja interpretāciju par dāvinājumu un tā vietā pieņēma, ka ir noticis pakalpojums par atlīdzību. Proti, spriedumā netika detalizēti izvērtēta situācijas atbilstība pakalpojuma definīcijai, kas sniegta CL 2212. pantā un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. pantā. Tā vietā Senāts nonāca pie secinājuma, ka pakalpojums par atlīdzību ir noticis, ņemot vērā tiešo saikni starp pieteicēja veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem. Tāpat tika konstatētas saimnieciskās darbības pazīmju esamība, pamatojoties uz to, ka tiešraižu skaits bija ievērojami liels un notika ar noteiktu regularitāti, kā arī skatītāju veiktie maksājumi bija spēlētāja vienīgais ienākumu avots.

~~~

Atgādinām lasītājam – papildus likuma par IIN 11.panta 1.¹daļai, saskaņā ar likuma par IIN 11.panta 1.³daļu fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šiem kritērijiem:

• darījumi ar regularitāti un sistemātiskumu (trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi 3 gados);
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas;
• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Līdz ar to, ja straumēšana notiek regulāri ar noteikto grafiku un ar ievērojamo tiešraižu apjomu, tas var arī norādīt uz profesionālu pieeju, nevis vienkārši brīvā laika izklaidi, kas attiecīgi liecinātu par saimnieciskās darbības veikšanu. Un, ja straumētāja tiešraides ir uzskatāmas saimniecisko darbību un/vai pakalpojumu sniegšanu, tad gūta peļņa ir apliekama ar IIN vai gūtie ieņēmumi ir apliekami ar mikrouzņēmumu nodokli (ja straumētājs saimniecisko darbību veic kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs).

Iepriekš minētajā lietā Senāts atzina, ka straumētāja tiešraides ir uzskatāmas par autortiesību objektu, jo tās ir radījusi fiziska persona, un šis darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Šajā gadījumā, kad straumētāja tiešraides ir uzskatāmas par autortiesību objektu, tad ienākums no tiešraidēm ir apliekams ar IIN 25% likmi.

Tomēr jāatzīmē, ka straumētāja ienākumi var būt ne tikai ziedojumi, bet arī abonēšanas maksa, ienākumi no reklāmas un cita veida ienākumi, kas ir ienākumi no saimnieciskās darbības. Tādēļ katrs ienākuma veids jāizvērtē atsevišķi, kā arī no tā jāizvērtē pienākums reģistrēties kā saimnieciskā darbības veicējam.