Tiesiskais pamats prakses vietas nodrošināšanai

Kā rīkoties biedrībām, uzņēmumiem, kuras nodrošina prakses vietas studentiem, ņemot vērā, ka vecais likums ir zaudējis spēku un jaunais likums vēl nav stājies spēkā? Uz kāda pamata var nodrošināt prakses vietas?

Kādreizējie Ministru kabineta 2012. gada 20. novembra noteikumi Nr.785 “Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība” zaudēja spēku, sākot ar šā gada 1. jūniju. Pēc Profesionālās izglītības likuma[1] grozījumiem, jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar mācību praksēm bija jāstājas spēkā jau 2023. gada 1. jūnijā, tomēr tas plānotajā laikā nenotika.

Lai gan šobrīd Ministru kabinets ir pieņēmis jauno regulējumu par mācību praksēm, spēkā esoša regulējuma nebija visu 2023. gada vasaru. Līdz ar to, kamēr jaunie noteikumi “Prakses organizācijas kārtība profesionālās izglītības programmās” nebija pieņemti un stājušies spēkā, uz tiesiskās paļāvības principa pamata vasarā bija pamats vadīties pēc spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2012. gada 20. novembra noteikumiem Nr. 785., jo jaunie Ministru kabineta noteikumi būtu vērsti uz privāttiesiskajām attiecībām nākotnē.

Jaunie Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 481 “Prakses organizācijas kārtība profesionālās izglītības programmās”[2] stājās spēkā 1. septembrī. Tas ir 3 mēnešus vēlāk, nekā Profesionālās izglītības likuma[3] grozījumos tas bija paredzēts. Turklāt šie noteikumi vieš arī dažas izmaiņas mācību prakšu regulējumā.

Spēku zaudējušajos Ministru kabineta noteikumos Nr.785 Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība,[4] bija paredzēts prakses organizētāja pienākums obligāti apdrošināt praktikantu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī bija noteikts apdrošinājuma summas minimālais apmērs (1422,87 EUR). Jaunajos noteikumos šāds pienākums vairs nav iekļauts. Šobrīd tiek plānots noteikt apdrošināšanas pienākumu visa mācību gada garumā. Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiks saistīts tikai ar mācību prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un būs attiecināms uz visām kvalifikācijām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem tiks iekļauts atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, tomēr šie noteikumi vēl nav pieņemti.

Tāpat ir noteikts, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi neattiecas uz profesionālās ievirzes izglītības programmām, kuras īsteno mūzikas, mākslas, dejas, sporta, tehnikas un citu jomu izglītības iestādes, piemēram, Cēsu pilsētas mākslas skola, Jūrmalas sporta skola, utml. Tas noteikts tādēļ, ka profesionālās ievirzes izglītība jau pēc būtības ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā[5] un šajās mācību programmās prakse kā atsevišķa sastāvdaļa netiek noteikta.

Jaunajos noteikumos plašāk raksturoti arī ar praksi saistītie jēdzieni: prakses dienasgrāmata, praktikanta raksturojums, prakses pārskats (jauno noteikumu 6.-6.2.3. punkti). Piemēram, tagad noteikts, ka prakses pārskatā jāietver informācija par prakses laikā iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām, kā arī citu informācija par prakses laikā sasniegto. Tāpat noteikts, ka prakses pārskata paraugu nosaka izglītības iestāde. Šādi precizējošie jēdzienu skaidrojumi jaunajos noteikumos ir iekļauti, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās izglītības iestādēs.

No jaunajiem noteikumiem izriet, ka praksei nepieciešamie dokumenti atšķirsies atkarībā no izglītības iestādes līmeņa. Piemēram, visi iepriekš uzskaitītie dokumenti attieksies uz pamata un vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās esošajiem praktikantiem. Savukārt profesionālajās augstākās izglītības programmu praktikantiem mācību prakses laikā būs jāvadās pēc dokumentiem, kas noteikti valsts profesionālās augstākās izglītības standartā, studiju programmas aprakstā vai augstskolas un koledžas iekšējos normatīvajos aktos prakses organizēšanas un īstenošanas jomā, tādiem kā prakses atskaite un iestādes vadītāja atsauksme (raksturojums) par studējošā darbu prakses laikā.[6]   Līdz ar to augstākās izglītības iestādēm ir paredzēta plašāka rīcības brīvība noteikt, kādi dokumenti būs nepieciešami mācību prakses īstenošanai, kas izriet arī no Augstskolu likuma 56.1 panta.[7]

Jaunie noteikumi konkretizē arī praktikanta pienākumus, izejot mācību praksi, piemēram, ievērot prakses vietas noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti un komercnoslēpumu neizpaušanu, kā arī ievērot normatīvajos aktos noteiktās fizisko personu datu aizsardzības prasības. Būtībā šādi noteikumi iekļauti, balstoties uz vairākiem jau spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kā, piemēram, Darba likuma, Komerclikuma un Komercnoslēpuma aizsardzības likuma noteikumiem par komercnoslēpumu aizsardzību un neizpaušanas pienākumu un arī Vispārējo datu aizsardzības regulu (Regula Nr. ES 2016/679).

Vienlaicīgi, sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, jaunie noteikumi precizē, ka prakses organizēšanai nepieciešamos dokumentus varēs sastādīt gan elektroniski, gan papīra formātā.

Savukārt prakses vietā norīkotajam prakses vadītājam, ir jānodrošina tas, ka praktikants veic prakses programmai atbilstošus uzdevumus, kā arī prakses noslēgumā jāsniedz praktikanta raksturojums un priekšlikumi praktikantam un izglītības iestādei mācību procesa pilnveidei, ja tādi rodas. Šo normu mērķis ir nodrošināt, ka prakses vietā praktikants veic tikai tādus pienākumus, kas ir saistīti ar mācību praksi un tās mērķiem, kā arī nodrošināt izglītības iestādei novērtēšanai nepieciešamo informāciju par praktikanta attieksmi  pret darbu, kolēģiem, kā arī profesionālo sagatavotību.

Kopumā jaunie noteikumi neparedz kardinālas atšķirības mācību prakšu īstenošanā, izņemot to, ka lielāka autonomija ir piešķirta mācību praksēm, kas tiek īstenotas augstskolās. Jaunie noteikumi ir arī precizējuši iepriekšējos noteikumos minētos jēdzienus un izvērstāk skaidro gan praktikanta, gan prakses vadītāja, iestādes pienākumos mācību prakses laikā.

 

[1] Profesionālās izglītības likums. Latvijas Vēstnesis, 213/215, 30.06.1999. – pārejas noteikumu 42. punkta 13.apakšpunkts.

[2] Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 481 “Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās”. Latvijas Vēstnesis, 168, 31.08.2023. https://likumi.lv/ta/id/344976

[3] Profesionālās izglītības likums. Latvijas Vēstnesis, 213/215, 30.06.1999.

[4] Ministru kabineta 2012. gada 20. novembra noteikumi Nr. 785 “Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība”. Latvijas Vēstnesis, 184, 22.11.2012. https://likumi.lv/ta/id/252862/redakcijas-datums/2014/01/01

[5] Izglītības likums. Latvijas Vēstnesis, 343/344, 17.11.1998. https://likumi.lv/ta/id/50759 1. panta 201.punkts

[6] Par LU studējošo prakses organizēšanas noteikumiem (LU 25.11.2019. rīkojums Nr.1/417)

[7] Augstskolu likums. Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995. https://likumi.lv/ta/id/37967

Publikācija itiesibas.lv