Šogad Ēnu dienā Ellex Kļaviņš birojā pulcējām jauniešus, kuri interesējas par juridisko profesiju, un ar lepnumu vērām durvis, lai ļautu ielūkoties advokātu un juristu ikdienas darbā. Nozīmīgāk par visu – šī diena sniedza iespēju iedvesmot, klausīties un atbildēt uz jautājumiem, kas topošajiem profesionāļiem ir svarīgi viņu karjeras ceļa sākumā.
Mēs neesam tikai vadošs advokātu birojs Latvijā – mēs esam komanda, kas ik dienu veido rītdienas juridisko vidi.
Kāpēc mēs esam īpaši?
• IZCILĪBA IR MŪSU DNS – Ēnu dienas jaunieši varēja pieredzēt, kā strādā Latvijas labākie juridiskie prāti un cik aizraujoši ir darboties ar nozīmīgiem projektiem.
• MĒS AUGAM KOPĀ – Katrs komandas biedrs, arī jaunietis, kurš uz vienu dienu kļūst par ēnu, ir vērtība. Viņu idejas, jautājumi un entuziasms mūs iedvesmo.
• MĒS RADĀM PĀRMAIŅAS – Mēs ticam, ka darot labu šodien, mēs palīdzam veidot izglītotu, aktīvu un zinošu sabiedrību rīt.
Sirsnīgi pateicamies visiem kolēģiem, kuri dalījās savā ikdienas pieredzē un padarīja šo dienu neaizmirstamu, un, protams, mūsu ēnām – par zinātkāri, drosmi un dzīvesprieku!
Lai šī pieredze iedvesmo Jūs ceļā uz savu sapņu profesiju!
Ellex ir saņēmis Baltijas Gada advokātu biroja balvu IFLR Eiropas 2025. gada balvu pasniegšanas ceremonijā. Šī atzinība apstiprina mūsu apņemšanos nodrošināt juridisko izcilību un inovatīvu pieeju visā Baltijas līmenī.
Baltijas Gada advokātu biroja balva tiek pasniegta par izciliem juridiskajiem sasniegumiem, stratēģisku izaugsmi, inovācijām, izcilību klientu apkalpošanā un ieguldījumu daudzveidības un iekļaušanas veicināšanā advokāta profesijā visā Eiropā.
Papildus iegūtajai Baltijas Gada advokātu biroja balvai, Ellex ir vienīgais Baltijas advokātu birojs, kas ticis nominēts šādās kategorijās:
Eiropas Gada advokātu birojs: Ellex tika nominēts līdzās citiem starptautiski atzītiem Eiropas birojiem, piemēram, Cuatrecasas, Loyens & Loeff, NautaDutilh, Roschier, Schönherr, Uría Menéndez un Wolf Theiss.
Net-zero Transition birojs: atzīstot mūsu centienus virzīt ilgtspējīgu praksi un atbalstīt pāreju uz neto nulles ekonomiku.
Regulēto finanšu pakalpojumu komanda: novērtējot mūsu zināšanas sarežģītu finanšu regulējumu pārzināšanā.
Ellex tika nominēts arī divās Gada darījuma kategorijās:
Uzvarētāji tika paziņoti apbalvošanas ceremonijā, kas notika Londonā 2025. gada 3. aprīlī.
Apsveicam mūsu izcilo komandu un esam pateicīgi par neatlaidīgo darbu un centību un izsakām pateicību mūsu klientiem par viņu uzticību un pastāvīgo atbalstu.
Zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš paziņo par savu atbalstu nozīmīgam kultūras projektam – Vijas Celmiņas fonda stipendijas izveidei, kas ik gadu sniegs būtisku atbalstu Latvijas laikmetīgajiem māksliniekiem. Ikgadēja stipendija 30 000 ASV dolāru apmērā tiks piešķirta vienam izcilam Latvijas māksliniekam, stiprinot radošo brīvību un profesionālo attīstību.
Šī iniciatīva ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un pasaulē atzītās, Latvijā dzimušās amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas sadarbības rezultāts. Stipendijas mērķis – atbalstīt profesionālus māksliniekus, kuri līdz šim apliecinājuši augstu māksliniecisko kvalitāti savā darbā.
“Ellex Kļaviņš birojam ir patiess gods būt līdzās Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un atbalstīt izcilas iniciatīvas, kas veicina Latvijas laikmetīgās mākslas izaugsmi. Jau vairāk nekā astoņus gadus mūsu sadarbība ar LNMM ir balstīta kopīgā pārliecībā par mākslas nozīmi sabiedrības attīstībā. Mēs ticam, ka arī uzņēmumiem ir loma kultūras ainavas veidošanā, un Vijas Celmiņas fonda stipendija šoreiz ir ārkārtīgi nozīmīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu mecenātismu Latvijā. Mūsu biroja vērtības vienmēr ir ietvērušas atbalstu Latvijas mākslai un LNMM, un ar prieku turpinām šo tradīciju,” — Raimonds Slaidiņš, zvērināts advokāts, vecākais partneris, Ellex Kļaviņš.
Ellex Kļaviņš sadarbība ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju aizsākās 2017. gadā, svinot biroja 25 gadu jubileju ar īpašu mākslas projektu. Kopš tā laika mākslas mecenātisms ir kļuvis par nozīmīgu biroja kultūras identitātes daļu.
Stipendijas pieteikšanās norisināsies no 2025. gada 1. jūnija līdz 31. jūlijam, savukārt pirmā stipendija tiks piešķirta 2025. gada oktobrī. Pretendenti un interesenti aicināti iepazīties ar nolikumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapā – www.lnmm.lv.
Zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere un banku un finanšu prakses grupas līdzvadītāja Marta Cera ir ievēlēta Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācijas (LVCA) valdē!
Marta ir augsti novērtēta eksperte finanšu regulējošajos jautājumos, finansēšanas darījumos un kapitāla tirgus projektos. Viņa ir būtiski attīstījusi biroja ieguldījumu fondu prakses jomu, kā arī bieži pārstāv klientus M&A darījumos, kuri ietver nozīmīgus finansēšanas aspektus.
LVCA veicina Latvijas iespējkapitāla un privātā kapitāla nozares attīstību, veidojot stratēģisku sadarbību starp investoriem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem. Martas praktiskā pieredze un regulatīvās zināšanas sniegs būtisku pienesumu valdes darbā un nozares attīstībā.
Apsveicam Martu un jauno LVCA valdi ar uzticības mandātu!
2025. gada martā ir publicēts ilgi gaidītais Legal 500 EMEA (Eiropa, tuvie Austrumi un Āfrika) pārskats, kurā arī šogad Ellex ir ierindots starp izcilākajiem advokātu birojiem Baltijas reģionā. Ellex ir novērtēts kā augstākā līmeņa (Tier 1) advokātu birojs 26 prakses jomās un rekomendēts vēl piecās prakses jomās.
Ellex Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir saņēmis prestižos Tier 1 vērtējumus šādās prakses jomās:
• Banku darbība, finanses un kapitāla tirgi
• Komerctiesības, korporatīvās tiesības un M&A
• Strīdu risināšana
• ES un konkurences tiesības
• Intelektuālais īpašums
• Nekustamais īpašums un būvniecība
• Piegāde un transports
Papildus augstāk minētajam:
• Tier 1 vērtējums darba tiesību jomā Latvijā un Lietuvā
• Tier 1 vērtējums Fintech, projektu un enerģētikas, kā arī TMT (tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļi un telekomunikācijas) jomās Lietuvā
Ellex eksperti ir saņēmuši 78 individuālos novērtējumus šādās kategorijās:
• Hall of fame
• Leading partner
• Next generation partner
• Leading associate
Priecājamies redzēt, ka mūsu vērtējumi ik gadu kļūst arvien izcilāki. Šī atzinība motivē mūs pieņemt jaunus izaicinājumus, pilnveidot savas zināšanas un sniegt klientiem augstākās kvalitātes pakalpojumus.
Jau 33 gadus Legal 500 analizē advokātu biroju sniegumu visā pasaulē, izmantojot visaptverošu pētījumu programmu, kas katru gadu tiek pārskatīta un atjaunināta, lai sniegtu visaktuālāko pasaules juridiskā tirgus novērtējumu. Legal 500 pēta un izvērtē advokātu biroju stiprās puses vairāk nekā 150 jurisdikcijās.
Neskatoties uz globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, 2024.gads Latvijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu tirgū iezīmējies ar stabilu aktivitāti. Darījumu apjoma ziņā Latvijai šis gads bijis īpaši spēcīgs – publiski izziņoti 57 darījumi veido vēsturiski lielāko darījumu skaitu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 78%.
Reģionālā mērogā Baltijas valstīs M&A darījumu skaits, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. EUR, sasniedza 231 darījumu, un kopējā darījumu vērtība pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, kas ir par 76% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuva saglabā vadošo lomu Baltijas reģionā, veidojot 41% no visiem darījumiem, kam seko Igaunija ar 34% un Latvija ar 25%. Lai arī darījumu skaits Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs, investoru aktivitāte turpina mēreni pieaugt, signalizējot par stabilu tirgus attīstību. Vienlaikus Latvija saglabā izaugsmes potenciālu, kamēr Igaunijas ekonomika šobrīd saskaras ar recesijas riskiem.
M&A aktivitāte Latvijā (un Baltijā kopumā)
Lai gan 2024.gada globālā ekonomiskā vide joprojām bija izaicinājumu pilna – ģeopolitiskā nenoteiktība, konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī procentu likmju stabilizēšanās lēnāk nekā gaidīts – investoru pārliecība par Baltijas tirgu saglabājās. To apliecina lielo darījumu skaits – 2024. gadā Baltijā reģistrēti septiņi darījumi ar vērtību vismaz 100 milj. EUR, kas ir divas reizes vairāk kā 2023.gadā. Nozīmīgākais darījums Baltijā 2024. gadā bija Infortar daļu iegāde Tallink Grupp no Citigroup Venture Capital par 670 miljoniem eiro. Latvijā, starp publiski izziņotajiem darījumiem virs 100 milj. EUR, lielākais bija Latvenergo veiktais vēja parku iegādes darījums Lietuvā par 200 miljoniem eiro no Igaunijas OU Utilitas.
Nozīmīgākais Latvijas M&A darījums 2024.gadā, lai arī darījuma vērtība nav izziņota, bija Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu Printful un Printify apvienošanās (lai gan apvienošanās notika starp abu pušu ASV pārvaldītājsabiedrībām). Citi būtiski darījumi Latvijā ietver graudu eksportētāja Elagro Trade pārdošanu Lietuvas lauksaimniecības konglomerātam Akola Group par 22 milj. EUR, kā arī Ķīnas investoru, kas Stenders daļas iegādājās 2017.gadā, savas Stenders kontrolpaketes pārdošana ASV privātā kapitāla kompānijai L Catterton par 14 miljoniem eiro.
Starptautisko investoru interese
Aktīvākie investori nākuši no Baltijas reģiona, kā arī no Vācijas, Somijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Viens no nozīmīgākajiem darījumiem bija Vācijas uzņēmuma H&J Brueggen 50% līdzdalības iegāde Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumā Rīgas Dzirnavnieks. Somijas investori šogad veikuši trīs darījumus, tostarp Lightspace Technologies darījumu ar Somijas militārās aizsardzības uzņēmumu Summa Defence. Savukārt Lielbritānijas investori iesaistījušies trīs, bet Zviedrijas investori – sešos darījumos, galvenokārt saules enerģijas sektorā.
Paši Latvijas uzņēmumi arvien biežāk iegādājas ārvalstu kompānijas, neaprobežojoties tikai ar Baltiju. Piemēram, Balticovo iegādājās 100% Igaunijas uzņēmuma Tõhela Agro kapitāldaļu, bet Digital Mind, iegādājās Polijas tehnoloģiju uzņēmumu EIP Dynamics. Tāpat SIXT Baltics (Transporent SIA) paplašināja savu darbību Somijā, iegādājoties Veho Rent Oy Ab. Šī tendence norāda uz Latvijas uzņēmumu arvien pieaugošo ambīciju izmantot M&A kā izaugsmes stratēģiju un nostiprināt savas pozīcijas ārvalstu tirgos.
Kontekstam – līdztekus Baltijas M&A tirgus attīstībai arī Eiropā vērojams darījumu vērtības pieaugums. 2024. gada pirmajā pusē kopējā M&A darījumu vērtība sasniedza 439 miljardus eiro, kas ir par 31% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Taču kopējais darījumu skaits gada griezumā ir samazinājies par 8%.
Galvenie sektori, kuros koncentrējas M&A aktivitāte Latvijā
TMT sektors
Pēdējos gados tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektors (TMT) ir bijis viens no aktīvākajiem M&A tirgus segmentiem Baltijā, taču 2024. gadā tā nozīme darījumu struktūrā ir samazinājusies. Ja 2022. gadā TMT darījumi veidoja 25% no visiem Baltijas reģiona M&A darījumiem, tad 2024. gadā to īpatsvars sarucis līdz 12%, norādot uz relatīvu aktivitātes kritumu šajā nozarē. Tomēr ārvalstu investori, īpaši agrīno investīciju posmā, piemēram, riska kapitāla jomā, joprojām aktīvi interesējas par finanšu tehnoloģiju, programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) un e-komercijas sektoriem un Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi turpina piesaistīt starptautisku uzmanību, īpaši jaunuzņēmumi mākslīgā intelekta, FinTech un kiberdrošības jomā.
Tāpat arvien vairāk attīstās 5G un 6G tehnoloģiju testēšana, un vietējie uzņēmumi turpina nostiprināt savas pozīcijas inovāciju sektorā. Piemēram, Latvijā bāzētais Aerones, kas specializējas automatizētu tehnoloģiju izstrādē vēja turbīnu uzturēšanai un remontam, piesaistīja 28 miljonus eiro no starptautiskiem investoriem, tostarp Future Positive Capital no Francijas. Latvijas valdība turpina atbalstīt inovācijas un jaunuzņēmumu attīstību, veicinot vietējo uzņēmumu izaugsmi un to virzību uz globālajiem tirgiem ar augstas pievienotās vērtības tehnoloģijām. Pēdējo gadu tendences liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu paplašina savu klātbūtni starptautiskajā vidē, izmantojot inovācijas un tehnoloģisko attīstību kā galveno izaugsmes virzītājspēku.
Enerģētikas/atjaunojamo energoresursu nozare
Enerģētikas un atjaunojamo energoresursu sektors pēdējos gados ir nostiprinājis savu nozīmi Baltijā, kļūstot par vienu no stratēģiski svarīgākajām nozarēm. Reģiona valstis turpina aktīvi attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus un diversificēt energoapgādi, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem. Latvijas enerģētikas uzņēmumi īsteno nozīmīgas pārmaiņas, tostarp Latvijas Gāzes lēmums atpirkt atlikušo uzņēmuma daļu no Krievijas Gazprom. Lai gan straujā izaugsme, kas bija vērojama 2021.–2022. gadā, ir stabilizējusies, nozares attīstība turpinās, piesaistot gan Eiropas Savienības, gan privāto investoru finansējumu. Lielu interesi saglabā saules un vēja enerģijas projekti, un ciešāka sadarbība starp Baltijas valstu enerģētikas sektoru dalībniekiem veicina reģionāla mēroga ilgtspējīgu risinājumu attīstību.
Finanšu pakalpojumi un FinTech
Arvien aktīvāks kļūst arī finanšu pakalpojumu un FinTech sektors, kur konsolidējas vietējās bankas un jaunuzņēmumi – Signet Bank iegādājās LPB Bank; tikmēr pensiju pārvaldītājs Indexo veiksmīgi īstenoja IPO, piesaistot 7,5 miljonus eiro, un vēlāk decembrī piesaistīja papildu 9 miljonus eiro. Sagaidāms, ka 2025. gadā Latvijas FinTech uzņēmumi turpinās inovācijas mākslīgā intelekta un veicinās jaunu digitālo maksājumu un identifikācijas risinājumu izstrādi.
Transporta un loģistikas sektors
Transporta un loģistikas sektorā AirBaltic IPO ir viens no nozīmīgākajiem 2025. gada gaidāmajiem darījumiem, kas varētu piesaistīt ievērojamas investīcijas un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas reģiona aviācijas tirgū. Arī ostu attīstība un dzelzceļa infrastruktūras projekti turpina stiprināt Latvijas nozīmi kā Eiropas un Āzijas savienojošajam mezglam.
Prognozes 2025. gadam
Prognozes 2025. gadam liecina, ka galvenie faktori, kas turpinās veicināt M&A aktivitāti, būs digitalizācija, iespēja iegādāties grūtībās nonākušus uzņēmumus un ārvalstu investoru pastiprināta interese. Procentu likmju samazināšanās veicinās lētāku finansējumu, kas ļaus uzņēmumiem īstenot ambiciozākus iegādes darījumus. Sagaidāms, ka FinTech sektorā Eiropā turpināsies konsolidācija, jo digitalizācijas un regulāciju izmaiņas palielinās spiedienu uz mazākiem uzņēmumiem meklēt partnerus vai apvienoties. Latvija varētu kļūt par nozīmīgu reģionālo spēlētāju šajā procesā, pateicoties vietējām regulatīvajam iniciatīvām, kas veicina jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu finanšu pakalpojumu sektorā.
Tiek prognozēts, ka mākslīgā intelekta un digitālās identitātes risinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, veicinot plašākas investīcijas maksājumu sektorā un atvērtās banku sistēmas attīstībā. Enerģētikas sektors, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, turpinās piesaistīt lielus starptautiskus ieguldījumus, jo dažādas ES atbalsta programmas veicina investīcijas aizsardzības un drošības industrijā. Latvijas valdības plāni attīstīt aizsardzības industriju varētu radīt jaunus investīciju projektus, tostarp iespējamu valsts kontrolētu uzņēmumu izveidi, kas stiprinātu vietējās ražošanas kapacitāti.
Ne Latvijas, ne Baltijas M&A tirgus nav pasargāts no globālajām makroekonomiskajām svārstībām, taču Latvija ir apliecinājusi savu noturību, piedāvājot investoriem stabilu un prognozējamu vidi. Ekonomiskās izaugsmes prognozes liecina par pakāpenisku atveseļošanos, kas varētu veicināt jaunu darījumu vilni 2025. gadā.
Zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs ir atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdē uz jaunu divu gadu termiņu. Sarmja aktīvā līdzdalība AmCham darbībā un ieguldījums transatlantisko attiecību stiprināšanā ir augsti novērtēts gan uzņēmējdarbības, gan profesionālajā sabiedrībā.
AmCham 32. kopsapulce norisinājās šī gada 20. martā, tās laikā tika izvērtēti gada sasniegumi un ievēlēti jauni valdes locekļi. Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons atklāšanas uzrunā uzsvēra ekonomiskās stabilitātes un drošības ciešo saistību, norādot, ka ekonomiskā izaugsme ir būtisks drošības pamats abām valstīm.
“AmCham vienmēr ir bijusi nozīmīga platforma transatlantiskā dialoga veidošanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā Latvijā. Man ir liels gods un atbildība turpināt darbu valdes sastāvā, stiprinot partnerību starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Īpaši būtiski man šķiet veicināt tiesiskās vides caurspīdīgumu, investīciju pievilcību un ilgtspējīgas attīstības principus,” uzsver Sarmis Spilbergs, partneris un zvērināts advokāts, Ellex Kļaviņš.
AmCham valde aktīvi darbojas tādās prioritārās jomās kā transatlantiskā tirdzniecība un investīcijas, drošība un aizsardzība, digitālās inovācijas, uzņēmējdarbībai draudzīga nodokļu vide. Sarmja dalība valdes darbā stiprinās šos stratēģiskos virzienus, sniedzot pienesumu ar savu juridiskās nozares pieredzi.
Ellex ir ieguvis augstākos novērtējumus Chambers Europe 2025. gada pārskatā.
2025. gada 20. martā tika publicēts Chambers Europe 2025. gada pārskats, kurā Ellex ir saņēmis augstāko Band 1 novērtejumu korporatīvo/komerctiesību un strīdu risināšanas jomā visās trīs Baltijas valstīs.
Šis atzinums atspoguļo mūsu klientu nenovērtējamo atgriezenisko saiti. Esam saņēmuši augstāko Band 1 novērtējumu arī šādās jomās: Intelektuālais īpašums (Igaunija), Banku darbība un finanses (Igaunija, Lietuva), Konkurences tiesības un Darba tiesības (Latvija, Lietuva) un Nekustamais īpašums (Igaunija, Latvija).
Vēl viens šī gada pārskata sasniegums ir 55 Ellex ekspertu saņemtie individuālie novērtējumi dažādās kategorijās, kas izceļ mūsu komandas talantu plašo tvērumu.
Chambers Europe pārskatā tiek publicēti vērtējumi šādās prakses jomās: Korporatīvās/Komerctiesības, Konkurences tiesības, Banku darbība un finanses, Strīdu risināšana, Darba tiesības, Intelektuālais īpašums, Nekustamais īpašums un Nodokļi.
Chambers Europe novērtē vadošos advokātus un advokātu birojus visā Eiropā, sniedzot klientiem un juridiskajiem ekspertiem būtisku ieskatu juridiskajā tirgū un veicot padziļinātu tirgus izpēti. Šie vērtējumi ir balstīti uz visaptverošu pētījumu, ko veikusi īpaši atlasīta pētnieku komanda.
Lai iegūtu plašāku informāciju par Chambers Europe 2025. gada pārskatu, spiediet ŠEIT.
Pateicamies par jūsu pastāvīgo uzticību un atbalstu!
Visaptverošs pārskats par uzņēmumu maksātnespējas procesiem Latvijā, kas aptver gan galvenos, gan sekundāros procesus atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam.
Tajā ir izklāstīti pieejamie maksātnespējas procesu veidi, tostarp uzņēmumu maksātnespējas procesi (kas noved pie likvidācijas) un tiesiskās aizsardzības procesi (kas ļauj restrukturizēt parādus finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem). Pārskatā ir detalizēti aprakstīti procesuālie aspekti, piemēram, kreditora tiesības, ierosināšanas nosacījumi, maksātnespējīgo īpašumu pārvaldība un prasījumu prioritāte. Tajā arī apspriesti administratoru pienākumi, tiesu iesaiste un pārrobežu maksātnespējas apsvērumi. Papildus tam, pieejama informācija arī par uzņēmumu vadītāju atbildību, tiesvedības izmaksas un slēgšanas sekas.
Latvijas sadaļas autori ir Ellex Kļaviņš eksperti Māris Brizgo un Raimonds Slaidiņš, izdevums tapis sadarbībā ar advokātu biroju Sweet & Maxwell.
Pārskatā sniegts kopsavilkums par uzņēmumu restrukturizācijas un maksātnespējas procesiem Latvijā, ko galvenokārt regulē 2010. gadā pieņemtais Maksātnespējas likums, kas kopš tā laika ir vairākkārt grozīts. Tajā ir izklāstīti trīs galvenie uzņēmumu maksātnespējas un pārstrukturizēšanas režīmi:
1) Korporatīvās maksātnespējas process – galīgā procedūra, kas tiek uzsākta, kad uzņēmums nespēj pildīt savas finansiālās saistības, kā rezultātā notiek likvidācija un aktīvu sadale.
2) Tiesiskās aizsardzības process – mehānisms, kas ļauj finansiāli grūtībās nonākušiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem pārstrukturēt parādus un turpināt darbību saskaņā ar tiesas apstiprinātu plānu.
3) Brīvprātīga likvidācija – maksātspējīgu uzņēmumu darbības izbeigšanas process, ko regulē 2000. gada Komerclikums.
Galvenie principi, kas regulē šos procesus, ietver kreditoru tiesību saglabāšanu, caurspīdīgumu, efektivitāti un godīgu attieksmi pret visiem kreditoriem. Pārskatā ir izceltas arī ES regulas, kas ietekmē Latvijas maksātnespējas regulējumu, tostarp Regula (ES) 2015/848 un Direktīva (ES) 2019/1023, kuru mērķis ir uzlabot pārstrukturēšanas efektivitāti.
Advokātu biroja A&O Shearman ekspertu un Ellex Kļaviņš asociētā partnera Māra Brizgo sagatavotais pārskats angļu valodā ir pieejams šeit.
Jau pavisam drīz, 20. februārī, norisināsies “Riga Arbitration Symposium”.
Pasākums tiks atklāts ar aizraujošu diskusiju programmu 20. februārī Splendid Palace (Elizabetes ielā 61) un konferencē piedalīsies pieredzējuši profesionāļi no advokātu birojiem Sorainen, Cobalt, TGS Baltic un Ellex Kļaviņš.
Ierašanās no plkst. 13:00, un paneļdiskusijas sākums plkst. 14:00:
– 14:00 – 14:50: Mediācija kā šķīrējtiesas priekšnoteikums. Moderatore: Maija Tipaine (Cobalt)
Uzņēmumam (datu pārzinim) ir vairākas mājaslapas. Vienā no tām tirgo metāla izstrādājumus, citā tos uzpērk, bet vēl kāda piedāvā auto nomas pakalpojumus (gan smago tehniku, gan vieglās automašīnas un busiņus). Visām mājaslapām kā datu pārzinis ir ierakstīts konkrētais uzņēmums (SIA), turklāt datu apstrādes noteikumos ir minēts, ka datus var izmantot ne tikai pasūtījumu un pieprasījumu apstrādei, bet arī mārketinga nolūkiem (lai sūtītu konkrētus piedāvājumus klientiem). Vienā no mājaslapām – A –, aizpildot pieteikumu, klienti ieraksta vārdu, uzvārdu, tālruni un e-pastu, bet otrā – B – tikai vārdu, uzvārdu un tālruni. Vai mājaslapas B vārdā drīkst izsūtīt vēstules uz e-pastu klientiem, kas savu informāciju atstājuši mājaslapā A? Vai šajā gadījumā datu pārzinis drīkst starp savām mājaslapām izmantot šo sniegto informāciju?
Jautājums par to, vai uzņēmums drīkst izmantot klientu datus, kas iegūti vienā mājaslapā, lai sūtītu piedāvājumus par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti citā mājaslapā, ir saistīts ar personas datu aizsardzības prasībām. Šajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt situāciju atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR), kas nosaka, kā drīkst apstrādāt fizisko personu datus, tostarp arī jautājumos par datu izmantošanu starp dažādām mājaslapām, kuras pārvalda viens un tas pats datu pārzinis (uzņēmums).
Nolūka ierobežojuma princips ir viens no VDAR pamatprincipiem, kas paredz, ka jebkura personas datu apstrāde jāveic konkrētam, skaidri noteiktam un leģitīmam mērķim. Tas nozīmē, ka personas dati nedrīkst tikt izmantoti negaidītiem vai nesaderīgiem nolūkiem, pret kuriem datu subjekts varētu iebilst.
Tāpēc datu koplietošanu starp dažādām mājaslapām bez skaidras klientu piekrišanas nevajadzētu veikt, jo sākotnējais datu vākšanas nolūks var neatbilst jaunajam nolūkam.
Katram jaunam datu apstrādes nolūkam, kas nav savietojams ar sākotnējo, nepieciešams īpašs juridiskais pamats. Piemēram, ja sākotnējais nolūks bija datu izmantošana konkrēta pakalpojuma sniegšanai, tad jaunam nolūkam – piemēram, reklāmai citā uzņēmuma mājaslapā – ir jābūt savam juridiskajam pamatojumam, piemēram, piekrišanai.
Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem, vienkāršākais veids būtu katras mājaslapas privātuma politikā ietvert konkrētu norādi par mārketinga paziņojumu sūtīšanu attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem, ko šī mājaslapa piedāvā. Tāpat svarīgi būtu skaidri definēt, kādi dati tiek pieprasīti (piemēram, e-pasta adreses) un kādam mārketinga nolūkam tie tiks izmantoti. Ja šāda norāde ir skaidri norādīta un klients to pieņēmis, uzņēmums var izmantot šo piekrišanu kā juridisko pamatu.
Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) ir izdevusi vadlīnijas par pārredzamību un piekrišanu, kurās uzsvērts, ka piekrišanai ir jābūt specifiskai katram apstrādes nolūkam, un datu pārzinim nav tiesību izmantot piekrišanu plašākā apjomā, nekā tas bija sākotnēji definēts. Tomēr, ja apstrāde tiek veikta uz leģitīmo interešu pamata, uzņēmumam jānodrošina, ka tiek veikts interešu līdzsvarošanas tests, klienti ir informēti par šo apstrādi un viņiem ir iespēja iebilst pret to.
VDAR kontekstā būtiski ir arī ņemt vērā datu subjekta (klienta) saprātīgās gaidas. Piemēram, klients, kurš piesakās informācijai par metāla izstrādājumiem, diez vai sagaida, ka viņam pēkšņi tiks sūtīti piedāvājumi par auto nomas pakalpojumiem. Šajā situācijā uzņēmumam būtu grūti pamatot šādu datu izmantošanu ar leģitīmo interešu pamatojumu, jo klienta gaidas un sākotnējais apstrādes nolūks attiecas tikai uz metāla izstrādājumiem.
Nobeigumā jānorāda, ka uzņēmumam jānodrošina, ka personas dati tiek izmantoti tikai tiem nolūkiem, par kuriem klients ir informēts un kam viņš ir piekritis. Ja datu apstrāde tiek veikta citam nolūkam, kas nav savietojams ar sākotnējo, nepieciešams iegūt jaunu juridisko pamatu (piemēram, piekrišanu) vai rūpīgi pamatot apstrādi uz leģitīmo interešu pamata, izvērtējot klienta gaidas un nodrošinot viņam iespēju atteikties no šādas apstrādes.
Inita Jurka, zvērināta advokāte, Ellex Kļaviņš partnere;
Kārlis Grīnbergs, Colliers Baltics Ilgtspējības pakalpojumu vadītājs
Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība, – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politiskas veidotājiem – jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās. Šogad pieņemtā Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD) paredz, ka jaunuzcelto publisko ēku īpašniekiem līdz 2027. gadam būs jāsasniedz nulles emisiju mērķi, bet līdz 2030. gadam visāmjaunajām ēkām ES ir jāsasniedz nulles emisiju mērķi. Paralēli jāstrādā arī pie energoefektivitātes uzlabojumiem agrāk būvētajās ēkās.
Ilgtspēja nekustamajā īpašumā mūsdienās ir krietni plašāks jēdziens nekā tikai energoefektivitāte vai videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana. Tā ir arī kvalitatīva, droša vide, kurā ikdienā strādājam, dzīvojam un atpūšamies, tā ir pārdomāta pilsētu attīstības plānošana, lai mazinātu privātā transporta izmantošanu, arī jaunu standartu ieviešana būvniecības procesā. Rezumējot, – ilgtspēja ir saimnieciski apdomīga, uz nākotni vērsta darbība, lai jūtamies labi gan mēs paši, gan arī mūsu bērni, un, lai mūsu saimniekošana nenodarītu kaitējumu videi.
Zaļais kurss kā ieguvums biznesam
Ilgtspējas joma un ar to saistītās praktiskās darbības nav tāla nākotne, bet daļai uzņēmumu tā jau ir ikdienas realitāte. Pārmaiņas pirmie izjūt un izjutīs uzņēmumi, kas strādā starptautiskos tirgos un ir saistīti ar finanšu sektoru, kā arī CO2 ietilpīgās nozarēs. Daudziem uzņēmumiem šis ir sava veida pārejas laiks, – lielākie ieguvēji būs tie, kas spēs šo laiku izmantot efektīvi, lai pārorganizētu savu darbību zaļākā kontekstā un pārvērst zaļā kursa virzību par jaunu iespēju biznesa attīstībai.
Lai arī ieguvums no ilgtspējīgas rīcības ir pašsaprotams, pārmaiņas, kad tās ienāk mūsu katra dzīvē un darba ikdienā, prasa zināmu piepūli. Nekustamā īpašuma nozarē ir ieviesta ēku sertifikācijas sistēma, lai varētu objektīvi novērtēt energoefektivitāti un citus parametrus. Jaunbūvju novērtēšana ilgtspējas kontekstā jau tagad ir diezgan prasīga, un gandrīz visas jaunās ēkas ir tuvu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai. Ēku projektēšanas laikā tiek piesaistīti energo-konsultanti, kuri kopā ar inženieriem un arhitektiem domā par šiem jautājumiem, kā arī tiek pievērsta īpaša uzmanība būvmateriālu izvēlei un būvniecības procesam. Šeit spēkā ir vienādojums, kur apvienota iespējami augsta ēkas energofeketivitāte, iespējami liela atjaunīgo energoresursu izmantošana ēkas ekspluatācijā un ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošana. Augstāku sertifikācijas līmeni ļauj sasniegt virkne papildus uzlabojumu, kur uzmanības centrā parasti ir cilvēku labbūtība un mobilitātes jautājumi.
Lielākais izaicinājums – agrāk būvētās ēkas
Tomēr lielākais izaicinājums klimata mērķu sasniegšanai nebūs vis jaunu ēku būvniecība, bet esošo pārveide. Dzīvojamais fonds pamatā sastāv no agrāk uzbūvētiem namiem, Latvijā tie galvenokārt ir būvēti PSRS laikā, kad par atbildīgu būvniecību nedomāja. Šādās ēkās dzīvo aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju, un to transformācija prasa aktīvu iesaisti no valsts un pašvaldībām, meklējot risinājumus iedzīvotāju uzrunāšanai, šī apjomīgā procesa finansēšanai un arī piemērotu inženiertehnisko risinājumu atrašanai. Jo esošajā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas tempā līdz klimata mērķu sasniegšanai nonākt nevarēs nekad.
Mazākā mērā tas attiecas uz biroju ēkām, jo nomnieki kļūst prasīgāki un paši pieprasa modernākus, videi un cilvēkam draudzīgākus birojus, tāpēc konkurence ir galvenais pārmaiņu virzītājspēks. Nozīmīgs vides piesārņojuma avots ir transports, it īpaši privātās automašīnas, kuras pārpludina lielpilsētas, tāpēc Rīgas attīstības kontekstā ir jādomā par sabiedriskā transporta attīstību un pilsētas centra astslogošanu no sastrēgumos stāvošiem auto.
Salīdzinot agrāk uzbūvēto ēku transformāciju ar jaunbūvju tapšanu, ir jārunā par kopējo izmešu daudzumu, kas rodas ēku būvēšanas un pārveidošanas, atbilstoši klimata mērķiem, laikā. Ir skaidrs, ka jau uzbūvētas ēkas pārveide un uzlabošana prasa daudz mazāk būvmateriālu un rada mazāk atkritumu, transporta iesaiste materiālu piegādei ir mazāka, kā arī tas neprasa jaunu zemes gabalu apgūšanu būvniecībai. Šādā kontekstā esošo ēku pielāgošana ir ilgtspējīgāka, tikai ir jāatrod risinājumi, lai šis process tiktu iekustināts un iedzīvotāji būtu ieinteresēti savu namu uzlabošanā. Savukārt jaunu ēku projektēšanā būtu jāparedz iespēja vienkārši transformēt būves citām vajadzībām, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā un pieprasījumā, – lai dzīvokļu māja var pārtapt, piemēram, par viesnīcu un otrādi.
Aktualitātes nākamgad
Latvija 2025. gadā turpinās pielāgoties Eiropas Zaļā kursa prasībām, tostarp emisiju samazināšanas mērķiem un ilgtspējīgām investīcijām. Vairāk uzņēmumu un banku meklēs zaļos projektus, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tādējādi radot papildu kapitālu šajā nozarē. Jāatceras, ka uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem no 2025. gada attiecas t.s. ilgtspējas ziņošanas prasība (CSRD), kas turpmākajos gados sasniegs arī vidējus un nelielus uzņēmus. Nekustamo īpašumu nozarē tas nozīmē, ka, piemēram, biroja nomnieks var lūgt iznomātājam datus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, tāpēc iznomātājam ir jābūt skaidrībai par to, kādi dati ir jāvāc, kā arī jābūt gatavam sarunāties par šiem jautājumiem ar banku.
Nākamgad turpināsies vēja un saules enerģijas projektu attīstība, kas jau tagad pamazām kļūst par vienu no galvenajiem finanšu sektora atbalsta mērķiem. Informācija par energoefektivitāti un ilgtspēju aizvien aktīvāk prasīs arī projektu finansētāji. Palielināsies uzmanība energoefektivitātes uzlabošanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Jācer arī, ka tiks attīstītas un atvērtas aizvien jaunas programmas, lai atbalstītu gan uzņēmumus, gan privāto sektoru ESG integrācijā. Kopumā var teikt, ka 2025. gadā ilgtspējas iniciatīvas Latvijā kļūs par neatņemamu daļu no uzņēmumu stratēģijām un publiskās politikas, paverot jaunas iespējas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai (ar to saprotot ne tikai vides un klimata jautājumus, bet arī tādus faktorus kā darbinieku labbūtība un iekļaušana darba vidē). Neatkarīgi no regulējuma prasībām, ilgtspējīga attieksme un domāšana kļūst par normu, un pirmie, kas spēs šos jautājumus sekmīgi iekļaut savu uzņēmumu ikdienā, būs paraugs citiem, kā arī iegūs konkurences priekšrocības.
