2025. gada martā ir publicēts ilgi gaidītais Legal 500 EMEA (Eiropa, tuvie Austrumi un Āfrika) pārskats, kurā arī šogad Ellex ir ierindots starp izcilākajiem advokātu birojiem Baltijas reģionā. Ellex ir novērtēts kā augstākā līmeņa (Tier 1) advokātu birojs 26 prakses jomās un rekomendēts vēl piecās prakses jomās.
Ellex Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir saņēmis prestižos Tier 1 vērtējumus šādās prakses jomās:
• Banku darbība, finanses un kapitāla tirgi
• Komerctiesības, korporatīvās tiesības un M&A
• Strīdu risināšana
• ES un konkurences tiesības
• Intelektuālais īpašums
• Nekustamais īpašums un būvniecība
• Piegāde un transports
Papildus augstāk minētajam:
• Tier 1 vērtējums darba tiesību jomā Latvijā un Lietuvā
• Tier 1 vērtējums Fintech, projektu un enerģētikas, kā arī TMT (tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļi un telekomunikācijas) jomās Lietuvā
Ellex eksperti ir saņēmuši 78 individuālos novērtējumus šādās kategorijās:
• Hall of fame
• Leading partner
• Next generation partner
• Leading associate
Priecājamies redzēt, ka mūsu vērtējumi ik gadu kļūst arvien izcilāki. Šī atzinība motivē mūs pieņemt jaunus izaicinājumus, pilnveidot savas zināšanas un sniegt klientiem augstākās kvalitātes pakalpojumus.
Jau 33 gadus Legal 500 analizē advokātu biroju sniegumu visā pasaulē, izmantojot visaptverošu pētījumu programmu, kas katru gadu tiek pārskatīta un atjaunināta, lai sniegtu visaktuālāko pasaules juridiskā tirgus novērtējumu. Legal 500 pēta un izvērtē advokātu biroju stiprās puses vairāk nekā 150 jurisdikcijās.
Neskatoties uz globālajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, 2024.gads Latvijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu tirgū iezīmējies ar stabilu aktivitāti. Darījumu apjoma ziņā Latvijai šis gads bijis īpaši spēcīgs – publiski izziņoti 57 darījumi veido vēsturiski lielāko darījumu skaitu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 78%.
Reģionālā mērogā Baltijas valstīs M&A darījumu skaits, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. EUR, sasniedza 231 darījumu, un kopējā darījumu vērtība pieauga līdz 2,1 miljardam eiro, kas ir par 76% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lietuva saglabā vadošo lomu Baltijas reģionā, veidojot 41% no visiem darījumiem, kam seko Igaunija ar 34% un Latvija ar 25%. Lai arī darījumu skaits Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs, investoru aktivitāte turpina mēreni pieaugt, signalizējot par stabilu tirgus attīstību. Vienlaikus Latvija saglabā izaugsmes potenciālu, kamēr Igaunijas ekonomika šobrīd saskaras ar recesijas riskiem.
M&A aktivitāte Latvijā (un Baltijā kopumā)
Lai gan 2024.gada globālā ekonomiskā vide joprojām bija izaicinājumu pilna – ģeopolitiskā nenoteiktība, konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī procentu likmju stabilizēšanās lēnāk nekā gaidīts – investoru pārliecība par Baltijas tirgu saglabājās. To apliecina lielo darījumu skaits – 2024. gadā Baltijā reģistrēti septiņi darījumi ar vērtību vismaz 100 milj. EUR, kas ir divas reizes vairāk kā 2023.gadā. Nozīmīgākais darījums Baltijā 2024. gadā bija Infortar daļu iegāde Tallink Grupp no Citigroup Venture Capital par 670 miljoniem eiro. Latvijā, starp publiski izziņotajiem darījumiem virs 100 milj. EUR, lielākais bija Latvenergo veiktais vēja parku iegādes darījums Lietuvā par 200 miljoniem eiro no Igaunijas OU Utilitas.
Nozīmīgākais Latvijas M&A darījums 2024.gadā, lai arī darījuma vērtība nav izziņota, bija Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu Printful un Printify apvienošanās (lai gan apvienošanās notika starp abu pušu ASV pārvaldītājsabiedrībām). Citi būtiski darījumi Latvijā ietver graudu eksportētāja Elagro Trade pārdošanu Lietuvas lauksaimniecības konglomerātam Akola Group par 22 milj. EUR, kā arī Ķīnas investoru, kas Stenders daļas iegādājās 2017.gadā, savas Stenders kontrolpaketes pārdošana ASV privātā kapitāla kompānijai L Catterton par 14 miljoniem eiro.
Starptautisko investoru interese
Aktīvākie investori nākuši no Baltijas reģiona, kā arī no Vācijas, Somijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Viens no nozīmīgākajiem darījumiem bija Vācijas uzņēmuma H&J Brueggen 50% līdzdalības iegāde Latvijas graudu pārstrādes uzņēmumā Rīgas Dzirnavnieks. Somijas investori šogad veikuši trīs darījumus, tostarp Lightspace Technologies darījumu ar Somijas militārās aizsardzības uzņēmumu Summa Defence. Savukārt Lielbritānijas investori iesaistījušies trīs, bet Zviedrijas investori – sešos darījumos, galvenokārt saules enerģijas sektorā.
Paši Latvijas uzņēmumi arvien biežāk iegādājas ārvalstu kompānijas, neaprobežojoties tikai ar Baltiju. Piemēram, Balticovo iegādājās 100% Igaunijas uzņēmuma Tõhela Agro kapitāldaļu, bet Digital Mind, iegādājās Polijas tehnoloģiju uzņēmumu EIP Dynamics. Tāpat SIXT Baltics (Transporent SIA) paplašināja savu darbību Somijā, iegādājoties Veho Rent Oy Ab. Šī tendence norāda uz Latvijas uzņēmumu arvien pieaugošo ambīciju izmantot M&A kā izaugsmes stratēģiju un nostiprināt savas pozīcijas ārvalstu tirgos.
Kontekstam – līdztekus Baltijas M&A tirgus attīstībai arī Eiropā vērojams darījumu vērtības pieaugums. 2024. gada pirmajā pusē kopējā M&A darījumu vērtība sasniedza 439 miljardus eiro, kas ir par 31% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Taču kopējais darījumu skaits gada griezumā ir samazinājies par 8%.
Galvenie sektori, kuros koncentrējas M&A aktivitāte Latvijā
TMT sektors
Pēdējos gados tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju sektors (TMT) ir bijis viens no aktīvākajiem M&A tirgus segmentiem Baltijā, taču 2024. gadā tā nozīme darījumu struktūrā ir samazinājusies. Ja 2022. gadā TMT darījumi veidoja 25% no visiem Baltijas reģiona M&A darījumiem, tad 2024. gadā to īpatsvars sarucis līdz 12%, norādot uz relatīvu aktivitātes kritumu šajā nozarē. Tomēr ārvalstu investori, īpaši agrīno investīciju posmā, piemēram, riska kapitāla jomā, joprojām aktīvi interesējas par finanšu tehnoloģiju, programmatūras kā pakalpojuma (SaaS) un e-komercijas sektoriem un Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi turpina piesaistīt starptautisku uzmanību, īpaši jaunuzņēmumi mākslīgā intelekta, FinTech un kiberdrošības jomā.
Tāpat arvien vairāk attīstās 5G un 6G tehnoloģiju testēšana, un vietējie uzņēmumi turpina nostiprināt savas pozīcijas inovāciju sektorā. Piemēram, Latvijā bāzētais Aerones, kas specializējas automatizētu tehnoloģiju izstrādē vēja turbīnu uzturēšanai un remontam, piesaistīja 28 miljonus eiro no starptautiskiem investoriem, tostarp Future Positive Capital no Francijas. Latvijas valdība turpina atbalstīt inovācijas un jaunuzņēmumu attīstību, veicinot vietējo uzņēmumu izaugsmi un to virzību uz globālajiem tirgiem ar augstas pievienotās vērtības tehnoloģijām. Pēdējo gadu tendences liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu paplašina savu klātbūtni starptautiskajā vidē, izmantojot inovācijas un tehnoloģisko attīstību kā galveno izaugsmes virzītājspēku.
Enerģētikas/atjaunojamo energoresursu nozare
Enerģētikas un atjaunojamo energoresursu sektors pēdējos gados ir nostiprinājis savu nozīmi Baltijā, kļūstot par vienu no stratēģiski svarīgākajām nozarēm. Reģiona valstis turpina aktīvi attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus un diversificēt energoapgādi, lai mazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem. Latvijas enerģētikas uzņēmumi īsteno nozīmīgas pārmaiņas, tostarp Latvijas Gāzes lēmums atpirkt atlikušo uzņēmuma daļu no Krievijas Gazprom. Lai gan straujā izaugsme, kas bija vērojama 2021.–2022. gadā, ir stabilizējusies, nozares attīstība turpinās, piesaistot gan Eiropas Savienības, gan privāto investoru finansējumu. Lielu interesi saglabā saules un vēja enerģijas projekti, un ciešāka sadarbība starp Baltijas valstu enerģētikas sektoru dalībniekiem veicina reģionāla mēroga ilgtspējīgu risinājumu attīstību.
Finanšu pakalpojumi un FinTech
Arvien aktīvāks kļūst arī finanšu pakalpojumu un FinTech sektors, kur konsolidējas vietējās bankas un jaunuzņēmumi – Signet Bank iegādājās LPB Bank; tikmēr pensiju pārvaldītājs Indexo veiksmīgi īstenoja IPO, piesaistot 7,5 miljonus eiro, un vēlāk decembrī piesaistīja papildu 9 miljonus eiro. Sagaidāms, ka 2025. gadā Latvijas FinTech uzņēmumi turpinās inovācijas mākslīgā intelekta un veicinās jaunu digitālo maksājumu un identifikācijas risinājumu izstrādi.
Transporta un loģistikas sektors
Transporta un loģistikas sektorā AirBaltic IPO ir viens no nozīmīgākajiem 2025. gada gaidāmajiem darījumiem, kas varētu piesaistīt ievērojamas investīcijas un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas reģiona aviācijas tirgū. Arī ostu attīstība un dzelzceļa infrastruktūras projekti turpina stiprināt Latvijas nozīmi kā Eiropas un Āzijas savienojošajam mezglam.
Prognozes 2025. gadam
Prognozes 2025. gadam liecina, ka galvenie faktori, kas turpinās veicināt M&A aktivitāti, būs digitalizācija, iespēja iegādāties grūtībās nonākušus uzņēmumus un ārvalstu investoru pastiprināta interese. Procentu likmju samazināšanās veicinās lētāku finansējumu, kas ļaus uzņēmumiem īstenot ambiciozākus iegādes darījumus. Sagaidāms, ka FinTech sektorā Eiropā turpināsies konsolidācija, jo digitalizācijas un regulāciju izmaiņas palielinās spiedienu uz mazākiem uzņēmumiem meklēt partnerus vai apvienoties. Latvija varētu kļūt par nozīmīgu reģionālo spēlētāju šajā procesā, pateicoties vietējām regulatīvajam iniciatīvām, kas veicina jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu finanšu pakalpojumu sektorā.
Tiek prognozēts, ka mākslīgā intelekta un digitālās identitātes risinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, veicinot plašākas investīcijas maksājumu sektorā un atvērtās banku sistēmas attīstībā. Enerģētikas sektors, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, turpinās piesaistīt lielus starptautiskus ieguldījumus, jo dažādas ES atbalsta programmas veicina investīcijas aizsardzības un drošības industrijā. Latvijas valdības plāni attīstīt aizsardzības industriju varētu radīt jaunus investīciju projektus, tostarp iespējamu valsts kontrolētu uzņēmumu izveidi, kas stiprinātu vietējās ražošanas kapacitāti.
Ne Latvijas, ne Baltijas M&A tirgus nav pasargāts no globālajām makroekonomiskajām svārstībām, taču Latvija ir apliecinājusi savu noturību, piedāvājot investoriem stabilu un prognozējamu vidi. Ekonomiskās izaugsmes prognozes liecina par pakāpenisku atveseļošanos, kas varētu veicināt jaunu darījumu vilni 2025. gadā.
Zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs ir atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdē uz jaunu divu gadu termiņu. Sarmja aktīvā līdzdalība AmCham darbībā un ieguldījums transatlantisko attiecību stiprināšanā ir augsti novērtēts gan uzņēmējdarbības, gan profesionālajā sabiedrībā.
AmCham 32. kopsapulce norisinājās šī gada 20. martā, tās laikā tika izvērtēti gada sasniegumi un ievēlēti jauni valdes locekļi. Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons atklāšanas uzrunā uzsvēra ekonomiskās stabilitātes un drošības ciešo saistību, norādot, ka ekonomiskā izaugsme ir būtisks drošības pamats abām valstīm.
“AmCham vienmēr ir bijusi nozīmīga platforma transatlantiskā dialoga veidošanā un uzņēmējdarbības vides attīstībā Latvijā. Man ir liels gods un atbildība turpināt darbu valdes sastāvā, stiprinot partnerību starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Īpaši būtiski man šķiet veicināt tiesiskās vides caurspīdīgumu, investīciju pievilcību un ilgtspējīgas attīstības principus,” uzsver Sarmis Spilbergs, partneris un zvērināts advokāts, Ellex Kļaviņš.
AmCham valde aktīvi darbojas tādās prioritārās jomās kā transatlantiskā tirdzniecība un investīcijas, drošība un aizsardzība, digitālās inovācijas, uzņēmējdarbībai draudzīga nodokļu vide. Sarmja dalība valdes darbā stiprinās šos stratēģiskos virzienus, sniedzot pienesumu ar savu juridiskās nozares pieredzi.
Ellex ir ieguvis augstākos novērtējumus Chambers Europe 2025. gada pārskatā.
2025. gada 20. martā tika publicēts Chambers Europe 2025. gada pārskats, kurā Ellex ir saņēmis augstāko Band 1 novērtejumu korporatīvo/komerctiesību un strīdu risināšanas jomā visās trīs Baltijas valstīs.
Šis atzinums atspoguļo mūsu klientu nenovērtējamo atgriezenisko saiti. Esam saņēmuši augstāko Band 1 novērtējumu arī šādās jomās: Intelektuālais īpašums (Igaunija), Banku darbība un finanses (Igaunija, Lietuva), Konkurences tiesības un Darba tiesības (Latvija, Lietuva) un Nekustamais īpašums (Igaunija, Latvija).
Vēl viens šī gada pārskata sasniegums ir 55 Ellex ekspertu saņemtie individuālie novērtējumi dažādās kategorijās, kas izceļ mūsu komandas talantu plašo tvērumu.
Chambers Europe pārskatā tiek publicēti vērtējumi šādās prakses jomās: Korporatīvās/Komerctiesības, Konkurences tiesības, Banku darbība un finanses, Strīdu risināšana, Darba tiesības, Intelektuālais īpašums, Nekustamais īpašums un Nodokļi.
Chambers Europe novērtē vadošos advokātus un advokātu birojus visā Eiropā, sniedzot klientiem un juridiskajiem ekspertiem būtisku ieskatu juridiskajā tirgū un veicot padziļinātu tirgus izpēti. Šie vērtējumi ir balstīti uz visaptverošu pētījumu, ko veikusi īpaši atlasīta pētnieku komanda.
Lai iegūtu plašāku informāciju par Chambers Europe 2025. gada pārskatu, spiediet ŠEIT.
Pateicamies par jūsu pastāvīgo uzticību un atbalstu!
Visaptverošs pārskats par uzņēmumu maksātnespējas procesiem Latvijā, kas aptver gan galvenos, gan sekundāros procesus atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam.
Tajā ir izklāstīti pieejamie maksātnespējas procesu veidi, tostarp uzņēmumu maksātnespējas procesi (kas noved pie likvidācijas) un tiesiskās aizsardzības procesi (kas ļauj restrukturizēt parādus finanšu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem). Pārskatā ir detalizēti aprakstīti procesuālie aspekti, piemēram, kreditora tiesības, ierosināšanas nosacījumi, maksātnespējīgo īpašumu pārvaldība un prasījumu prioritāte. Tajā arī apspriesti administratoru pienākumi, tiesu iesaiste un pārrobežu maksātnespējas apsvērumi. Papildus tam, pieejama informācija arī par uzņēmumu vadītāju atbildību, tiesvedības izmaksas un slēgšanas sekas.
Latvijas sadaļas autori ir Ellex Kļaviņš eksperti Māris Brizgo un Raimonds Slaidiņš, izdevums tapis sadarbībā ar advokātu biroju Sweet & Maxwell.
Pārskatā sniegts kopsavilkums par uzņēmumu restrukturizācijas un maksātnespējas procesiem Latvijā, ko galvenokārt regulē 2010. gadā pieņemtais Maksātnespējas likums, kas kopš tā laika ir vairākkārt grozīts. Tajā ir izklāstīti trīs galvenie uzņēmumu maksātnespējas un pārstrukturizēšanas režīmi:
1) Korporatīvās maksātnespējas process – galīgā procedūra, kas tiek uzsākta, kad uzņēmums nespēj pildīt savas finansiālās saistības, kā rezultātā notiek likvidācija un aktīvu sadale.
2) Tiesiskās aizsardzības process – mehānisms, kas ļauj finansiāli grūtībās nonākušiem, bet dzīvotspējīgiem uzņēmumiem pārstrukturēt parādus un turpināt darbību saskaņā ar tiesas apstiprinātu plānu.
3) Brīvprātīga likvidācija – maksātspējīgu uzņēmumu darbības izbeigšanas process, ko regulē 2000. gada Komerclikums.
Galvenie principi, kas regulē šos procesus, ietver kreditoru tiesību saglabāšanu, caurspīdīgumu, efektivitāti un godīgu attieksmi pret visiem kreditoriem. Pārskatā ir izceltas arī ES regulas, kas ietekmē Latvijas maksātnespējas regulējumu, tostarp Regula (ES) 2015/848 un Direktīva (ES) 2019/1023, kuru mērķis ir uzlabot pārstrukturēšanas efektivitāti.
Advokātu biroja A&O Shearman ekspertu un Ellex Kļaviņš asociētā partnera Māra Brizgo sagatavotais pārskats angļu valodā ir pieejams šeit.
Jau pavisam drīz, 20. februārī, norisināsies “Riga Arbitration Symposium”.
Pasākums tiks atklāts ar aizraujošu diskusiju programmu 20. februārī Splendid Palace (Elizabetes ielā 61) un konferencē piedalīsies pieredzējuši profesionāļi no advokātu birojiem Sorainen, Cobalt, TGS Baltic un Ellex Kļaviņš.
Ierašanās no plkst. 13:00, un paneļdiskusijas sākums plkst. 14:00:
– 14:00 – 14:50: Mediācija kā šķīrējtiesas priekšnoteikums. Moderatore: Maija Tipaine (Cobalt)
Uzņēmumam (datu pārzinim) ir vairākas mājaslapas. Vienā no tām tirgo metāla izstrādājumus, citā tos uzpērk, bet vēl kāda piedāvā auto nomas pakalpojumus (gan smago tehniku, gan vieglās automašīnas un busiņus). Visām mājaslapām kā datu pārzinis ir ierakstīts konkrētais uzņēmums (SIA), turklāt datu apstrādes noteikumos ir minēts, ka datus var izmantot ne tikai pasūtījumu un pieprasījumu apstrādei, bet arī mārketinga nolūkiem (lai sūtītu konkrētus piedāvājumus klientiem). Vienā no mājaslapām – A –, aizpildot pieteikumu, klienti ieraksta vārdu, uzvārdu, tālruni un e-pastu, bet otrā – B – tikai vārdu, uzvārdu un tālruni. Vai mājaslapas B vārdā drīkst izsūtīt vēstules uz e-pastu klientiem, kas savu informāciju atstājuši mājaslapā A? Vai šajā gadījumā datu pārzinis drīkst starp savām mājaslapām izmantot šo sniegto informāciju?
Jautājums par to, vai uzņēmums drīkst izmantot klientu datus, kas iegūti vienā mājaslapā, lai sūtītu piedāvājumus par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti citā mājaslapā, ir saistīts ar personas datu aizsardzības prasībām. Šajā gadījumā ir svarīgi izvērtēt situāciju atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR), kas nosaka, kā drīkst apstrādāt fizisko personu datus, tostarp arī jautājumos par datu izmantošanu starp dažādām mājaslapām, kuras pārvalda viens un tas pats datu pārzinis (uzņēmums).
Nolūka ierobežojuma princips ir viens no VDAR pamatprincipiem, kas paredz, ka jebkura personas datu apstrāde jāveic konkrētam, skaidri noteiktam un leģitīmam mērķim. Tas nozīmē, ka personas dati nedrīkst tikt izmantoti negaidītiem vai nesaderīgiem nolūkiem, pret kuriem datu subjekts varētu iebilst.
Tāpēc datu koplietošanu starp dažādām mājaslapām bez skaidras klientu piekrišanas nevajadzētu veikt, jo sākotnējais datu vākšanas nolūks var neatbilst jaunajam nolūkam.
Katram jaunam datu apstrādes nolūkam, kas nav savietojams ar sākotnējo, nepieciešams īpašs juridiskais pamats. Piemēram, ja sākotnējais nolūks bija datu izmantošana konkrēta pakalpojuma sniegšanai, tad jaunam nolūkam – piemēram, reklāmai citā uzņēmuma mājaslapā – ir jābūt savam juridiskajam pamatojumam, piemēram, piekrišanai.
Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem, vienkāršākais veids būtu katras mājaslapas privātuma politikā ietvert konkrētu norādi par mārketinga paziņojumu sūtīšanu attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem, ko šī mājaslapa piedāvā. Tāpat svarīgi būtu skaidri definēt, kādi dati tiek pieprasīti (piemēram, e-pasta adreses) un kādam mārketinga nolūkam tie tiks izmantoti. Ja šāda norāde ir skaidri norādīta un klients to pieņēmis, uzņēmums var izmantot šo piekrišanu kā juridisko pamatu.
Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) ir izdevusi vadlīnijas par pārredzamību un piekrišanu, kurās uzsvērts, ka piekrišanai ir jābūt specifiskai katram apstrādes nolūkam, un datu pārzinim nav tiesību izmantot piekrišanu plašākā apjomā, nekā tas bija sākotnēji definēts. Tomēr, ja apstrāde tiek veikta uz leģitīmo interešu pamata, uzņēmumam jānodrošina, ka tiek veikts interešu līdzsvarošanas tests, klienti ir informēti par šo apstrādi un viņiem ir iespēja iebilst pret to.
VDAR kontekstā būtiski ir arī ņemt vērā datu subjekta (klienta) saprātīgās gaidas. Piemēram, klients, kurš piesakās informācijai par metāla izstrādājumiem, diez vai sagaida, ka viņam pēkšņi tiks sūtīti piedāvājumi par auto nomas pakalpojumiem. Šajā situācijā uzņēmumam būtu grūti pamatot šādu datu izmantošanu ar leģitīmo interešu pamatojumu, jo klienta gaidas un sākotnējais apstrādes nolūks attiecas tikai uz metāla izstrādājumiem.
Nobeigumā jānorāda, ka uzņēmumam jānodrošina, ka personas dati tiek izmantoti tikai tiem nolūkiem, par kuriem klients ir informēts un kam viņš ir piekritis. Ja datu apstrāde tiek veikta citam nolūkam, kas nav savietojams ar sākotnējo, nepieciešams iegūt jaunu juridisko pamatu (piemēram, piekrišanu) vai rūpīgi pamatot apstrādi uz leģitīmo interešu pamata, izvērtējot klienta gaidas un nodrošinot viņam iespēju atteikties no šādas apstrādes.
Inita Jurka, zvērināta advokāte, Ellex Kļaviņš partnere;
Kārlis Grīnbergs, Colliers Baltics Ilgtspējības pakalpojumu vadītājs
Ēkas ir viens no lielākajiem enerģijas patēriņa avotiem Eiropā, radot vairāk nekā trešdaļu no t.s. kaitīgajām emisijām. Tāpēc Eiropas Zaļā kursa un klimata neitralitātes mērķu kontekstā nekustamajam īpašumam ir pievērsta īpaši liela uzmanība, – jaunas prasības nozares regulējumā nozīmē, ka nekustamā īpašuma nozarei būs jāturpina mainīties, bet politiskas veidotājiem – jāmeklē veidi, kā sasniegt klimata mērķus agrāk būvētajās ēkās. Šogad pieņemtā Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD) paredz, ka jaunuzcelto publisko ēku īpašniekiem līdz 2027. gadam būs jāsasniedz nulles emisiju mērķi, bet līdz 2030. gadam visāmjaunajām ēkām ES ir jāsasniedz nulles emisiju mērķi. Paralēli jāstrādā arī pie energoefektivitātes uzlabojumiem agrāk būvētajās ēkās.
Ilgtspēja nekustamajā īpašumā mūsdienās ir krietni plašāks jēdziens nekā tikai energoefektivitāte vai videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana. Tā ir arī kvalitatīva, droša vide, kurā ikdienā strādājam, dzīvojam un atpūšamies, tā ir pārdomāta pilsētu attīstības plānošana, lai mazinātu privātā transporta izmantošanu, arī jaunu standartu ieviešana būvniecības procesā. Rezumējot, – ilgtspēja ir saimnieciski apdomīga, uz nākotni vērsta darbība, lai jūtamies labi gan mēs paši, gan arī mūsu bērni, un, lai mūsu saimniekošana nenodarītu kaitējumu videi.
Zaļais kurss kā ieguvums biznesam
Ilgtspējas joma un ar to saistītās praktiskās darbības nav tāla nākotne, bet daļai uzņēmumu tā jau ir ikdienas realitāte. Pārmaiņas pirmie izjūt un izjutīs uzņēmumi, kas strādā starptautiskos tirgos un ir saistīti ar finanšu sektoru, kā arī CO2 ietilpīgās nozarēs. Daudziem uzņēmumiem šis ir sava veida pārejas laiks, – lielākie ieguvēji būs tie, kas spēs šo laiku izmantot efektīvi, lai pārorganizētu savu darbību zaļākā kontekstā un pārvērst zaļā kursa virzību par jaunu iespēju biznesa attīstībai.
Lai arī ieguvums no ilgtspējīgas rīcības ir pašsaprotams, pārmaiņas, kad tās ienāk mūsu katra dzīvē un darba ikdienā, prasa zināmu piepūli. Nekustamā īpašuma nozarē ir ieviesta ēku sertifikācijas sistēma, lai varētu objektīvi novērtēt energoefektivitāti un citus parametrus. Jaunbūvju novērtēšana ilgtspējas kontekstā jau tagad ir diezgan prasīga, un gandrīz visas jaunās ēkas ir tuvu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai. Ēku projektēšanas laikā tiek piesaistīti energo-konsultanti, kuri kopā ar inženieriem un arhitektiem domā par šiem jautājumiem, kā arī tiek pievērsta īpaša uzmanība būvmateriālu izvēlei un būvniecības procesam. Šeit spēkā ir vienādojums, kur apvienota iespējami augsta ēkas energofeketivitāte, iespējami liela atjaunīgo energoresursu izmantošana ēkas ekspluatācijā un ilgtspējīgu būvmateriālu izmantošana. Augstāku sertifikācijas līmeni ļauj sasniegt virkne papildus uzlabojumu, kur uzmanības centrā parasti ir cilvēku labbūtība un mobilitātes jautājumi.
Lielākais izaicinājums – agrāk būvētās ēkas
Tomēr lielākais izaicinājums klimata mērķu sasniegšanai nebūs vis jaunu ēku būvniecība, bet esošo pārveide. Dzīvojamais fonds pamatā sastāv no agrāk uzbūvētiem namiem, Latvijā tie galvenokārt ir būvēti PSRS laikā, kad par atbildīgu būvniecību nedomāja. Šādās ēkās dzīvo aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju, un to transformācija prasa aktīvu iesaisti no valsts un pašvaldībām, meklējot risinājumus iedzīvotāju uzrunāšanai, šī apjomīgā procesa finansēšanai un arī piemērotu inženiertehnisko risinājumu atrašanai. Jo esošajā daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas tempā līdz klimata mērķu sasniegšanai nonākt nevarēs nekad.
Mazākā mērā tas attiecas uz biroju ēkām, jo nomnieki kļūst prasīgāki un paši pieprasa modernākus, videi un cilvēkam draudzīgākus birojus, tāpēc konkurence ir galvenais pārmaiņu virzītājspēks. Nozīmīgs vides piesārņojuma avots ir transports, it īpaši privātās automašīnas, kuras pārpludina lielpilsētas, tāpēc Rīgas attīstības kontekstā ir jādomā par sabiedriskā transporta attīstību un pilsētas centra astslogošanu no sastrēgumos stāvošiem auto.
Salīdzinot agrāk uzbūvēto ēku transformāciju ar jaunbūvju tapšanu, ir jārunā par kopējo izmešu daudzumu, kas rodas ēku būvēšanas un pārveidošanas, atbilstoši klimata mērķiem, laikā. Ir skaidrs, ka jau uzbūvētas ēkas pārveide un uzlabošana prasa daudz mazāk būvmateriālu un rada mazāk atkritumu, transporta iesaiste materiālu piegādei ir mazāka, kā arī tas neprasa jaunu zemes gabalu apgūšanu būvniecībai. Šādā kontekstā esošo ēku pielāgošana ir ilgtspējīgāka, tikai ir jāatrod risinājumi, lai šis process tiktu iekustināts un iedzīvotāji būtu ieinteresēti savu namu uzlabošanā. Savukārt jaunu ēku projektēšanā būtu jāparedz iespēja vienkārši transformēt būves citām vajadzībām, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā un pieprasījumā, – lai dzīvokļu māja var pārtapt, piemēram, par viesnīcu un otrādi.
Aktualitātes nākamgad
Latvija 2025. gadā turpinās pielāgoties Eiropas Zaļā kursa prasībām, tostarp emisiju samazināšanas mērķiem un ilgtspējīgām investīcijām. Vairāk uzņēmumu un banku meklēs zaļos projektus, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tādējādi radot papildu kapitālu šajā nozarē. Jāatceras, ka uz Eiropas lielajiem uzņēmumiem no 2025. gada attiecas t.s. ilgtspējas ziņošanas prasība (CSRD), kas turpmākajos gados sasniegs arī vidējus un nelielus uzņēmus. Nekustamo īpašumu nozarē tas nozīmē, ka, piemēram, biroja nomnieks var lūgt iznomātājam datus ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai, tāpēc iznomātājam ir jābūt skaidrībai par to, kādi dati ir jāvāc, kā arī jābūt gatavam sarunāties par šiem jautājumiem ar banku.
Nākamgad turpināsies vēja un saules enerģijas projektu attīstība, kas jau tagad pamazām kļūst par vienu no galvenajiem finanšu sektora atbalsta mērķiem. Informācija par energoefektivitāti un ilgtspēju aizvien aktīvāk prasīs arī projektu finansētāji. Palielināsies uzmanība energoefektivitātes uzlabošanai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Jācer arī, ka tiks attīstītas un atvērtas aizvien jaunas programmas, lai atbalstītu gan uzņēmumus, gan privāto sektoru ESG integrācijā. Kopumā var teikt, ka 2025. gadā ilgtspējas iniciatīvas Latvijā kļūs par neatņemamu daļu no uzņēmumu stratēģijām un publiskās politikas, paverot jaunas iespējas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai (ar to saprotot ne tikai vides un klimata jautājumus, bet arī tādus faktorus kā darbinieku labbūtība un iekļaušana darba vidē). Neatkarīgi no regulējuma prasībām, ilgtspējīga attieksme un domāšana kļūst par normu, un pirmie, kas spēs šos jautājumus sekmīgi iekļaut savu uzņēmumu ikdienā, būs paraugs citiem, kā arī iegūs konkurences priekšrocības.
Ellex M&A eksperti Rūta Armonė, Ermo Kosk un Raimonds Slaidiņš ir izvēlēti par žūrijas locekļiem Valsts atlases komisijai 2024. gada CEE Legal Matters Gada darījumu balvai.
CEE Legal Matters pasniegtās gada darījuma balvas godina nozīmīgākos un ietekmīgākos darījumus Centrāleiropā un Austrumeiropā. Kopš balvu pasniegšanas aizsākumiem 2017. gadā šīs balvas tiek piešķirtas par izciliem juridiskajiem un darījumu sasniegumiem visā reģionā.
Rūta Armonė, Ellex partnere Lietuvā, ir Korporatīvo tiesību un M&A prakses grupas līdzvadītāja. Viņai ir ievērojama pieredze korporatīvo, M&A un vērtspapīru tiesību jomā, pārstāvot dažādus valsts un privātos klientus vispārīgos korporatīvajos un sarežģītos darījumu jautājumos. Rutas visaptverošā darījumu pieredze apvienojumā ar viņas kopējo ietekmi uz CAE reģionu, kā arī viņas iesaiste riska kapitāla un start-up ekosistēmā, būtiski papildina atlases procesu.
Ermo Kosk, partneris un viens no atzītākajiem jaunās paaudzes darījumu advokātiem Igaunijā, papildina žūrijas komisiju ar savām zināšanām un pieredzi. Viņa pieredze aptver vietējos un pārrobežu M&A darījumus dažādās Eiropas valstīs. Ermo plašā pieredze uzņēmumu iegādē, pārņemšanā, sarežģītā finansēšanā un darījumos ar nekustamo īpašumu ir palīdzējusi identificēt nozīmīgākos darījumus, kas veido CAE reģionu.
Raimonds Slaidiņš, Ellex Kļaviņš līdzdibinātājs un vecākais partneris, vada biroja uzņēmumu iegādes un apvienošanās praksi. Raimonds specializējas uzņēmumu un uzņēmumu daļu, kopuzņēmumu iegādē un pārdošanā un korporatīvajās tiesībās. Viņa novatoriskā pieeja un dziļā izpratne par juridisko vidi nodrošina, ka visietekmīgākie darījumi tiek novērtēti un atzīti.
Valsts atlases komisijas ietvaros Ruta, Ermo un Raimonds izvērtēs darījumus, pamatojoties uz to juridisko sarežģītību, tirgus nozīmi, inovācijām un kopējo ietekmi uz CAE reģionu. Viņu zināšanas un iesaiste ir ļoti nozīmīgi, lai noteiktu un atzīmētu pašus izcilākos darījumus.
Pilns žūrijas komisijas saraksts ir pieejams šeit.
CEE Gada darījuma balvu ieguvējus noteiks galīgā atlases komisija un tie tiks paziņoti ikgadējā CEE Gada darījuma banketā, kas notiks 2025. gada 1. aprīlī Prāgā. Lai iegūtu sīkāku informāciju par pasākumu, apmeklējiet oficiālo tīmekļa vietni.
Covid-19 pandēmijas laika prasības veikt darbu attālināti ieviesa paliekošas pārmaiņas daudzu darbinieku dzīvē, proti daļa darbinieku joprojām turpina daļēji vai pilnībā strādāt attālināti. Līdz ar to joprojām aktuāls ir jautājums par darba devēja informācijas aizsardzību attālinātā darba gadījumā. Kā ievērot konfidencialitāti un pasargāt komercnoslēpumu no izpaušanas attālinātā darba gadījumā?
Attālinātais darbs
Attālinātais darbs Darba likuma (DL) 76.panta 4.daļā ir definēts kā tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Līdzīga definīcija iekļauta arī Darba aizsardzības likuma 1.panta 20.punktā.
Attālinātais darbs nav tāds darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos, piemēram, autobusa šofera vai kurjera darbs. Kā zināms, vairumā gadījumu attālinātais darbs ir un tiek piemērots tieši biroja darbiniekiem.
Atbilstoši DL 53.panta 1.daļai darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Pāreja no klātienes darba uz attālināto darbu un otrādi būtībā nozīmē darba vietas maiņu. Informācija par darba vietu ir obligāti jānorāda darba līgumā. Lai darbinieks veiktu darbu attālināti, darba devējam un darbiniekam par to ir jāvienojas. Šobrīd visai izplatīta prakse ir darba līgumā vienoties par hibrīddarba režīmu, kad vienu daļu darba nedēļas darbinieks strādā attālināti, bet citu – no darba devēja biroja.
Vērtējot, kā ievērot konfidencialitāti attālinātā darba gadījumā, būtisks aspekts ir arī aprīkojuma darba veikšanai nodrošināšanas varianti. Šeit jāatgādina, ka saskaņā ar DL:
darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu (51.panta 2.daļa). Tas attiecas ne tikai uz klātienes, bet arī uz attālināto darbu, jo arī tad darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanai nepieciešamo aprīkojumu (piemēram, datoru). Piemēram, darba devējs un darbinieks var vienoties, ka darbinieks no darba vietas uz attālinātā darba veikšanas vietu pārvieto darba inventāru, kas nepieciešams darba pienākumu veikšanai attālināti;
ir atļauts arī vienoties, ka darbinieks darba vajadzībām izmantos viņam piederošo aprīkojumu un darba devējs atlīdzinās darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies sakarā ar tā nolietošanos jeb amortizāciju (76.panta 1.daļas 3.punkts).
Attiecībā uz citiem darbinieka izdevumiem attālinātā darba gadījumā Valsts darba inspekcija ir norādījusi, ka “attālināti strādājot, darbiniekam var rasties izdevumi par interneta ierīkošanu un abonēšanu, papildu elektrības izdevumi, sakaru u.c. izdevumi”. Jāatceras, ka saskaņā ar DL 76.panta 4.daļu darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi (piemēram, ka darbinieks pats sedz savus izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu) un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis.
Komercnoslēpums
Komercnoslēpums definēts Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (KAL), ar kuru Latvijā tika ieviesta direktīva 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. KAL 2.panta 1.daļā paredzēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm:
tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju;
tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus.
KAL ir noteikti arī izņēmumi, piemēram, 3.panta 2.daļā ir noteikts, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību.
Komercnoslēpuma aizsardzība
Senāts 2010.gada 17.maija spriedumā lietā SKA-168/2010 ir norādījis, ka darba devējam (komersantam) pašam ir jāpieliek saprātīgas pūles, lai aizsargātu tā rīcībā esošo komercnoslēpumu. Tostarp DL darba devējam noteikts pienākums rakstveidā norādīt darbiniekam, kura informācija ir darba devēja komercnoslēpums. Šis noteikums attiecas arī uz darbiniekiem, kuri strādā attālināti. Jāņem vērā, ka darba devējs nedrīkst kā komercnoslēpumu norādīt informāciju, kas neatbilst KAL ietvertajai komercnoslēpuma definīcijai, jo atbilstoši DL 6.pantam šāds komercnoslēpuma jēdziena paplašinājums kā darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošs noteikums nebūs spēkā.
Savukārt darbiniekam atbilstoši DL 83.pantam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā esošo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, kā arī rūpēties par to, lai informācija, kuru darba devējs viņam norādījis kā komercnoslēpumu un kas attiecas uz viņa darba veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.
Darbiniekam nav pienākuma pašam veikt izpēti, lai noskaidrotu, kura informācija ir uzskatāma par darba devēja komercnoslēpumu. Informējot darbinieku, darba devējam ieteicams komercnoslēpumu uzskaitījumu formulēt konkrēti un saprotami, izvairoties no pārāk plašiem vai neskaidriem formulējumiem. Strīda gadījumā darbinieks tad nevarēs argumentēt, ka viņš nav zinājis vai sapratis, ka konkrētā informācija ir darba devēja komercnoslēpums.
Praksē darba devējs var ietvert komercnoslēpumu sarakstu darba līgumā, vai kādā iekšējā normatīvajā aktā (darba kārtības noteikumos, īpašā komercnoslēpumu aizsardzības politikā vai tamlīdzīgos dokumentos), vai arī slēgt divpusējas vienošanās ar katru darbinieku par komercnoslēpuma aizsardzību. Izvēloties vienu vai vairākas no šīm iespējām, darba devējam jāņem vērā, ka kopumā iekšējie normatīvie akti ir saistoši tikai darbiniekiem, savukārt darba līgumā un divpusējā vienošanās iespējams paredzēt, ka to noteikumi par komercnoslēpuma aizsardzību paliek spēkā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tāpat tajos periodam pēc darba tiesisko attiecību beigām ir iespējams paredzēt arī līgumsodu par šo noteikumu pārkāpumu no bijušā darbinieka puses. Darba devējam nav jāveic nekādi maksājumi bijušajam darbiniekam par komercnoslēpuma neizpaušanu.
Minētajos dokumentos ir ieteicams ne tikai paredzēt komercnoslēpumu sarakstu, bet arī skaidrus tā praktiskās saglabāšanas un slepenības nodrošināšanas noteikumus, tajā skaitā arī noteikumus, kas ir piemērojami, strādājot attālināti. Piemēram, noteikums, ka jebkādu informāciju, kas satur darba devēja komercnoslēpumu, darbinieks pārrunā tikai ar tiem kolēģiem, kuru darba uzdevumi ir tieši ar tiem saistīti, aizliegums atstāt konfidenciālus dokumentus uz galda pēc darba laika beigām, bet pienākums novietot tos aizslēgtās atvilktnēs un tamlīdzīgi. Ieteicams organizēt regulāras darbinieku apmācības, atgādinot un izskaidrojot darbiniekiem ar komercnoslēpumiem saistītos jautājumus. Tāpat darba devējam jābūt izstrādātam skaidram rīcības plānam situācijai, ja rastos aizdomas par kāda darbinieka veiktu komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpumu. Jāatzīmē, ka komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpuma gadījumā darba devējs var vērtēt gan iespēju piemērot darbiniekam disciplinārsodu (piezīme, rājiens), atstādināt darbinieku no darba, vienpusēji izbeigt darba tiesiskās attiecības, kā arī piemērot KAL paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Saskaņā ar DL 51.panta 2.daļu, nosakot komercnoslēpuma slepenības nodrošināšanas noteikumus, darba devējam ir jāatceras, ka tam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu. Proti, darba devējam ir jānodrošina iespēja darbiniekam izpildīt šos darba devēja izvirzītos noteikumus. Atkarībā no konkrētiem noteikumiem darba devējam jāizvērtē nepieciešamība un jāiegādājas, piemēram, slēdzami skapji vai atvilktnes komercnoslēpumu saturošas informācijas glabāšanai, pretvīrusu aizsardzības programmas datoriem un tamlīdzīgi.
Konfidenciālā informācija
Praksē tiek izmantots arī jēdziens “konfidenciāla informācija”. Atšķirībā no komercnoslēpuma, likumā nav sniegta konfidenciālās informācijas definīcija. Praksē tiek uzskatīts, ka konfidenciāla informācija aptver plašāku informācijas loku nekā komercnoslēpums. Tādējādi komercnoslēpums ir konfidenciāla informācija, bet parasti ne visai konfidenciālai informācijai ir komercnoslēpuma statuss.
Ja darba devējs vēlas aizsargāt plašāku informācijas loku nekā komercnoslēpums, tad tas var izstrādāt arī konfidenciālas informācijas aizsardzības noteikumus.
Kā aizsargāt komercnoslēpumu?
Ir skaidrs, ka attālinātā darba gadījumā pastāv lielāki riski darba devēja informācijas drošībai, bet iespējas kontrolēt komercnoslēpuma aizsardzības noteikumu ievērošanu darbinieka rīcībā samazinās. Īpaši, ja darbinieks attālinātam darbam izmanto personīgo datoru vai darbiniekam ir atļauts strādāt attālināti ne tikai no savas dzīvesvietas, bet, piemēram, arī no kādas publiskas kafejnīcas, izmantojot nedrošāku interneta pieslēgumu, un tamlīdzīgi. Attiecīgi attālināta darba gadījumā ir pienācīgi jāvienojas arī par konkrētu atļauto attālinātā darba vietu.
Tāpat darba devējam vajadzētu komercnoslēpuma saglabāšanas un slepenības nodrošināšanas noteikumos īpaši regulēt informācijas apriti attālinātā darba apstākļos vai izdot īpašu politiku attālinātā darba jautājumu regulēšanai, ietverot arī informācijas aizsardzības noteikumus, izmantojot, piemēram, kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV ieteikumus drošākam attālinātajam darbam.
Visticamāk, attālinātam darbam būs piemērojami arī vispārīgie komercnoslēpuma saglabāšanas un slepenības nodrošināšanas noteikumi, tomēr noteikti būs arī īpaši noteikumi, kas būs piemērojami tikai attālinātā darba veicējiem. Cita starpā, ja darbinieks strādā hibrīddarba režīmā, tad, iespējams, pārvieto dokumentus un datoru no mājām uz biroju un otrādi, un rodas to nozaudēšanas risks. Līdz ar to šādām situācijām ir nepieciešami skaidri rīcības noteikumi.
Darba devējam būtu nepieciešams ieviest atbilstošas sistēmas, kas ļauj attālinātā darba darbiniekiem droši veikt konfidenciālas informācijas apstrādi, neizmantojot personīgos e-pastus un nesaglabājot uzņēmuma informāciju savā personīgajā datorā, bet gan darba devēja serverī vai mākoņrisinājuma pakalpojuma platformā.
Ja darbinieks darba veikšanai attālināti izmanto personīgās ierīces, darba devējs var lūgt darbiniekam iesniegt atskaites par darba pienākumu izpildi un darba devēja informācijas apriti. Darba devējs var arī izvērtēt nepieciešamību lietot automātiskās uzraudzības programmu, ja darba devēja leģitīmās intereses veikt šādu uzraudzību ir pārākas pār darbinieka tiesībām uz privātumu, ievērojot, lai uzraudzība pārmērīgi neaizskartu darbinieka tiesības uz privātumu atbilstoši regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumiem.
Darbinieku uzraudzība ir jāveic atbilstoši Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktajiem datu apstrādes principiem:
tiesiskais pamats;
Uzraudzība nozīmētu personas datu apstrādi. Jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt likumīgai – tai ir jābūt tiesiskam pamatam. Uzraudzības gadījumā tā varētu būt darba devēja leģitīmo interešu ievērošana, cita starpā, uzraudzīt, kā darbinieki ievēro konfidenciālās informācijas un komercnoslēpuma aizsardzības noteikumus.
nolūka ierobežojumi;
Apstrāde var tikt veikta tikai konkrētam, skaidram un likumīgam nolūkam. Uzraudzībai ir jābūt proporcionālai, datu ievākšana pēc principa “varbūt kādreiz noderēs” nav atļauta. Darba devējam ir precīzi jādefinē šādas uzraudzības mērķis un jānosaka minimālā uzraugāmā informācija, lai to sasniegtu. Piemēram, lai samazinātu ietekmi uz darbinieka privātumu, šādu uzraudzību varētu piemērot tikai darba vajadzībām nepieciešamajām programmām un tikai darba laikā – nodrošinot iespēju darbiniekam brīvajos brīžos šo programmu atslēgt vai ieviešot līdzvērtīgus risinājumus.
datu minimizēšana;
Ir jāievēro datu apstrādes minimizēšanas princips – datu apstrāde ir atļauta tiktāl, ciktāl tā atbilst iepriekš minētajam nolūkam. Katrā atsevišķā gadījumā darba devējam ir jāizvērtē, kāds ir minimālais informācijas apjoms, ko nepieciešams iegūt, veicot uzraudzību. Lielākoties nebūtu pamatoti veikt nepārtrauktu darbinieka videouzraudzību darba laikā, veicot darbu attālināti.
glabāšanas ierobežojums;
Iegūto datu uzglabāšanā jāievēro samērīgums, un arī tam jāatbilst konkrētajam nolūkam, kāpēc datu apstrāde tiek veikta.
pārredzamība.
Darba devējam jāinformē darbinieks par veikto uzraudzību, proti, attālinātās uzraudzības programmatūras izmantošana nedrīkst būt slepena. Darbinieki ir jāinformē par datu apstrādes darbībām, to mērķiem, apstrādātajiem datiem, kā arī darbinieku tiesībām saistībā ar datu apstrādi.
Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu ievieš modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu drošības un piekļuves kontroles mehānismus. Viens no šim risinājumiem ir darbinieku autentifikācija, izmantojot biometriskos datus, piemēram, pirksta nospiedumus vai acu skenēšanu. Lai gan šādas tehnoloģijas var palielināt efektivitāti un drošību, tās rada nopietnus jautājumus saistībā ar datu aizsardzību un darbinieku tiesībām, īpaši Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) kontekstā.
Biometriskie dati un to aizsardzības nozīme
Saskaņā ar VDAR, biometriskie dati tiek klasificēti kā īpašu kategoriju personas dati jeb sensitīvi dati, jo tie identificē personu pēc unikālām fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm. VDAR 9. pantā noteikts, ka šādu datu apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad pastāv skaidri noteikts juridiskais pamats, piemēram, darbinieka piekrišana vai apstrāde ir nepieciešama leģitīmām darba devēja interesēm, kuras nav pretrunā ar darbinieka tiesībām.
Vai darbiniekiem var pieprasīt biometriskos datus?
Lai noteiktu, vai darba devējam ir tiesības pieprasīt biometriskos datus, nepieciešams izvērtēt vairākus aspektus. Pirmkārt, darba devējam ir jāpierāda, ka biometrisko datu apstrāde ir objektīvi nepieciešama, piemēram, augstu drošības prasību dēļ, piemēram, piekļuvei laboratorijām vai konfidenciālu datu glabāšanas telpām. Vienkāršota administratīvā efektivitāte pati par sevi nevar būt pietiekams pamatojums.
Otrkārt, saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, dati ir jāapstrādā tādā veidā, kas atbilst datu minimizēšanas principam un ir mazāk privātumu ietekmējošs. Ja to pašu mērķi var sasniegt, izmantojot kodu kartes vai paroles, biometriskās sistēmas izmantošana var nebūt attaisnojama. Treškārt, darbinieka piekrišanai jābūt pilnībā brīvai, un piekrišanas atteikuma gadījumā nedrīkst būt negatīvas sekas. Situācijas, kur piekrišana ir šķietami brīvprātīga, bet patiesībā nav reālas alternatīvas, ir pretrunā VDAR principiem. Ceturtkārt, darba devējam jābūt gatavam skaidri informēt darbiniekus par datu apstrādes mērķi, uzglabāšanas ilgumu, drošības pasākumiem un to, kam šie dati tiks nodoti.
Reālā darba vidē šīs prasības bieži vien ir grūti izpildāmas, jo darbinieku attiecībās nepastāv varas līdzsvars. Pirms biometrisko datu apstrādes ieviešanas ir jāveic NIDA (Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību), lai izvērtētu riskus un nodrošinātu atbilstību VDAR prasībām. Tas ir īpaši svarīgi, ja biometrisko datu apstrāde ietver automatizētu personas identificēšanu.
Sodi un piemēri no citu valstu prakses
Pēdējie piemēri Eiropas Savienībā liecina par būtiskiem riskiem, kas saistīti ar VDAR pārkāpumiem biometrisko datu apstrādē. 2024. gadā Beļģijā uzņēmumam tika piemērots sods 45 000 eiro apmērā par darbinieku pirkstu nospiedumu izmantošanu darba laika reģistrācijai.[1] Izmeklēšanā tika atklāts, ka darbinieku piekrišana nebija derīga, jo tā nebija brīvprātīga, kā arī darba devējs nesniedza pietiekamu informāciju par datu apstrādes mērķiem, uzglabāšanas ilgumu un to, kas tiks darīts ar datiem. Turklāt tika secināts, ka biometrisko datu izmantošana šim mērķim nebija proporcionāla, jo varēja izmantot alternatīvas, piemēram, darbinieku kartes.
Savukārt Nīderlandē 2020. gadā organizācija tika sodīta ar 725 000 eiro naudassodu par darbinieku pirkstu nospiedumu izmantošanu, lai kontrolētu piekļuvi darba vietai.[2] Šajā gadījumā pārkāpumi ietvēra NIDA neveikšanu, kas ir obligāta prasība, apstrādājot sensitīvus datus. Papildus tam organizācija nepiedāvāja alternatīvas mazāk privātumu ietekmējošas metodes un arī nespēja pierādīt, ka datu apstrāde bija objektīvi nepieciešama.
Šie gadījumi skaidri demonstrē, cik būtiski ir ievērot caurspīdības, datu minimizēšanas un piekrišanas principus, kā arī obligāti veikt risku novērtējumu pirms biometrisko datu izmantošanas. Tie uzsver, ka neatbilstība VDAR ne tikai apdraud darbinieku privātumu, bet arī rada nopietnus juridiskus un finansiālus riskus darba devējiem.
Galvenie secinājumi un ieteikumi
Lai nodrošinātu, ka biometrisko datu apstrāde atbilst VDAR prasībām, darba devējiem jāveic vairāki būtiski pasākumi. Pirmkārt, ir obligāti jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību, kas palīdz identificēt un samazināt iespējamos riskus, apstrādājot sensitīvus datus. Otrkārt, ir jāievēro datu minimizēšanas princips, apstrādājot tikai tos datus, kas ir absolūti nepieciešami, un ievērojot ierobežotu uzglabāšanas periodu. Treškārt, ir svarīgi nodrošināt augstus drošības standartus, tostarp šifrēšanu un citus tehniskos risinājumus, lai pasargātu datus no noplūdes vai nesankcionētas piekļuves. Tāpat būtiska ir darbinieku apmācība un informēšana par datu aizsardzības principiem un viņu tiesībām.
Citu valstu piemēri uzsver, ka biometrisko datu apstrādes atbilstība VDAR nav tikai juridiska prasība, bet arī svarīgs ētikas un uzticības jautājums. Darba devējiem ir jāizvērtē, vai biometrisko datu izmantošana ir absolūti nepieciešama, un jāizvēlas mazāk privātumu ietekmējošas alternatīvas, kad tas ir iespējams. Šāda pieeja nodrošina ne tikai likuma ievērošanu, bet arī stiprina darbinieku uzticību uzņēmumam.
Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū 2024. gadā reģistrēts 231 darījums 2,1 miljarda eiro vērtībā, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina advokātu biroja Ellex jaunākais publicētais ziņojums, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.
Apjoma ziņā Mergermarket reģistrētais 231 darījums norāda uz 42 % pieaugumu, salīdzinot ar 2023. gadu. Vairāk nekā pusi (58 %) no visiem 2024. gada Baltijas darījumiem veica vietējie pretendenti, kas arī veidoja 51 % no kopējās darījumu vērtības. Tas liecina par spēcīgu vietējā reģiona investoru – gan uzņēmumu, gan fondu – pieaugumu pēdējo gadu laikā. Pēdējā reize, kad ārvalstu ienākošie darījumi apjoma ziņā pārsniedza iekšzemes investoru M&A darījumu apjomu, bija 2018. gadā.
Paulius Gruodis, Ellex M&A partneris Lietuvā, komentē: “Iekšzemes darījumu skaita pieaugums atspoguļo pieaugošo Baltijas valstu uzņēmumu finansiālo spēku, kā arī pieaugošo vietējā privātā kapitāla aktivitāti. Lai gan starptautiskie investori globālās ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ ir bijuši piesardzīgāki, spēcīgi vietējie tirgus dalībnieki ir izmantojuši iespējas paplašināties reģionālā mērogā un nostiprināt savas pozīcijas Baltijā.”
Darījumu vērtība reģionā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugusi par 76% – no 1,2 miljardiem eiro līdz 2,1 miljardam eiro. Šo straujo kāpumu veicinājis lielo darījumu skaita pieaugums – tika noslēgti septiņi darījumi 100 miljonu eiro vai lielākā vērtībā salīdzinājumā ar tikai trim tāda paša apjoma darījumiem iepriekšējā gadā. Reģiona lielākais gada darījums vien bija gandrīz tikpat vērts kā 10 lielākie 2023. gadā paziņotie darījumi kopā. Šajā darījumā 670 miljonu eiro vērtībā Igaunijas investīciju holdinga sabiedrība Infortar iegādājās 21,71 % no visām Tallink Grupp akcijām no Citigroup Venture Capital, palielinot savu līdzdalību Igaunijas kuģniecības uzņēmumā līdz 68,47 %.
Lietuva, kas ir apdzīvotākā valsts Baltijā ar lielāko ekonomiku, ieņem vadošo pozīciju darījumu apjoma ziņā, Lietuvā 2024. gadā tika noslēgti 41% no visiem Baltijas darījumiem. Igaunija veidoja 34 % no reģiona M&A darījumu apjoma, bet Latvija – atlikušos 25 %.
“Lietuvas rekordlielais darījumu gads ir skaidrojams ar tās spēcīgo ekonomisko izaugsmi un konkurētspējīgo uzņēmējdarbības vidi,” teic Ramūnas Petravičius, Ellex partneris un viens no uzņēmumu iegādes un apvienošanās prakses vadītājiem Lietuvā. “Lietuvas valdība piedāvā ļoti labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, ierindojoties starp labākajām ES valstīm pēc uzņēmējdarbības procesu vienkāršības. Zemi uzņēmuma ienākuma nodokļi, izdevīgi nosacījumi un ārvalstu investīciju atbalsts padara to par pievilcīgu uzņēmumiem un investoriem.”
No nozaru skatupunkta jau vairākus gadus Baltijas M&A tirgū vadošo pozīciju ieņem tehnoloģijas, plašsaziņas līdzekļi un telekomunikācijas (TMT). 2023/24. gadā TMT sektors veidoja 21 % no darījumu apjoma un 30 % no visas publiski deklarētās darījumu vērtības Baltijā. 2023./24. gadā TMT sektors veidoja 21 % no darījumu apjoma un 30 % no visas publiski deklarētās darījumu vērtības Baltijā. Šie joprojām ir lielākie īpatsvari visos sektoros.
Sarmis Spilbergs, Ellex M&A partneris un tehnoloģiju, mediju un komunikāciju prakses vadītājs Latvijā, kā vienu no šīs tendences faktoriem min zaļo tehnoloģiju uzplaukumu. “Mēs strādājām pie vairākiem saules enerģijas projektiem 2024. gadā. Ir daudz attīstītāju, kas būvē vidēja lieluma spēkstacijas un pēc tam pārdod tās Skandināvijas investoriem, kuri alkst pēc zaļajām tehnoloģijām. Tās ātri tiek pārdotas, un vēl joprojām tiek aktīvi būvētas.”
Visticamāk, Baltijas TMT uzņēmumi arī turpmāk būs vietējo un starptautisko investoru uzmanības centrā. Saskaņā ar Mergermarket pētnieciskajiem datiem no 22 “pārdodamo uzņēmumu” stāstiem, kurus izpētes platforma fiksējusi reģionā, četri (18 %) attiecas uz TMT aktīviem, kas ir augstākais rādītājs, ko nozare šogad dala ar Baltijas transporta nozari. Kopumā nozaru sadalījums Mergermarket veidotajā diagrammā liecina par Baltijas valstu ekonomikas diversifikāciju un spožām tuvākās nākotnes perspektīvām.
“Izskatās, ka viss liecina par ļoti labu gadu darījumu ziņā,” teic Risto Vahimets, Ellex partneris un darījumu prakses vadītājs Igaunijā. “Privātā kapitāla līdzekļi ir uzkrāti, procentu likmes samazinās, un Baltijas tirgi stabilizējas.”
Neskatoties uz notikumiem pasaulē, Baltijas valstis noteikti var paļauties uz savu reputāciju kā noturīgs reģions, ar inovāciju vēsturi un atvērtību investīcijām, kas 2025. gadā veicinās uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumus.
Mergermarket apvieno tirgus vadošo ekspertu iesaisti, progresīvu mašīnmācīšanos un vairāk nekā 30 gadus ilgu Dealogic datu apkopojumu, lai pēc iespējas ātrāk noteiktu potenciālās M&A tirgus iespējas, darījumus, draudus un problēmas.
