Iekļaujoša darba vide un sabiedrība

“Ellex Kļaviņš Brokastu rīts” veltīts iekļaujošai darba videi un sabiedrībai

Oktobra nogalē notika kārtējais “Ellex Kļaviņš Brokastu rīts”, – tas bija veltīts virknei jautājumu, kas saistīti ar dažādību un iekļaujošu darba vidi. “Brokastu rīta” apmeklētājiem tika sniegta detalizēta informācija lai darba devēji varētu ne tikai savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem riskiem, bet arī izvērtēt, vai esošie darba apstākļi un vide atbilst  tiesību normu un  labas prakses prasībām.

ZAB “Ellex Kļaviņš” darba tiesisko jautājumu eksperti – zvērināta advokāte, Darba tiesību prakses grupas vadītāja Irina Rozenšteina un zvērināta advokāta palīgs, darba un imigrācijas tiesību speciālists Ints Skaldis – apskatīja iekļaujošas sabiedrības, dažādības un vienlīdzības jēdzienus, kā arī to sasaisti ar  ESG jautājumiem. Cita starpā tika apskatīti darbinieku labbūtības jautājumi, nianses saistībā ar darbinieku reliģisko, politisko un seksuālo piederību darba vidē, kā arī jautājumi par vienlīdzīgu darba samaksu un par vārda brīvības un darba devēja interešu saskaņošanu.

“Ir daudz viedokļu par vienlīdzības principu, vārda brīvību, darbinieku labbūtību, iekļaujošu darba vidi un citiem jēdzieniem, taču izpratne par tiem mēdz atšķirties. Tāpēc darba devējiem ir svarīgi saprast un apzināties, ko tieši tiem ir vai nav jādara no tiesību normu regulējuma viedokļa,” sacīja Irina Rozenšteina.

Darba devējiem jāatceras, ka pieņemot lēmumus attiecībā uz darbiniekiem ir jāvadās no vienlīdzības principa un diskriminācijas aizlieguma principa. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir īpaši izcelts attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti, – darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti nodarbinātību, ciktāl šādi pasākumi neuzliek pārmērīgu slogu darba devējam (Darba likuma 7.p. 3.d.).

1. Rozenšteina vērsa uzmanību uz Tiesībsarga viedokli attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti, kas paplašina šo jēdzienu arī attiecībā uz cilvēkiem ar fiziska vai garīga rakstura veselības traucējumiem. “No tiesību normu viedokļa tie ne vienmēr būs cilvēki ar invaliditāti, bet iekļaujošas sabiedrības un darba vides kontekstā šis jēdziens kļūst krietni plašāks,” norādīja I. Rozenšteina.

Skaidrojot jēdzienu “iekļaujoša darba vide”, I. Rozenšteina uzsvēra, ka runa ir par darba vides pielāgošanu dažādām darbinieku grupām, taču darbinieka profesionalitāte aizvien ir primārais darba tiesisko attiecību kritērijs. “Dažkārt darba devēji nemaz nezina, kādas ir darbinieku vajadzības, tāpēc vispirms tās būtu jāizzina. Vienlaikus jāatceras, ka ir sensitīvi jautājumi, kurus darbinieki drīkst darba devējam neatklāt, proti, izzināšanā var iet tiktāl, cik paši darbinieki ir gatavi sniegt informāciju par sevi, savu privāto dzīvi.” I. Skaldis atgādināja par aizliegumu diskriminēt kandidātus darba sludinājumos, kā arī darba intervijās, kur nedrīkst izjautāt kandidātus, piemēram, par grūtniecību un ģimenes stāvokli, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi u.c. Tomēr darba devēji var sniegt kandidātiem informāciju par to vērtībām un politiku dažādības jomā.

Darba devēja pienākums ir veidot iekļaujošu darba vidi tik lielā apjomā, cik konkrētajam uzņēmumam vai institūcijai tas ir adekvāti iespējams. Līdzīgi ir ar bieži piesaukto dažādības jēdzienu attiecībā uz darbiniekiem, kas nedrīkst kļūt par pašmērķi, – “runa ir par atvērtību dažādībai, nevis dažādību kā modes lietu,” sacīja I. Rozenšteina.

Savukārt labbūtības (well-being) jēdziens pamatā ir saistīts ar darba vides izpausmēm attiecībā uz darbinieku – tas skar ne tikai fizisko darba vidi, bet arī darbinieku savstarpējās attiecības, organizācijas kultūru, darbinieku atpūtu un citus jautājumus darba un privātās dzīves saskaņošanai. “Runa kopumā ir par to, ka darbinieki jūtas labi. Tajā pašā laikā ikvienam darba devējam ir jāņem vērā savas iespējas, uzņēmuma vajadzības. Darba devējiem nav pienākuma izdabāt ikvienai darbinieku vēlmei šajā jautājumā. ,” norādīja I. Rozenšteina.

Tāpat “Brokastu rītā” tika izskatītas vairākas praktiskas situācijas un problēmas, kas saistītas ar darbinieku reliģisko, politisko un seksuālo piederību darba vietā, ar kurām var saskarties darba devēji, kā arī tika piedāvāti šo situāciju iespējamie risinājumi. I. Skaldis norādīja, kā dažādi darba devējs rīcības modeļi saistībā ar darbinieku piederību, var gan būtiski ietekmēt darba vidi uzņēmumā, gan veicināt konkurētspēju dažādos tirgos, kā arī paplašināt vai tieši otrādi – ierobežot jaunu talantu piesaistes iespējas.

“Ellex Kļaviņš Brokastu rītā” tika apskatīts arī darbinieku vārda brīvības jautājums kontekstā ar organizācijas reputācijas jautājumiem un ārējo komunikāciju.