Jauns pārrobežu maksājumu ziņošanas režīms Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem

No 2024. gada 1. janvāra visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), t.sk. bankām, elektroniskās naudas iestādēm un citām regulētām maksājumu iestādēm, būs jāziņo par noteiktiem pārrobežu maksājumu darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā.

Latvijā konkrētie nosacījumi ieviesti kā grozījumi PVN likumā[1], kas ir daļa no tā sauktās CESOP (Centralizētās elektronisko maksājumu informācijas sistēmas) direktīvas attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu MPS[2] un regulas attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu[3]. Šīs sistēmas ieviešana ir viens no ES pasākumiem cīņā ar izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu e-komercijas darījumos. Plānots, ka ES dalībvalstis kopumā papildus iekasēs PVN līdz pat 1,2 mljrd. eiro apmērā, kā rezultātā e-komercijas nozarē samazinātos PVN iztrūkums.

Ko paredz jaunais ziņošanas režīms?

MPS būs jāveic detalizēta pārrobežu maksājumu un maksājumu saņēmēju uzskaite un reizi ceturksnī tie jādara zināmi VID. Būtiski norādīt, ka informācija jāsniedz tikai par maksājumu saņēmēju un nav jāsniedz par maksātāju. Savukārt VID apmainīsies ar šo informāciju ar CESOP, kas ļaus Eiropas Komisijai saskaņotā veidā vākt un analizēt informāciju par maksājumiem, ko apstrādā MPS, tādējādi identificējot krāpnieciskus uzņēmumus e-komercijas jomā un kopumā mazinot zaudējumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Kam piemērojas jaunās prasības?

Jaunie noteikumi attiecas uz turpmāk minētajām piecām MPS kategorijām, kas definētas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, proti:

• Kredītiestādes;
• Elektroniskās naudas iestādes;
• Maksājumu iestādes;
• Krājaizdevu sabiedrības;
• Citās ES dalībvalstīs licencētas iestādes, kas atvērušas filiāli vai izmanto pārstāvi Latvijā, nesaņemot Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto licenci.

Kādi maksājumi ietilpst darbības jomā?

VID nepieciešams ziņot tikai par pārrobežu maksājumiem, kuru izcelsme ir ES. Tas nozīmē, ka darbības jomā neietilpst iekšzemes darījumi (ja maksātājs un maksājuma saņēmējs atrodas tajā pašā ES dalībvalstī), kā arī ārpus ES izcelsmes darījumi (t. i., ja maksātājs atrodas trešajā valstī). Šo atrašanās vietu nosaka pēc maksājuma konta numura (IBAN) uzņēmuma identifikācijas koda (BIC) vai cita identifikācijas koda.[4]

Taču, atzīstams, ka identifikatori ne vienmēr atbilst maksātāja vai maksājuma saņēmēja atrašanās vietai. Šis ir viens problēmjautājumiem, kas, likuma grozījumiem stājoties spēkā, visticamāk, radīs visvairāk neskaidrību. Praksē būs daudz situāciju, kad minētie identifikācijas kodi acīmredzami nesakritīs ar maksātāja vai maksājuma saņēmēja faktisko atrašanās vietu, proti, IBAN neatbildīs faktiskajai dzīvesvietai. Iespējamas pat situācijas, ka maksājumi no viena MPS ienāk citas dalībvalsts MPS kontā no viena un tā paša konta turētāja. Piemēram, Latvijā dzīvojošs klients pārskaita naudu no sava Latvijas maksājumu konta uz savu Lietuvas kontu. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskā naudas likuma izpratnē tas ir maksājums, un, pamatojoties uz konkrēto IBAN, tas kvalificējas kā pārrobežu maksājums. Šajā gadījumā būtu nepieciešams identificēt maksātāju un maksājuma saņēmēju, un to atrašanās vietas pēc vārda/nosaukuma, adreses, reģistrācijas numura vai PVN identifikācijas numura.

Kāds ir maksājumu skaita slieksnis?

Svarīgi atzīmēt, ka minētais ziņošanas pienākums stājas spēkā tikai tad, ja viens un tas pats maksājuma saņēmējs saņem vairāk nekā 25 maksājumus ceturkšņa laikā (neatkarīgi no tā, cik kontu ir šim maksājuma saņēmējam). Proti, MPS nepieciešams veikt uzskaiti tikai par tādiem pārrobežu maksājumiem, kas norāda uz saimniecisko darbību. Ziņošana attiecas arī uz fizisku personu – MPS klientu, kas ceturksnī saņem vismaz 25 darījumus no citām fiziskām personām, ja šie maksājumi ir saņemti no citas ES dalībvalsts finanšu iestādes. Tāpēc MPS ir jāpiemēro konkrēti summēšanas noteikumi, lai noteiktu, vai 25 maksājumu slieksnis ir pārsniegts.

Praktiski šādu datu iegūšana ir gana sarežģīta, jo tā ietver lielu datu apjoma identificēšanu un filtrēšanu, kas jāanalizē un jāiegūst, lai noteiktu, vai maksājumu saņēmējs ir pārsniedzis 25 maksājumu slieksni. Tas, visticamāk, uzliks ievērojamus pienākumus MPS informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmām. No atlikušajiem darījumiem ir jāizveido viena vai vairākas XML datnes (ņemot vērā ziņojumu apjomu, ir paredzams, ka būs nepieciešama sadalīšana dažādās datnēs), kuras ir jāiesniedz pēc tam.

Papildus, tā kā pamatnoteikums ir tāds, ka par maksājumiem, ir jāziņo tajā dalībvalstī, kurā ir sniegti maksājumu pakalpojumi, atkarībā no MPS struktūras, dažos atsevišķos gadījumos informācija būs sniedzama vairākās jurisdikcijās, ne tikai Latvijā. Tas, visticamāk, uzliks ievērojamus pienākumus MPS IT sistēmām.

Kam ir jāziņo?

Attiecībā uz ES iekšējiem darījumiem (ja gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs atrodas dažādās ES dalībvalstīs) ziņošanas pienākums parasti attiecas uz maksājuma saņēmēja MPS. Attiecībā uz darījumiem ārpus ES (ja maksātājs atrodas ES, bet maksājuma saņēmējs – trešajā valstī) ziņošanas pienākums parasti attiecas uz maksātāja MPS.

Kā piemēru minot – ja Latvijas MPS konta turētājs attiecīgajā ceturksnī saņēmis apmēram 50 maksājumus no dažādiem maksātājiem, kas atrodas Lietuvā, tad ziņošanas pienākums ir Latvijas MPS kā maksājuma saņēmējam. Turpretim, ja viena Latvijas MPS trīs kontu turētāji (M1, M2 un M3) attiecīgajā ceturksnī veikuši maksājumus vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam, kas atrodas ASV (M1 – 5, M2 – 10 un M3 – 20 maksājumus), tad ziņošanas pienākums arī ir Latvijas MPS, tā kā maksājuma saņēmējs ir trešajā valstī.

Jāatzīmē, ka dažās sarežģītās maksājumu ķēdēs, kurās iesaistīti vairāki MPS, par vienu un to pašu maksājumu darījumu var ziņot vairākas reizes.

Kad ir jāziņo?

MPS informāciju par pārrobežu maksājumiem Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz reizi ceturksnī:

• par pirmo pārskata periodu (janvāris–marts) līdz 30. aprīlim;
• par otro pārskata periodu (aprīlis–jūnijs) līdz 31. jūlijam;
• par trešo pārskata periodu (jūlijs–septembris) līdz 31. oktobrim;
• par ceturto pārskata periodu (oktobris–decembris) līdz nākamā gada 31. janvārim.

Cik ilgi jāuzglabā dati par pārrobežu maksājumiem?

Minētie uzskaites dati elektroniskā formātā jāuzglabā trīs gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas līdz gada beigām. Eiropas Komisija norādījusi uz informācijas sensitivitāti personas datu aizsardzības jomā un tādējādi kā obligātu normu noteikusi datus glabāt trīs gadus, papildinot, ka šāds laikposms būtu pietiekams, lai attiecīgā nodokļu iestāde varētu kontrolēt un izmeklēt gadījumus, kas rada aizdomas par PVN krāpšanu.

Kādas ir sankcijas par neziņošanu?

Kā minēts Eiropas Komisijas pieņemtajās vadlīnijās par maksājumu datu ziņošanu no MPS un pārsūtīšanu uz CESOP[5], katrai ES dalībvalstij jāpieņem tiesību akti, kas nosaka ne tikai prasības MPS ziņot par pārrobežu maksājumu darījumiem, bet arī piemērojamajās sankcijas tiem, kas noteiktajā termiņā tos nesniedz, kā arī sankcijas par novēlotu datu iesniegšanu vai tādu datu iesniegšanu, kas neatbilst likumā noteiktajām prasībām.

Latvijā par pārrobežu maksājumu darījumu informācijas nesniegšanu, nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu tiks piemērots (1) brīdinājums vai (2) naudas sods līdz 700 EUR, paredzot iespējas atņemt valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus uzņēmumos uz laiku līdz 3 gadiem, saskaņā Administratīvā sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta otro daļu.[1]

Secinājumi

Gan PVN likuma grozījumi, gan pati CESOP direktīva ir īsa, un tajā ir daudz neskaidrību attiecībā uz dažu noteikumu piemērošanu. Eiropas Komisija 2023. gada 9. oktobrī publicēja dokumentu ar biežāk uzdotajiem jautājumiem, lai sniegtu precīzākas norādes par maksājumu datu ziņošanu un pārsūtīšanu CESOP.[7] Paredzams arī, ka VID izdos savu informatīvo un metodisko materiālu, lai novērstu daudzās neskaidrības.

Papildus ar grozījumiem PVN likumā Ministru kabinets izdevis noteikumus “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un sniedz informāciju par pārrobežu maksājumiem un maksājumu saņēmējiem”, kuri tāpat stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī un noteiks prasības MPS attiecībā uz sniedzamās informācijas uzskaiti, saturu un tās iesniegšanas kārtību, kas ietver arī tehniskos risinājumus sadarbībā ar VID. Minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikti konkrēti iesniedzamie juridisko un fizisko personu identifikācijas dati un dati par pārrobežu maksājumiem, kārtība, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu un kārtība, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta, iesniegta VID, kas to tālāk apstrādā sniegšanai CESOP.

[1] Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=286/Lp14

[2] 2020. gada 18. februāra Padomes direktīva (ES) 2020/284 ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2020.062.01.0007.01.LAV&toc=OJ:L:2020:062:FULL

[3] 2020. gada 18. februāra Padomes regula (ES) 2020/283 ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2020.062.01.0001.01.LAV&toc=OJ:L:2020:062:FULL

[4] CESOP direktīvā nav noteikts, kurš kods būtu jāizmanto. Ja ir pieejami vairāki kodi, MPS ir jāizvēlas, kurš no tiem precīzāk identificē maksātāja vai maksājuma saņēmēja atrašanās vietu. Ja nekas nav pieejams, piemēro tā MPS identifikācijas kodu, kas darbojas maksātāja vai maksājuma saņēmēja vārdā.

[5] Eiropas Komsija “Guidelines for the reporting of payment data from payment service providers and transmission to the Central Electronic System of Payment information (CESOP)” (Latviski – “Pamatnostādnes par maksājumu datu paziņošanu no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un nosūtīšanu uz Centrālo elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (CESOP)”) (2023. gada 9. novembris). Pieejams: https://taxation-customs.ec.europa.eu/system/files/2023-11/Guidelines%20for%20reporting_V1.1_23.11.23.pdf

[6] Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, 3. pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/314808#p3

[7] Eiropas Komisija, “Questions and Answers: Central Electronic System of Payment Information (CESOP)” (Latviski – “Jautājumi un atbildes: Centrālā elektroniskā maksājumu informācijas sistēma (CESOP)”)(2023. Gada 9. oktobris). Pieejams: https://taxation-customs.ec.europa.eu/document/download/62347ef4-d5ba-4168-8fe9-c104e3a48184_en?filename=Q%26A%20-23.11.23.pdf