Līguma izbeigšanas klauzulu aizliegums tiesiskās aizsardzības procesā

Ar līdzēja maksātnespējas procesu vai TAP saistītie riski

Katram komersantam ir zināms, ka pretējās līguma puses (līdzēja) – juridiskās personas nonākšana finanšu grūtībās ievērojami paaugstina līguma neizpildes risku, it īpaši gadījumā, ja tiek pasludināts otra līdzēja maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process (turpmāk – TAP). Tas ir saistīts ar to, ka likums paredz dažādus kreditoru tiesību ierobežojumus attiecībā pret tādu parādnieku, kuram pasludināts maksātnespējas process, tiesā ir ierosināta TAP lieta vai tiek īstenots TAP.

Piemēram, pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas (1) parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu; (2) parādnieka pārvaldi pārņem administrators; (3) apstājas procentu, līgumsoda un nokavējuma naudas pieaugums; (4) nodrošinātajam kreditoram noteiktu laiku ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. Tiesas spriedums, ar kuru tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ir pamats (1) tiesvedības apturēšanai mantiska rakstura prasībās, kas ierosinātas pret parādnieku, (2) pret parādnieku piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanai, kā arī (3) pret parādnieku uzsāktās sprieduma izpildes lietvedības izbeigšanai. Parādnieka kreditoriem ir jāpiesaka savi prasījumi parādnieka administratoram likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt tiesas lēmumam par TAP lietas ierosināšanu (vēl pirms tiesas lēmuma par TAP īstenošanu) ir šādas sekas: (1) spriedumu izpildes lietvedības apturēšana parādu piedziņas lietās un lietās par saistību izpildīšanu tiesas ceļā; (2) aizliegums nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot likumā noteikto gadījumu; (3) aizliegums kreditoram iesniegt parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu; (4) aizliegums veikt parādnieka likvidāciju; (5) līgumsoda pieauguma apturēšana; (6) to procentu pieauguma apturēšana, kuri pārsniedz likumiskos procentus, izņemot likumā noteiktos gadījumus; (7) nokavējuma naudas pieauguma apturēšana; (8) nodokļu prasījumu nokavējuma naudas aprēķināšanas apturēšana.

Nevienam nav noslēpums, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa vai TAP pasludināšanas gadījumā kreditoru prasījumi nereti netiek apmierināti vispār vai tiek apmierināti ļoti nelielā apmērā, turklāt arī šajā gadījumā kreditoru prasījumu apmierināšana notiek pēc ilgāka laika.

Ipso facto klauzulas

Tas izskaidro, kādēļ praksē komercdarījumos bieži tiek iekļautas tā saucamās ipso facto klauzulas, kas paredz viena līdzēja tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai pieprasīt līgumsaistību pirmstermiņa izpildi sakarā ar formāliem notikumiem, kas saistīti ar otra līdzēja maksātnespēju vai restrukturizāciju (piemēram, maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana tiesā, maksātnespējas procesa lietas ierosināšana, maksātnespējas procesa pasludināšana, TAP pieteikuma iesniegšana tiesā, TAP lietas ierosināšana, TAP īstenošanas pasludināšana), pat ja parādnieks vēl nav pieļāvis līguma neizpildi.

Ipso facto klauzula sniedz “manevra iespējas” līdzējam (kreditoram), kuru drīzumā var negatīvi ietekmēt otra līdzēja (parādnieka) nonākšana finanšu grūtībās, tomēr ipso facto klauzulas izmantošana var radīt “sniega bumbas efekta” risku parādniekam. Proti, ja šādā gadījumā lielākā daļa finanšu grūtībās nonākušā parādnieka līdzēju vienpusēji atkāpsies no noslēgtajiem līgumiem vai pieprasīs līgumsaistību pirmstermiņa izpildi, tad šāda rīcība var padarīt nenovēršamu parādnieka maksātnespējas iestāšanos, jo šādos apstākļos nav iespējama dzīvotspējīga TAP pasākumu plāna izstrāde un īstenošana. Tādēļ ir svarīgi nolīdzsvarot kreditora riskus ar parādnieka iespējām sekmīgi restrukturizēt savu uzņēmumu, izmantojot TAP metodes un priekšrocības.

Ipso facto klauzulu aizliegums tiesiskās aizsardzības procesā

Iepriekš likumdevējs šo jautājumu neregulēja, bet stājoties spēkā attiecīgajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, ipso facto klauzulu izmantošana saistībā ar TAP lietas ierosināšanu ir aizliegta. Proti, 2023. gada 16. martā tika pieņemti un 2023. gada 29. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā (turpmāk – Grozījumi), kuru galvenais mērķis bija transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) (turpmāk – Direktīva) prasības Latvijas tiesiskajā regulējumā.

Maksātnespējas likuma 37. panta pirmajā daļā norādītās tiesas lēmuma par TAP lietas ierosināšanu sekas tika papildinātas ar  aizliegumu kreditoram un citam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, kas ir saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu vai izriet no tās (turpmāk – Aizliegums). Aizliegums ir attiecināms uz TAP, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri.

Sakarā ar Aizliegumu var rasties vairāki jautājumi, tajā skaitā, par Aizlieguma ieviešanas iemeslu,  atbildību par Aizlieguma neievērošanu,  izpildāma līguma definīciju un atļautajām alternatīvām ipso facto klauzulai. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Grozījumu likumprojekta anotācija[1]: “Praksē bieži vien līdz ar TAP lietas ierosināšanu tiek būtiski apgrūtinātas parādnieka iespējas turpināt saimniecisko darbību. Proti, piegādātāji un kreditori nereti atsaka sadarboties vai pārtrauc jau esošo sadarbību. Šāda rīcība būtiski kaitē TAP mērķa sasniegšanai un minēto situāciju risina arī Direktīvas 7. pants. Tādējādi, likumprojekts paredz papildināt Maksātnespējas likuma 37. panta pirmo daļu ar aizliegumu kreditoriem izvairīties no izpildāmu līgumu izpildes vai tos izbeigt, paātrināt vai citādi pārveidot parādniekam nelabvēlīgā veidā, izmantojot līguma klauzulu, kurā paredzēti šādi pasākumi, kas izriet no vai ir saistīti ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Gadījumā, ja kreditors tomēr neievēros šo aizliegumu, būs pamats piemērot administratīvo atbildību par Maksātnespējas likuma 179. pantā noteikto administratīvo pārkāpumu. (..) Maksātnespējas likumā pašlaik netiek lietots jēdziens “izpildāmi līgumi”. Taču pēc būtības tas jau pašlaik ir atrodams Maksātnespējas likuma 101. pantā, kur tas pats “izpildāms līgums” ir izteikts garāk: “Ja parādnieka noslēgtais līgums juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, [..]”. Rezumējot, izpildāmi līgumi ir tādi, kuru pamata priekšmets vēl nav izpildīts. Ja kreditoram (vai citam piegādātajam/pakalpojuma sniedzējam) saskaņā ar šo līgumu ir, piemēram, jāpiegādā prece noteiktā apjomā, tad TAP lietas ierosināšana nedrīkst būt par pamatu līguma neizpildīšanai. Salīdzinājumam, ja līgumā būs, piemēram, atruna, ka, nesaņemot 3 maksājumus, līgums zaudē spēku vai pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties, tad līgums būs neizpildāms, bet ne tamdēļ, ka ir ierosināta TAP lieta. Attiecīgi šāds līgums no kreditora/piegādātāja puses būs “neizpildāms līgums” un šī norma uz viņu nedarbosies.”

Grozījumi paredz, ka Aizliegums ir spēkā 2 mēnešus no TAP lietas ierosināšanas, bet, izpildoties likumā noteiktiem nosacījumiem, šis termiņš ar tiesas lēmumu var tikt pagarināts vēl par 4 mēnešiem. Tāpat Grozījumi paredz gadījumus, kad tiesa var atcelt Aizliegumu attiecībā uz visiem kreditoriem (vispārēja atcelšana) vai uz vienu vai vairākiem atsevišķiem kreditoriem vai kreditoru grupām (ierobežota atcelšana).

Atbilstoši Direktīvai Aizlieguma mērķis ir nodrošināt iespēju finanšu grūtībās nonākušam komersantam veikt efektīvu restrukturizāciju agrīnā stadijā un izvairīties no maksātnespējas, tādējādi samazinot dzīvotspējīgu uzņēmumu likvidāciju. Direktīvas preambulā ir norādīts, ka ipso facto klauzulu izmantošana (izpildāmu līgumu pirmstermiņa izbeigšana) tad, kad komersants vēl tikai apspriež ar kreditoriem restrukturizācijas plānu (autora piezīme: Latvijā – TAP pasākumu plāns), var negatīvi ietekmēt šā komersanta komercdarbību un uzņēmuma sekmīgu glābšanu, it īpaši tad, ja runa ir par līgumiem par tādām būtiskām piegādēm kā gāze, elektrība, ūdens, telesakari un maksājumu karšu pakalpojumi. Direktīvas preambulā tiek minēti tādi izpildāmu līgumu piemēri kā nomas un licences līgumi, ilgtermiņa piegādes līgumi un franšīzes vienošanās.

Direktīvas 7. panta 4. punkts noteic, ka “Dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem novērš, ka – sakarā ar parādiem, kuri radušies pirms apturēšanas[2] tikai tādēļ, ka parādnieks tos nebija samaksājis, – kreditori, uz kuriem attiecas apturēšana, izvairās izpildīt vai izbeidz, paātrina vai citādi parādniekam nelabvēlīgā veidā pārveido būtiskus izpildāmus līgumus. Būtiskus izpildāmus līgumus saprot kā izpildāmus līgumus, kas ir nepieciešami uzņēmuma ikdienas darbības turpināšanai, tostarp līgumus par piegādēm, kuru apturēšanas dēļ iestātos parādnieka darbību dīkstāve. (..). Dalībvalstis var noteikt, ka šo punktu piemēro arī nebūtiskiem izpildāmiem līgumiem.”

Kā redzams no Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 9. punkta redakcijas, Latvijā Aizliegums attiecas uz visiem izpildāmiem līgumiem – gan būtiskiem, gan nebūtiskiem. Latvija transponēja Direktīvas 7. panta 4. punkta normas nacionālajā regulējumā pēdējā no Baltijas valstīm, tādēļ ir interesanti salīdzināt šo normu transponēšanas rezultātu ar citām Baltijas valstīm.

Kaimiņvalstu pieredze

Lietuva transponēja Direktīvas 7. panta 4. punkta normas nacionālajā regulējumā pirmā no Baltijas valstīm – jau 2021. gada jūlijā. Lietuvas likums paredz aizliegumu kreditoram pirms tiesas lēmuma par restrukturizācijas plāna apstiprināšanu stāšanās spēkā:

• izbeigt būtisku izpildāmu līgumu vai pārveidot tā noteikumus parādniekam nelabvēlīgā veidā,
• izbeigt nebūtisku izpildāmu līgumu vai pārveidot tā noteikumus parādniekam nelabvēlīgā veidā tikai tādēļ, ka tiesa ierosinājusi restrukturizācijas procesa lietu.

Lietuvas likums paredz, ka būtisko izpildāmo līgumu sarakstu apstiprina tiesa lēmumā par restrukturizācijas procesa lietas ierosināšanu. Lai gan Lietuvas likums nošķir būtiskus izpildāmus līgumus no nebūtiskiem, praktiskā ziņā rezultāts neatšķiras – Aizliegums attiecas arī uz nebūtiskiem līgumiem.

Igaunija transponēja Direktīvas 7. panta 4. punkta normas nacionālajā regulējumā 2022. gada jūnijā, sasniedzot Direktīvā noteikto Aizlieguma mērķi daudz saudzīgākā veidā attiecībā pret parādnieka (finanšu grūtībās nonākušā komersanta) kreditoriem.

Pirmkārt, atšķirībā no Latvijas, kura attiecinājusi Aizliegumu pilnīgi uz visiem līgumiem (gan būtiskiem, gan nebūtiskiem), Igaunijā Aizliegums tiek attiecināts tikai uz būtiskiem izpildāmiem līgumiem. Turklāt, Aizliegums nav piemērojams attiecībā uz kredīta un citiem finansēšanas līgumiem.

Otrkārt, atšķirībā no Latvijas, kur Aizliegums stājas spēkā automātiski (uz likuma pamata) – tiklīdz ir pieņemts tiesas lēmums par TAP lietas ierosināšanu – Igaunijā Aizliegums var tikt piemērots uz tiesas lēmuma pamata pēc parādnieka lūguma. Igaunijas tiesa apstiprina būtiskos līgumus, kā arī lemj par nebūtiskiem līgumiem, kuru izpilde ir nepieciešama restrukturizācijas procesa īstenošanai. Tātad par Aizlieguma piemērošanu tiesa lemj atsevišķi, katru konkrēto gadījumu izvērtējot individuāli.

Treškārt, gan parādnieks, gan kreditors, kura tiesības ar tiesas lēmumu tiek ierobežotas, var pārsūdzēt šādu lēmumu. Kreditors var pārsūdzēt minēto tiesas nolēmumu uz tāda pamata, ka attiecīgais līgums nav uzskatāms par būtisku vai arī ka Aizlieguma piemērošana kreditoram ir nesamērīgi apgrūtinoša.

Atbildība par Aizlieguma pārkāpšanu

Maksātnespējas likuma 179. pants noteic, ka par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Ņemot vērā ar TAP pasludināšanu saistītos finanšu riskus, šādu naudas sodu (100-1500 EUR) ir grūti nosaukt par efektīvu preventīvo līdzekli. Citādi ir ar tiesību ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem atņemšanu. Lai gan ir apšaubāmi, ka likumdevēja mērķis, pieņemot Maksātnespējas likuma 179. pantu, bija attiecināt tajā minēto papildsodu uz parādnieka kreditoru amatpersonām, tomēr pilnībā izslēgt šādu iespēju (risku) nevar, it īpaši kamēr nav izveidojusies stabila prakse jautājumos, kas ir saistīti ar Aizlieguma piemērošanu un atbildību par tā pārkāpšanu. Tādēļ kreditoru valdes locekļiem šis risks būtu jāpatur prātā un jārīkojas atbilstoši.

Kā kreditori var samazināt iespējamos riskus

Rīkojoties proaktīvi, kreditori var veikt dažādus uz risku samazināšanu vērstus pasākumus, piemēram:

• sekot parādnieku finanšu stāvoklim (līgumā var tikt paredzēti attiecīgi noteikumi – parādnieka pienākumi sniegt kreditoram nepieciešamo informāciju);
• sekot parādnieku būtiskiem notikumiem (piemēram, izmantojot Lursoft piedāvāto pakalpojumu “Klientu portfelis”);
• pārskatīt norēķinu kārtību un termiņus;
• pieprasīt parādnieka saistību nodrošinājumu, piemēram, parādnieka mātes kompānijas / dalībnieku galvojumus;
• apsvērt, kā ir iespējams pārformulēt līguma ietvertos gadījumus, kas ļautu kreditoram vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma, pieprasīt līgumsaistību pirmstermiņa izpildi vai citādi pasargāt savas intereses pret parādnieka iespējamo nonākšanu finanšu grūtībās;
• apsvērt citus līguma noteikumu grozījumus;
• apsvērt līguma izbeigšanu.

[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/D924ACBADA00D75BC225890500385A62?OpenDocument

[2] Ar apturēšanu Direktīvas izpratnē tiek saprasts aizliegums kreditoriem īstenot individuālas izpildes (piedziņas) darbības pret parādnieku.