Strīdu risināšanas prakses grupas aktualitātes 2025 | Q4

Ar konfiscēto mantu turpmāk rīkosies VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Autors: Anete Bože, Zvērināta advokāta palīgs

2026. gada 1. janvārī stājas spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, kas paredz, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo mantu – nekustamajiem īpašumiem, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām, kā arī konfiscēto mantu, kas realizējama pēc ES dalībvalsts vai ārvalsts iestādes pieprasījuma. VNĪ uzdevumos ietilpst arī mantas uzskaite, glabāšana, iznīcināšana, nodošana bez maksas, realizācija (izņemot finanšu līdzekļus un instrumentus), kā arī darbības ar mantu saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr.901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu”.

VNĪ jau šobrīd pārvalda valstij piederošo zemi, kultūrvēsturisko mantojumu, senas un jaunas ēkas, valsts robežas un muitas infrastruktūru. 

Iepriekš rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošināja Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID), taču, izvērtējot VID funkcijas, secināts, ka tā nav raksturīga VID darbībai. Savukārt VNĪ, ņemot vērā kompetenci nekustamo īpašumu pārvaldībā, kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku zināšanas un iekšējos resursus, ir piemērota kļūt par kompetento institūciju. VNĪ jau šobrīd pārņem valstij piekritīgos nekustamos īpašumus no VID. 

Plānots, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no VID pilnībā tiks īstenota sākot ar 2027. gada 1. janvāri. 

Tiesvedību izmantošana iebiedēšanai jeb SLAPP un kā to ierobežos Latvijā

Autors: Ints Skaldis, Zvērināts advokāts

Līdz 2026.gada 7.maijam Latvijā jāievieš tiesiskais regulējums, lai ierobežotu iespējas izmantot tiesvedību civillietā kā spiediena vai iebiedēšanas instrumentu pret personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs (t. s. anti-SLAPP regulējums). Tāpēc notiek gan jauna likuma izstrāde, gan tiek izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā. 

Jaunais likums plaši definē “darbošanos sabiedrības interesēs”. Tas var ietvert ne tikai žurnālistiku vai NVO darbību, bet arī publikācijas, komentārus, pētījumus, reklāmu, mārketinga aktivitātes, māksliniecisku vai akadēmisku izpausmi, ja tās skar sabiedrībai nozīmīgus jautājumus (piemēram, vidi, korupciju, uzņēmējdarbību, publiski zināmas personas, valsts pārvaldi, tiesas u.c.). 

Uzņēmumiem tas nozīmē, ka prasības par reputācijas aizskārumu, publikācijām, kritiku, datu izmantošanu vai citiem sabiedriskās diskusijas jautājumiem turpmāk tiks vērtētas arī no ļaunprātīgas tiesvedības riska perspektīvas. Ja tiesa konstatēs, ka prasības galvenais mērķis ir atturēt vai sodīt par sabiedrības interešu īstenošanu, nevis patiesi aizsargāt savas civilās tiesības, tiesvedībai var iestāties būtiskas negatīvas sekas prasītājam. 

Praktiski tas nozīmē, ka tiesa var izbeigt lietu sākotnējā stadijā, prasītājam var tikt uzlikts pienākums iemaksāt nodrošinājumu paredzamo tiesvedības izmaksu apmērā, prasītājam var tikt piemērots naudas sods un pienākums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Turklāt šīs sekas var iestāties arī tad, ja prasība vēlāk tiek atsaukta, grozīta vai tiek samazināta prasības summa. 

Papildus tam paredzēts noteikt, ka Latvijā netiks atzīti un izpildīti ārvalstu tiesu nolēmumi, ja tie pieņemti ļaunprātīgas vai acīmredzami nepamatotas tiesvedības ietvaros pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs. 

No uzņēmumu riska vadības viedokļa tas nozīmē, ka pirms vēršanās tiesā ar prasībām, kas skar publisku kritiku vai sabiedrības interešu jautājumus, ir nepieciešams rūpīgs izvērtējums par prasības pamatu, mērķi un samērīgumu. Vienlaikus jaunais regulējums nodrošina efektīvus aizsardzības instrumentus uzņēmumiem, kuri paši kļūst par nepamatotas vai ļaunprātīgas tiesvedības mērķi. 

Konvencija par advokāta profesijas aizsardzību

Autors: Nikola Dukule, Zvērināta advokāta palīgs

Ministru kabinets 2025.gada 9. septembrī atbalstīja Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par advokāta profesijas aizsardzību (turpmāk – Konvencija) un oktobrī to Latvijas Republikas vārdā ir parakstījusi Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere. 

Eiropas Padome 2025. gada martā pieņēma Konvenciju, kas ir izstrādāta ar mērķi stiprināt advokāta profesijas aizsardzību un nodrošināt advokātu tiesības praktizēt neatkarīgi, bez diskriminācijas un nepamatotas iejaukšanās advokātu darbā. Konvencija nosaka vienotus standartus, kas vērsti uz profesionālās darbības brīvības aizsardzību, kā arī uz valsts pienākumu nodrošināt advokātu aizsardzību pret nepamatotiem apdraudējumiem un ļaunprātīgu ietekmi, kas var kavēt juridiskās palīdzības sniegšanu un personu tiesību efektīvu aizsardzību. 

Ratificējot Konvenciju, Latvija pievienojas Eiropas Padomes nostiprinātajam standartam advokatūras profesionālās darbības jomā, tādējādi būtiski stiprinot tiesiskumu. Konvencijas ratifikācija apliecinātu Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts apņēmību konsekventi aizstāvēt tiesiskumu kā vienu no tās pamatvērtībām. 

Konvencijas parakstīšana un ratifikācija pozitīvi ietekmēs advokatūru kopumā, stiprinot tās neatkarību un profesionālo aizsardzību. Tiks veicināta droša un atbalstoša vide, kurā zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi varēs brīvi un bez nepamatotas iejaukšanās pildīt savus profesionālos pienākumus. Līdz ar to tiks nodrošināta efektīvāka advokātu klientu interešu aizsardzība, kas ir neatņemams tiesiskas valsts elements. 

Ņemot vērā, ka vēršanās pret advokātiem no tiesībsargājošo iestāžu puses tieši advokātu profesionālās darbības dēļ pēdējos gados kļūst arvien biežāka, Konvencijas ratifikācija ir īpaši nozīmīga, lai novērstu šādu praksi un stiprinātu advokāta institūta aizsardzību.