Ellex Kļaviņš darba tiesību aktualitātes
26.11.2024.
GROZĪJUMI DARBA LIKUMĀ
Šī gada 22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz stingrāku regulējumu attiecībā uz darba devēja tiesībām pieprasīt darbiniekiem noteiktu svešvalodu zināšanu. Kā norādīts anotācijā, grozījumu mērķis ir stiprināt valsts valodas izmantošanu darba tirgū un pasargāt darbiniekus no nepamatotām, galvenokārt krievu valodas, prasmes prasībām.
Grozījumi paredz, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Minētais nozīmē, ka turpmāk darba devējs nevarēs pieprasīt svešvalodu zināšanas no darbiniekiem, kuri, piemēram, apkalpo klientus vietējā tirgū. Tajā pašā laikā, ja svešvalodas prasmes ir nepieciešamas pašu darba pienākumu izpildei, pretējā gadījumā darbs nemaz nevar tikt veikts, piemēram, tūrisma gidiem, darba devējs joprojām varēs pieprasīt konkrētu svešvalodu zināšanu. Tāpat joprojām varēs pieprasīt svešvalodu prasmes darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar citu valstu tirgiem, piemēram, saziņu ar koncernā ietilpstošām sabiedrībām, preču vai pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs.
Lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem sakarā ar grozījumu spēkā stāšanos, mēs iesakām darba devējiem veikt sekojošas darbības:
1. Veikt amata vietu izvērtējumu attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Proti, pārliecināties, vai sabiedrībā ir amati, kurus ietekmē šie Darba likuma grozījumi;
2. Pārbaudīt, kādas prasības ir ierakstītas konkrēto darbinieku amatu aprakstos;
3. Ja nepieciešams, grozīt amata aprakstus;
4. Veikt personāla speciālistu apmācības, lai ne darba sludinājumos, ne amatu aprakstos netiktu iekļautas nepamatotas svešvalodu zināšanu prasības.
GROZĪJUMI KOMERCLIKUMĀ
Latvijas Republikas Saeima 2024. gada 14. novembrī trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz valdes locekļu tiesības uz ar bērna aprūpi saistītiem atvaļinājumiem. Grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 10. decembrī.
Grozījumu anotācijā ir skaidrots, ka šāda regulējuma paredzēšana ir vērsta uz to, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.
Ar grozījumiem ir noteikts, ka valdes loceklim ir tiesības izmantot:
1. grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu,
2. atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai,
3. bērna kopšanas atvaļinājumu,
4. bērna aprūpētāja atvaļinājumu,
5. kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja ir jāaprūpē adoptētais bērns, audžubērns vai aizbilstamais.
Atvaļinājumiem būs piemērojams Darba likuma regulējums, ja vien Komerclikumā nav paredzēts savādāk. Šo atvaļinājumu izmantošanas laikā valdes locekļu pilnvaras tiks apturētas un var tikt ievēlēts cits valdes locekli uz valdes locekļa atvaļinājuma laiku.
Tiesību uz atvaļinājumu izmantošana ir valdes locekļa tiesība. Tāpēc valdes locekli atvaļinājuma laikā varēs atsaukt tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Tiesību uz atvaļinājumu izmantošana arī nevarēs būt par pamatu valdes locekļa atsaukšanai. Ir jāņem vērā, ka valdes loceklis, kurš izmantojis tiesības uz atvaļinājumu, saglabās tiesības, kuras viņam bija pirms atvaļinājuma izmantošanas. Valdes loceklim būs tādas pašas tiesības uz atlīdzības apmēra palielināšanu un citiem ieguvumiem, kādas viņam pienāktos, ja nebūtu devies atvaļinājumā.
TIESU PRAKSE
Augstākās tiesas Senāts 2024. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-471/2024 skaidroja jautājumu par noilguma termiņa regulējumu gadījumā, ja darba devējs izsniedzis (darījis pieejamu) darba samaksas aprēķinu, kurā nebija ietverts aprēķins par darbinieka nostrādātajām virsstundām.
Senāts skaidroja, ka Darba likuma 31. pants tulkojams kopsakarā ar 71. pantu, un no minētajām tiesību normām izriet darba devēja pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida aprēķinu. Savukārt, tas, vai darbinieka prasījuma par darba samaksas izmaksu vai aprēķinā konstatētajām neatbilstībām noilguma termiņš ir 2 vai 3 gadi, ir atkarīgs no tā, vai darba devējs ir izsniedzis šādu aprēķinu darbiniekam. Proti, ja darba devējs nav izsniedzis darbiniekam darba samaksas aprēķinu, likumā ir paredzēts ilgāks noilguma termiņš prasījumu celšanai. Tāpēc darba devējiem ir svarīgi izsniegt šos aprēķinus savlaicīgi.
Šis spriedums ir būtisks arī tāpēc, ka tiesa apstiprina, ka darba samaksas aprēķina izsniegšanai pielīdzināma arī tā pieejamības nodrošināšana elektroniski, piemēram, Horizon WEB vaiHoP portālā (darbinieka pašapkalpošanās modulī), jo tādējādi aprēķins darbiniekam ir pieejams un zināms, lai varētu pārbaudīt, vai ir aprēķināti visi maksājumi, uz kuriem darbiniekam ir tiesības. Tas nozīmē, ka darba devējiem nav obligāti jāizsniedz darbiniekiem šie aprēķini pret parakstu papīra formātā. Šajā sakarā gan ir noteikti iesakāms iekšējos darba kārtības noteikumos paredzēt, kādā veidā un formā tiek izsniegti šie aprēķini, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi.
ROKASGRĀMATA IEKŠĒJO IZMEKLĒŠANU VEIKŠANĀ EIROPĀ
Vairākus gadus pēc kārtas zvērināti advokāti Edvijs Zandars un Irina Rozenšteina ir aicināti sagatavot Latvijas sadaļu Rokasgrāmatai par iekšējo izmeklēšanu veikšanu Eiropā. Šo rokasgrāmatu veido starptautiska advokātu biroja Hogan Lovells Berlīnes birojs, un tajā ir aicināti piedalīties lielākie un pazīstamākie biroji no visas Eiropas.
Iekšējo izmeklēšanu veikšanā nereti ir jāņem vērā ne tikai Darba likuma un Trauksmes celšanas likuma prasības, bet arī datu aizsardzības, komerctiesību un pat krimināltiesību regulējums. Tāpēc esam pārliecināti, ka Rokasgrāmata var būt noderīgs palīgs jo īpaši starptautiskiem uzņēmumiem, lai izprastu, kādā veidā iekšējās, jo īpaši starptautiskās, izmeklēšanas organizēt katrā no valstīm.
Ar Rokasgrāmatas saturu var iepazīties te.