Publisko iepirkumu reforma: būtisks pavērsiens sistēmas attīstībā

Latvijas Republikas Saeima 2026. gada 14. maijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas iezīmē publisko iepirkumu reformas ieviešanas sākumu Latvijā.

Pieņemtie grozījumi ir viens no nozīmīgākajiem publisko iepirkumu regulējuma pārskatīšanas soļiem pēdējo gadu laikā. To mērķis ir pilnveidot publisko iepirkumu sistēmu, padarot to efektīvāku, caurskatāmāku un elastīgāku, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un stiprinot godīgu konkurenci. Grozījumi paredz modernizēt iepirkumu procesu, veicinot uz rezultātu orientētu pieeju, nodrošinot atklātību un vienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, kā arī sekmējot lietderīgāku publisko līdzekļu izlietojumu. Plānots, ka grozījumi pakāpeniski stāsies spēkā līdz 2028. gadam.

Spēkā stāšanās – pakāpeniska ieviešana

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2028. gada 1. janvārim, paredzot vairākus ieviešanas posmus, kas nodrošinās sekmīgu pāreju uz jauno regulējumu.

Piemēram, uzreiz, 2026. gada 9. jūnijā, stājās spēkā izmaiņas, kas attiecas uz birokrātiskā sloga mazināšanu, pasūtītāja atbildības stiprināšanu, līgumu grozījumu regulējuma pilnveidošanu, ilgtspējas principa nostiprināšanu, administratīvās atbildības regulējuma precizēšanu, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja funkciju un pilnvaru skaidrāku definēšanu.

No 2027. gada 1. janvāra tiks ieviests jaunais kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējums, tostarp uzticamības atjaunošanas mehānismi un noteikumi par apakšuzņēmēju iesaisti.

Savukārt no 2028. gada 1. janvāra pilnā apmērā stāsies spēkā regulējums par iepirkumu līgumcenu robežvērtībām, iepirkumu plānošanas un publiskošanas pienākumiem, kā arī datu atklātību, tostarp informāciju par vienkāršotajiem iepirkumiem un faktiskajiem publiskajiem izdevumiem no pirmā eiro.

Vienlaikus ar grozījumos iestrādātajiem pārejas noteikumiem tiek nodrošināts, ka pasūtītāji uzreiz, bet līdz 2027. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jaunais kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējums, ir tiesīgi iepirkuma procesā automātiski neizslēgt kandidātu vai pretendentu, kam konstatētas neizpildītas saistības nodokļu jomā, bet dot tam iespēju attiecīgās saistības nokārtot un turpināt dalību iepirkumā. Tāpat atbilstoši šim pārejas regulējumam pasūtītāji būs tiesīgi izslēgšanas iemeslus nepārbaudīt attiecībā uz noteiktām ar kandidātu vai pretendentu saistītām personām – tā patiesajiem labuma guvējiem un personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē.

Iepirkumu procedūru piemērošanas sliekšņi

Līdzšinējā publisko iepirkumu sistēma Latvijā bija raksturīga ar detalizētu un stingru regulējumu, kas tika piemērots jau pie salīdzinoši zemām līgumcenu robežām – preču un pakalpojumu iepirkumiem no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Tādējādi arī nelieli iepirkumi tika pakļauti sarežģītām formālām prasībām, kas praksē radīja ievērojamu administratīvo slogu gan pasūtītājiem, gan uzņēmējiem, paildzināja iepirkumu norisi un nereti ierobežoja konkurenci.

Sistēma galvenokārt bija orientēta uz procedūru formālu izpildi un dokumentu atbilstību, nevis uz ekonomiski izdevīgākā rezultāta sasniegšanu.

Reforma būtiski maina līdzšinējo pieeju, viens no centrālajiem jaunumiem ir iepirkumu sliekšņu ievērojama paaugstināšana, faktiski pietuvinot tos Eiropas Savienības līmenim. Vienlaikus tā paredz ievērojamu līgumcenu robežvērtību pārskatīšanu, kas vērsta uz administratīvā sloga mazināšanu un vienkāršāku procedūru piemērošanu mazākas vērtības iepirkumiem.

Turpmāk no 2028. gada pilna iepirkuma procedūra būs piemērojama tikai lielākiem iepirkumiem:

• preču un pakalpojumu iepirkumiem no 140 000 eiro;
• sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem no 750 000 eiro;
• būvdarbu iepirkumiem no 1 000 000 eiro.

Vienkāršotie iepirkumi

Vienlaikus reforma ievieš elastīgāku iepirkumu modeli. Mazākiem iepirkumiem tiks piemērota vienkāršota procedūra, kur galvenā obligātā prasība būs caurspīdīguma nodrošināšana.

Pašlaik informācijas pieejamība par mazākas vērtības iepirkumiem nereti ir ierobežota, tādēļ uzņēmēji ne vienmēr savlaicīgi uzzina par iespējām piedalīties iepirkumu procedūrās.

Reforma paredz vienkāršoto iepirkumu sistēmas ieviešanu, nosakot pienākumu pasūtītājam publicēt informāciju par iepirkumu šādos gadījumos:

• preču un pakalpojumu līgumiem no 20 000 līdz 140 000 eiro;
• sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem no 20 000 līdz 750 000 eiro;
• būvdarbu līgumiem no 30 000 līdz 1 000 000 eiro.

Publikācijā būs jānorāda pamatinformācija par līguma priekšmetu un jānodrošina saite uz iepirkuma dokumentāciju, savukārt pretendentiem paredzēts vismaz piecu dienu termiņš piedāvājumu iesniegšanai. Tas veicina savlaicīgu informācijas pieejamību un plašāku uzņēmēju iesaisti.

Zem minētajām robežvērtībām tiks piemērota elastīgāka iepirkumu organizēšanas kārtība, kur galvenais uzsvars ir uz caurspīdīguma nodrošināšanu, tostarp publicitātes prasībām un minimālajiem termiņiem piedāvājumu iesniegšanai. Savukārt vēl zemākas vērtības iepirkumos pasūtītājiem saglabājas lielāka rīcības brīvība procedūras noteikšanā, ievērojot noteiktus atklātības pamatprincipus.

Kopumā izmaiņas paredz pāreju uz vienkāršotāku un elastīgāku iepirkumu modeli, kur būtiskāks uzsvars tiek likts uz efektivitāti, konkurences nodrošināšanu un publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu, vienlaikus saglabājot caurspīdīguma un vienlīdzīgas attieksmes principus.

Būtiskas izmaiņas izslēgšanas noteikumos

Reformas ietvaros būtiski pārskatīts kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējums, samazinot to skaitu no līdzšinējiem 12 uz diviem pamatkritērijiem, kas saistīti ar būtiskiem pārkāpumiem un nodokļu saistību neizpildi. Šī pieeja mazina administratīvo slogu un atvieglo uzņēmēju dalību iepirkumos, vienlaikus saglabājot būtiskos godīgas konkurences un uzticamības principus.

Līdzšinējā pieeja tika kritizēta par pārmērīgu sarežģītību, kas nereti noveda pie pretendentu izslēgšanas arī salīdzinoši nelielu nodokļu saistību dēļ, kā arī prasīja no pasūtītājiem plašas pārbaudes attiecībā uz ar pretendentu saistītām personām.

Jaunais regulējums paredz:

• nodrošināt iespēju pretendentiem novērst konstatētās nodokļu saistību nepilnības un turpināt dalību iepirkumā;
• noteiktos gadījumos atvieglot prasības attiecībā uz ar pretendentu saistīto personu – tostarp patieso labuma guvēju un personu ar izšķirošu ietekmi – pārbaudi.

Minētās izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Iepirkumu plāni, informācija par izdevumiem un caurskatāmība

Pašlaik nepastāv vienota prasība sistemātiski publicēt informāciju par visiem plānotajiem iepirkumiem, kas ierobežo uzņēmēju iespējas savlaicīgi plānot dalību iepirkumu procedūrās.

Reforma paredz ieviest obligātu iepirkumu plānošanas un publicitātes kārtību, nosakot, ka pasūtītājiem viena mēneša laikā pēc budžeta apstiprināšanas būs jāpublicē informācija par visiem attiecīgajā gadā plānotajiem iepirkumiem. Tas nodrošinās uzņēmējiem savlaicīgu pārskatāmību par tirgus iespējām, ļaujot efektīvāk plānot resursus un gatavoties konkurencei.

Vienlaikus, lai stiprinātu publisko iepirkumu sistēmas caurskatāmību, turpmāk tiks būtiski paplašināta publiskās informācijas pieejamība par visiem iepirkumiem no pirmā eiro. Pasūtītājiem būs pienākums publicēt informāciju par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem un faktiskajiem izdevumiem neatkarīgi no iepirkuma summas.

Īpaši nozīmīgs jaunums ir pienākums regulāri atspoguļot informāciju par līgumu izpildi un faktiskajiem maksājumiem visos iepirkumos, paredzot tās aktualizēšanu vismaz reizi ceturksnī. Tas ievērojami uzlabos caurskatāmību un radīs plašākas iespējas datu analīzei un uzraudzībai.

Kopumā reforma vienlaikus vienkāršo formālās procedūras, bet būtiski paplašina informācijas atklātību, tādējādi stiprinot publiskā sektora caurskatāmības līmeni un uzraudzības efektivitāti.

Uzraudzības pieejas maiņa

Reforma paredz būtisku pāreju no iepriekšējas (ex-ante) kontroles uz rezultātu izvērtēšanu pēc iepirkuma noslēguma (ex-post uzraudzību), mainot uzsvaru no procedūru formālas pārbaudes uz iepirkumu faktiskās efektivitātes analīzi.

Turpmāk lielāka nozīme tiks piešķirta rezultātu kvalitātei, konkurences nodrošinājumam un publisko līdzekļu lietderīgam izlietojumam, nevis vienīgi procedūras atbilstībai. Šajā kontekstā tiks plašāk izmantoti analītiskie rīki, tostarp veiktspējas rādītāji un references cenu salīdzinājumi, lai objektīvāk novērtētu iepirkumu efektivitāti.

Vienlaikus tiek stiprināta Iepirkumu uzraudzības biroja loma, paplašinot tā metodisko un uzraudzības funkciju, kā arī attīstot modernus datu analītikas instrumentus. Tas veicinās vienotas prakses nostiprināšanu un efektīvāku publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši standarta preču un pakalpojumu iepirkumos.

Kopumā reforma paredz uzraudzības sistēmas modernizāciju, palielinot pasūtītāju atbildību, vienlaikus virzot uzraudzības institūciju darbību uz datu analīzi un sistēmisku rezultātu izvērtēšanu.

Ilgtspēja un zaļais publiskais iepirkums

Grozījumi nostiprina ilgtspējas principa piemērošanu publisko iepirkumu jomā, precizējot zaļā publiskā iepirkuma prasības un veicinot videi draudzīgu un sociāli atbildīgu risinājumu plašāku izmantošanu publiskajā sektorā.

Šī pieeja atbilst Eiropas Savienības politikas virzieniem, kā arī sabiedrības pieaugošajām prasībām attiecībā uz ilgtspējīgu publisko līdzekļu pārvaldību.

Secinājumi

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā iezīmē būtisku sistēmas attīstības virziena maiņu, pārejot uz vienkāršotāku, elastīgāku un uz rezultātu orientētu regulējumu. Reforma samazina administratīvo slogu, vienlaikus paplašinot caurskatāmību un informācijas pieejamību par iepirkumu plānošanu, līgumu izpildi un publisko līdzekļu izlietojumu. Tās ietekmē publisko iepirkumu sistēma kļūst atvērtāka un efektīvāka, tomēr galarezultāts būs atkarīgs no visu iesaistīto pušu spējas konsekventi piemērot jauno pieeju praksē.

Vienlaikus Saeima 2026. gada 14. maija sēdē pieņēma grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, pēc analoģijas pielāgojot noteiktas normas un nodrošinot vienotu procesuālo pieeju iepirkumu regulējumam publisko iepirkumu sistēmā kopumā.

Publicēts: iFinanses.lv. 22.06.2026.