Pieteikšanās tiešsaistes semināram līdz 29. martam, reģistrējoties ŠEIT
Pagājušā gada jūlijā tika būtiski reformēti Komerclikuma noteikumi par akciju sabiedrībām. Paredzēts viena gada pārejas periods līdz š.g. 30.jūnijam, kad visām akciju sabiedrībām ir jāievieš prasītās izmaiņas. Komercreģistra publiskotie dati liecina, ka 80% no visām akciju sabiedrībām nav iesniegušas Uzņēmumu reģistrā vajadzīgos dokumentus. Savukārt AS “Latvijas finieris” akcionāri ir apstrīdējuši Satversmes tiesā Komerclikuma reformas prasību par akcionāru publiskošanu. Tādēļ Ellex Kļaviņš uzskata, ka ir aktuāli skaidrot un diskutēt par jaunajām prasībām akciju sabiedrībām.
Seminārā Ellex Kļaviņš, Nasdaq CSD un Swedbank speciālisti stāstīs par jauno Komerclikuma regulējumu; ko nozīmē dematerializēta akcija; kas akciju sabiedrībām jāizdara līdz 30.jūnijam un kādas būs sekas, ja tas netiks izdarīts; apspriedīsim AS “Latvijas finieris” akcionāru iesniegto konstitucionālo sūdzību; kā strādā akcionāru reģistrs depozitārijā; kā notiek norēķini ar akcijām bankā un par citiem ar akcijām saistītiem jautājumiem.
Seminārs būs interesants visām akcijām sabiedrībām, kas vēl nav paguvušas ieviest izmaiņas, kam akcionāru reģistru kārto valde, kā arī sabiedrībām, tai skaitā valsts un pašvaldību sabiedrībām, kuras apsver nākotnē pārtapt par akciju sabiedrībām, lai piesaistītu kapitālu biržā.
“Ellex Kļaviņš Brokastu rīts” veltīts iekļaujošai darba videi un sabiedrībai
Oktobra nogalē notika kārtējais “Ellex Kļaviņš Brokastu rīts”, – tas bija veltīts virknei jautājumu, kas saistīti ar dažādību un iekļaujošu darba vidi. “Brokastu rīta” apmeklētājiem tika sniegta detalizēta informācija lai darba devēji varētu ne tikai savlaicīgi reaģēt uz iespējamiem riskiem, bet arī izvērtēt, vai esošie darba apstākļi un vide atbilst tiesību normu un labas prakses prasībām.
ZAB “Ellex Kļaviņš” darba tiesisko jautājumu eksperti – zvērināta advokāte, Darba tiesību prakses grupas vadītāja Irina Rozenšteina un zvērināta advokāta palīgs, darba un imigrācijas tiesību speciālists Ints Skaldis – apskatīja iekļaujošas sabiedrības, dažādības un vienlīdzības jēdzienus, kā arī to sasaisti ar ESG jautājumiem. Cita starpā tika apskatīti darbinieku labbūtības jautājumi, nianses saistībā ar darbinieku reliģisko, politisko un seksuālo piederību darba vidē, kā arī jautājumi par vienlīdzīgu darba samaksu un par vārda brīvības un darba devēja interešu saskaņošanu.
“Ir daudz viedokļu par vienlīdzības principu, vārda brīvību, darbinieku labbūtību, iekļaujošu darba vidi un citiem jēdzieniem, taču izpratne par tiem mēdz atšķirties. Tāpēc darba devējiem ir svarīgi saprast un apzināties, ko tieši tiem ir vai nav jādara no tiesību normu regulējuma viedokļa,” sacīja Irina Rozenšteina.
Darba devējiem jāatceras, ka pieņemot lēmumus attiecībā uz darbiniekiem ir jāvadās no vienlīdzības principa un diskriminācijas aizlieguma principa. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, izturēšanās ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir jābūt atšķirīgai. Vienlīdzīgas attieksmes princips ir īpaši izcelts attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti, – darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas atbilstoši apstākļiem nepieciešami, lai pielāgotu darba vidi, sekmētu personu ar invaliditāti nodarbinātību, ciktāl šādi pasākumi neuzliek pārmērīgu slogu darba devējam (Darba likuma 7.p. 3.d.).
Rozenšteina vērsa uzmanību uz Tiesībsarga viedokli attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti, kas paplašina šo jēdzienu arī attiecībā uz cilvēkiem ar fiziska vai garīga rakstura veselības traucējumiem. “No tiesību normu viedokļa tie ne vienmēr būs cilvēki ar invaliditāti, bet iekļaujošas sabiedrības un darba vides kontekstā šis jēdziens kļūst krietni plašāks,” norādīja I. Rozenšteina.
Skaidrojot jēdzienu “iekļaujoša darba vide”, I. Rozenšteina uzsvēra, ka runa ir par darba vides pielāgošanu dažādām darbinieku grupām, taču darbinieka profesionalitāte aizvien ir primārais darba tiesisko attiecību kritērijs. “Dažkārt darba devēji nemaz nezina, kādas ir darbinieku vajadzības, tāpēc vispirms tās būtu jāizzina. Vienlaikus jāatceras, ka ir sensitīvi jautājumi, kurus darbinieki drīkst darba devējam neatklāt, proti, izzināšanā var iet tiktāl, cik paši darbinieki ir gatavi sniegt informāciju par sevi, savu privāto dzīvi.” I. Skaldis atgādināja par aizliegumu diskriminēt kandidātus darba sludinājumos, kā arī darba intervijās, kur nedrīkst izjautāt kandidātus, piemēram, par grūtniecību un ģimenes stāvokli, reliģisko pārliecību, etnisko izcelsmi u.c. Tomēr darba devēji var sniegt kandidātiem informāciju par to vērtībām un politiku dažādības jomā.
Darba devēja pienākums ir veidot iekļaujošu darba vidi tik lielā apjomā, cik konkrētajam uzņēmumam vai institūcijai tas ir adekvāti iespējams. Līdzīgi ir ar bieži piesaukto dažādības jēdzienu attiecībā uz darbiniekiem, kas nedrīkst kļūt par pašmērķi, – “runa ir par atvērtību dažādībai, nevis dažādību kā modes lietu,” sacīja I. Rozenšteina.
Savukārt labbūtības (well-being) jēdziens pamatā ir saistīts ar darba vides izpausmēm attiecībā uz darbinieku – tas skar ne tikai fizisko darba vidi, bet arī darbinieku savstarpējās attiecības, organizācijas kultūru, darbinieku atpūtu un citus jautājumus darba un privātās dzīves saskaņošanai. “Runa kopumā ir par to, ka darbinieki jūtas labi. Tajā pašā laikā ikvienam darba devējam ir jāņem vērā savas iespējas, uzņēmuma vajadzības. Darba devējiem nav pienākuma izdabāt ikvienai darbinieku vēlmei šajā jautājumā. ,” norādīja I. Rozenšteina.
Tāpat “Brokastu rītā” tika izskatītas vairākas praktiskas situācijas un problēmas, kas saistītas ar darbinieku reliģisko, politisko un seksuālo piederību darba vietā, ar kurām var saskarties darba devēji, kā arī tika piedāvāti šo situāciju iespējamie risinājumi. I. Skaldis norādīja, kā dažādi darba devējs rīcības modeļi saistībā ar darbinieku piederību, var gan būtiski ietekmēt darba vidi uzņēmumā, gan veicināt konkurētspēju dažādos tirgos, kā arī paplašināt vai tieši otrādi – ierobežot jaunu talantu piesaistes iespējas.
“Ellex Kļaviņš Brokastu rītā” tika apskatīts arī darbinieku vārda brīvības jautājums kontekstā ar organizācijas reputācijas jautājumiem un ārējo komunikāciju.
10. jūnijā festivāla “LAMPA” ietvaros uz Swedbank Ilgtspējas skatuves norisināsies ZAB Ellex Kļaviņš rīkotā diskusija “Myth busters – veiksmīgas korporatīvās pārvaldības mīti un realitāte”, kuru vadīs asociētā partnere, zvērināta advokāte un ESG prakses jomas vadītāja Anete Dimitrovska.
Veiksmīga korporatīvā pārvaldība ir jebkura uzņēmuma asinsrites pamatā, tāpēc diskusijā vērtēsim piecus populārākos pieņēmumus saistībā ar ilgtspējīgu prakšu ieviešanu korporatīvajā pārvaldībā un atšķetināsim mītus no realitātes. Diskusijas dalībnieki – dažādu jomu pārstāvji, kas dalīsies ar savu pieredzi un viedokli, kā arī lielākajiem izaicinājumiem.
Savu dalību diskusijā jau apstiprinājuši “Swedbank” juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, “Printful” juridiskā departamenta Compliance and Risk vadītāja Luīze Mantiņa, “Sun Finance” grupas uzņēmumu juridiskais vadītājs Roberts Molotanovs un “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Advokātu birojs “Ellex Kļaviņš”, sadarbībā ar Stokholmas Tirdzniecības kameras Šķīrējtiesas institūtu (SCC Arbitration Institute), 25. aprīlī rīkoja semināru par šķīrējtiesas kā efektīva strīdu risināšanas instrumenta iespējām uzņēmumiem. Ar šķīrējtiesas darbību un priekšrocībām strīdu risināšanā semināra dalībniekus iepazīstināja SCC ģenerālsekretāre Karolīna Falkonere (Caroline Falconer) un kompānijas “Litigium Capital” dibinātājs un vadītājs Tonijs Lindstrems Hardins (Thony Lindström Härdin).
Kā uzrunā norādīja “Ellex Kļaviņš” partnere Daiga Zivtiņa, diskusija par šķīrējtiesu darbu un iespējām Latvijā šobrīd ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka aktuāls ir jautājums par šķīrējtiesu efektivitāti, uzraudzību un darbības caurspīdīgumu. “Uzņēmumiem strīdu risināšana ir izaicinājums dažādos aspektos, – šķīrējtiesa ir efektīvs risinājums visām iesaistītajām pusēm,” sacīja D. Zivtiņa.
Falkonere semināra dalībniekus iepazīstināja ar SCC vēsturi, kas ir aizsākusies vairāk nekā pirms 100 gadiem – 1917. gadā kā strīdu risināšanas iespēja Stokholmas Tirdzniecības kameras biedriem. 20. gadsimta vidū SCC jau bija kļuvusi par ietekmīgu šķīrējtiesu Ziemeļvalstu reģionā, bet šobrīd ir viena no vadošajām šķīrējtiesām Eiropā un pasaulē, kur ik gadu tiek izskatīti aptuveni 200 strīdi. Puse no tiem ir ar starptautisku uzņēmumu iesaisti, tostarp, SCC regulāri tiek risināti Baltijas valstu uzņēmumu strīdi.
“Esam bijuši un aizvien esam viens no inovāciju centriem šķīrējtiesu vidū. Virkne jaunu iespēju, kas ļauj uzņēmumiem atrisināt strīdus ļoti ātri un caurskatāmi, nāk no SCC. Piemēram, mūsu jaunākais pakalpojums “SCC Express” paredz juridisku novērtējumu strīda atrisināšanai sagatavot trīs nedēļu laikā un šim pakalpojumam ir fiksēta cena,” sacīja K. Falkonere. Viņa uzsvēra, ka 67% no SCC vestajiem strīdiem tiek atrisināti gada laikā, šī ir iespēja uzņēmumiem strīdus atrisināt konfidenciāli, kā arī pusēm ir iespēja uzticēties neatkarīgu, pieredzējušu šķīrējtiesnešu kompetencei. “Zviedrijā šķīrējtiesa ir absolūti populārākais instruments strīdu risināšanai uzņēmumu vidū. Tikai kā nākamā iespēja tiek izskatīta vēršanās tiesā. Savukārt ārvalstu uzņēmumi SCC bieži izvēlas, jo Zviedrijā ir sena šķīrējtiesu darbības pieredze, nav korupcijas, strīdi tiek risināti ātri un efektīvi no izmaksu viedokļa,” sacīja K. Falkonere.
Hardins semināra dalībniekus iepazīstināja ar finansējuma piesaistes iespēju no trešajām pusēm efektīvai strīdu risināšanai. Trešās puses finansējumu – juridisko pakalpojumu un citu izmaksu segšanai – kāda no pusēm izmanto, lai efektīvi pārstāvētu savas intereses tiesā vai šķīrējtiesā. “Ir gadījumi, kad risks zaudēt nav liels, taču strīda risināšanas laikā prasība var kļūt par finansiālu problēmu uzņēmuma biznesam un izdzīvošanai. Tad tiek izmantota finansējuma piesaiste strīda risināšanai,” norādīja T. Hardins, kura 2020. gadā līdzdibinātais uzņēmums “Litigium Capital” nodarbojas ar strīdu (tiesās un šķīrējtiesās) finansēšanu. “Litigium Capital” iesaistās strīdu finansēšanā, ja sākotnējā izpēte apliecina, ka iespēja uzvarēt strīdā pārsniedz 50%, kā arī, ja strīda summa ir vismaz 1 miljons eiro. Strīdu apjomi, kuros iesaistās “Litigium Capital” parasti ir 3–5 miljoni eiro. “Litigium Capital” atgūst sākotnējo ieguldījumu, kā arī gūst peļņas procentus tikai tad, ja klients ir uzvarējis strīdā, kā arī tam izdevies piedzīt naudu no otras puses. “Strīda risināšanas gaitā mēs neesam kāda no pusēm, bet neatkarīgs ieguldītājs, – pasīvs investors, kurš juridiskajā darbībā neiesaistās,” norādīja T. Hardins. Viņš uzsvēra, ka pēdējā laikā trešo pušu finansējumu izmanto arī lieli un stabili uzņēmumi, piemēram, tāpēc, lai ilgstoša strīdu risināšana neietekmētu uzņēmumu bilanci.
Zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš eksperti šodien bija priecīgi uzstāties konferencēs #DarbaTiesības2023 un “Publiskie iepirkumi 2023”.
Zvērināta advokāte un Darba tiesību prakses grupas vadītāja Irina Kostina uzstājās ar prezentāciju: “Kā izvairīties no kļūdām komercnoslēpuma aizsardzībā?”
Partneris un zvērināts advokāts Andris Lazdiņš prezentēja tēmu: “Tiesvedības nianses darba strīdos par mobinga konstatēšanu”.
Savukārt asociētais partneris un Publisko iepirkumu prakses grupas vadītājs Māris Brizgo uzstājās ar tematu: “Nepamatoti lēts piedāvājums”.
Ilgtspējas jēdziena ienākšana uzņēmējdarbībā ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas maina un turpinās mainīt biznesa domāšanu, stratēģisku lēmumu pieņemšanu un ikdienas norises ikvienā nozarē un uzņēmumā. Šīs visaptverošās pārmaiņas ietekmē divi savstarpēji saistīti procesi – no vienas puses ir pieaugoša sabiedrības vēlme dzīvot ilgtspējīgāk (klimata un vides, sociālo attiecību, darba apstākļu un citos kontekstos), no otras – pieaugošs regulējums, kas skar gan ilgtspējas principu ieviešanu, gan to monitoringu. Zvērinātu advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” decembra sākumā rīkoja semināru un paneļdiskusiju “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība – greznība vai nepieciešamība?”, kurā pievērsa uzmanību regulējuma jaunumiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī ar ilgtspējas principu saistītiem konkurences ierobežojumiem, un to, kā pareizāk uzkrāt un analizēt datus par uzņēmuma ilgtspējas iniciatīvām.
Ar savu redzējumu par šiem ilgtspējas aspektiem dalījās “Ellex Kļaviņš” vadošā partnere Līga Mervina, zvērinātas advokātes Anete Dimitrovska un Marta Cera, kā arī uzņēmuma “Mitigate” vadītājs Arvis Zeile un administratīvā vadītāja Jana Trapāne.
Ilgtspēja: ietilpīga politiku, jautājumu, procesu, datu kopa
Ilgtspējas jēdziens sevī ietver trīs lielas jautājumu kopas. Tie ir pārvaldības jautājumi (t.sk. nodokļu stratēģija, korupcijas un kukuļdošanas novēršana, korporatīvā riska pārvaldība, informācijas atklātība, izpildinstitūcijas kompensācijas, bonusi un priekšrocības u.c.), sociālie un cilvēktiesību jautājumi (darba apstākļi, darba koplīgums, vienlīdzības un iekļaujošie aspekti, cilvēktiesību ievērošana, tajā skaitā piegādes un sadarbības partneru ķēdēs u.c.) un vides jautājumi (klimata pārmaiņu politika, atmežošana, siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķrādītāji, atjaunojamās enerģijas izmantošana, zaļie produkti un tehnoloģijas, bioloģiskās daudzveidības veicināšana u.c.).
Katrs no šiem jautājumu blokiem kļūs aizvien nozīmīgs konkurētspējīga biznesa attīstības kontekstā, lai gan līdz šim pamatā uzmanība bijusi pievērsta vides un klimata jautājumiem. Piemēram, ES apņemšanās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu par 55% (attiecībā pret 1990. gadu) un tam sekojošās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Zaļais kurss, ar to saistītie tiesību akti, un ES dalībvalstu politikas, izriet no vides apdraudējuma. Tomēr, kā seminārā uzsvēra A. Dimitrovska, arī abi pārējie ilgtspējas pīlāri – pārvaldības jautājumi un sociālie jautājumi – no politiskām un nevalstiskā sektora iniciatīvām pārtaps konkrētās, biznesā ieviešamās prasībās.
Ilgtspējas ziņojums obligāts, kopā ar gada pārskatu
Viens no šādiem jaunumiem, kam lielajiem uzņēmumiem jāgatavojas jau tagad, ir pienākums sagatavot sabiedrības ilgtspējas ziņojumu kopā ar gada pārskatu. Ziņojumā būs jāiekļauj visi minēties ilgtspējas aspekti, tam būs nepieciešams revidenta vai sertificēta pakalpojumu sniedzēja apstiprinājums. Ilgtspējas ziņojumi būs jāsniedz šādā secībā:
sākot ar 2024. gada 1. janvāri – visiem lielajiem uzņēmumiem (500 darbinieki un vairāk). Ziņojumi jāpublicē 2025. gadā;
sākot ar 2025. gada 1. janvāri – visiem uzņēmumiem ar vismaz 250 darbiniekiem, vai, kuru ieņēmumi pārsniedz 40 miljonus eiro / aktīvu vērtība pārsniedz 20 miljonus. Ziņojumi jāpublicē 2026. gadā.
sākot ar 2026. gada 1. janvāri – visiem biržā kotētajiem mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, tostarp kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām (neattiecas uz mikrouzņēmumiem). Ziņojumi jāpublicē 2027. gadā;
sākot ar 2028. gada 1. janvāri – visiem trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums ES pārsniedz 150 miljonus eiro, ja tiem ir vismaz viens meitasuzņēmums vai filiāle ES, kas pārsniedz noteikto slieksni. Ziņojumi jāpublicē 2029. gadā.
Tiesa, ES pašlaik vēl strādā pie vienota ilgtspējas ziņošanas standarta.
Lielajiem – ilgtspējas due diligence
Tikmēr lielajiem uzņēmumiem (vairāk nekā 500 darbinieki un apgrozījums virs 150 miljoniem eiro) un uzņēmumiem, kuru bizness saistīts ar augstas ietekmes sektoriem, piemēram, tekstilrūpniecību, lauksaimniecību, derīgo izrakteņu ieguvi (šo uzņēmumu lieluma kritērijs ir – vairāk nekā 50 darbinieki un apgrozījums virs 40 miljoniem eiro), būs jāveic ilgtspējas iekšējais novērtējums, jeb due diligence. EK šī gada februārī ir pieņēmusi attiecīgu direktīvu, un tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas korporatīvās aktivitātes un iekļaut cilvēktiesības un vides apsvērumus uzņēmumu darbībā un korporatīvajā pārvaldībā. Iekšējās izpētes veikšana būs uzņēmuma valdes atbildība.
Īpaša loma finanšu sektoram
Viena no īpašām nozarēm, kas var ietekmēt biznesu domāt un rīkoties ilgtspējīgi, ir finanšu nozare. Tā ir unikālā situācijā, lai stimulētu pāreju, piekrītot aizdot, ieguldīt un apdrošināt tādus uzņēmumus, kas pārvalda savus riskus un ietekmi, citējot Pasaules Dabas fondu, seminārā uzsvēra M. Cera. Tuvoties ilgtspējas mērķiem finanšu iestādes var gan “produktu līmenī” (piemēram, “zaļās obligācijas” (Green bonds) un “zaļie aizdevumi” (Green loans)), gan finansējot atsevišķas nozares, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražotājus, gan finansēšanas politiku līmenī. Tāpēc viena no Eiropas Komisijas iecerēm ir veicināt ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu. Tas nozīmē pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi; pārvaldīt finanšu riskus, kas saistīti ar klimata izmaiņām, vides pasliktināšanos un sociālajiem jautājumiem; veicināt finanšu un ekonomiskās darbības caurspīdīgumu un virzību uz ilgtspējību.
Eiropas līmenī ilgtspējas jautājumus finanšu sektorā nosaka Taksonomijas regula, kas gan pamatā attiecas uz vides un klimata jautājumiem. Ilgtspējas jautājumus skar arī Informācijas atklāšanas regula, kas caur šo prizmu liek vērtēt finanšu produktus, klientu uzņēmējdarbības ilgtspēju un sadarbības partnerus. Latvijā par ilgtspējīgas finansēšanas jautājumiem domā gan pašas finanšu iestādes, gan NVO un valsts sektors – Finanšu ministrija šobrīd strādā pie ilgtspējīgas finanšu stratēģijas izstrādes (tā top atbilstoši Finanšu sektora attīstības plānam 2021.–2023. gadam).
Ilgtspējas iniciatīvas un konkurences tiesības
Konkurences ierobežojumi un konkurences uzraudzība ir viena no tiesību jomām, kas saduras ar ilgtspējas iniciatīvām, jo ilgtspēja ir visaptverošs, visas sabiedrības mērķis, un virzība uz to panākama vienojoties par tām vai citām rīcībām. Šādas vienošanās no konkurences tiesību viedokļa var izskatīties konkurenci ierobežojošas, norādīja L. Mervina. No vienas puses ir skaidrs, ka milzīgie ieguldījumi, ko prasa ilgtspējas mērķu sasniegšana, nav pa spēkam vienam vai atsevišķiem uzņēmumiem, jo to produkti un pakalpojumi kļūtu nekonkurētspējīgi (ieguldījumi atspoguļojas izmaksās un cenā). Tāpēc apjomīgas pārmaiņas ir jēga veikt visiem kopā, taču konkurences uzraugi visā pasaulē nesteidzas atbalstīt uzņēmumu vienošanās ilgtspējas jomā, jo tās var kļūt par t.s. “zaļvienošanās” (greenwashing) gadījumiem. Runa ir par mākslīgu, manipulatīvu vides un ilgtspējas jēdzienu iekļaušanu mārketingā, lai gūtu konkurences priekšrocības.
Ņemot vērā minēto interešu saduri, izšķirošs būs sabiedrības pieprasījums pēc pārmaiņām ilgtspējas jomā, kas liks (un jau liek) politiku veidotājiem, konkurences uzraugiem meklēt attiecīgus risinājumus. Savukārt biznesam ir jāmeklē tādi sadarbības modeļi, kā rezultātā rodas pozitīvi ieguvumi visiem konkurentiem un sabiedrībai. L. Mervina arī uzsvēra, ka šādu vienošanās gadījumos uzņēmējiem jābūt pārliecinātiem, ka tiek uzlabota produktivitāte, veicināts progress (uzlabojas efektivitāte); vienošanās ietver tikai tādus noteikumus, kuri ir saprātīgi nepieciešami, lai sasniegtu iecerētos ilgtspējas mērķus; patērētāji saņem taisnīgu daļu no paredzamajiem ieguvumiem; vienošanās nevar izslēgt konkurenci ar attiecīgajiem produktiem.
Digitāla platforma ilgtspējas “mērīšanai” un salīdzināšanai
“Bez tehnoloģiju iesaistes, vākt informāciju par ilgtspējas jautājumiem būtu tas pats, kas vest visu uzņēmuma grāmatvedību rūtiņu kladē,” sacīja uzņēmuma “Mitigate” vadītājs Arvis Zeile. Viņš sniedza padziļinātu ieskatu iespējamajos tehnoloģiskajos risinājumos, kas ļautu ievākt, apkopot un analizēt ar ilgtspēju saistītus datus. “Strādājot pie šīs jomas sapratām, ka ar ilgtspējas jautājumiem uzņēmumos būs iesaistīti visi – no vadības līdz katram darbiniekam, arī uzņēmuma partneri. Tāpēc runa ir par milzīgu datu apjomu, šos datus vajag standartizēt un panākt, lai tie ienāktu un atjaunotos automātiski,” norādīja A. Zeile.
Ņemot vērā ilgtspējas jomas visaptverošo raksturu (tā ir gan daļa no biznesa lēmumiem un procesiem, gan regulējums), būs nepieciešama vienota platforma, kurā varēs salīdzināt dažādu uzņēmumu ilgtspējas datus – pie šādas platformas (European Single Access Point) strādā ES likumdevēji, to publicēt iecerēts 2026. gadā.
Semināra un paneļdiskusijas ieraksts pieejams šeit:
Šogad IV Eiropas Konkurences advokātu asociācijas konference notika Stokholmā no 20. līdz 21. maijam. Tā ietvēra piecus izcilu oratoru paneļus, kas apsprieda jaunākās un aktuālākās tēmas Eiropas pretmonopola jomā.
Konferences noslēguma panelis aplūkoja konkurences tiesību un ilgtspējības mijiedarbību. Ellex Kļaviņš vadošā partnere Līga Mervina vadīja paneli, kurā piedalījās četri prominenti lektori, kas īpaši interesējas par ilgtspējību – Jussi Koivusalo, Aleksandrs Gaigls, Laurits S. Kristensens un Mariska van de Sandena. Diskusijas mērķis bija atbildēt uz jautājumu, vai konkurences tiesības patiešām ir šķērslis ilgtspējīgām iniciatīvām, kā tas bieži tiek dzirdēts. Intensīvās diskusijas starp paneļdiskusijas dalībniekiem un auditoriju kārtējo reizi apliecināja tēmas nozīmīgumu un nepieciešamību pēc šādas diskusijas.
Eiropas Konkurences advokātu asociācija tika dibināta 2017. gadā kā bezpeļņas un autonoma nevalstiska organizācija. ECLA regulāri organizē specializētas augsta līmeņa konferences par aktuālām tēmām, kas ir aktuālas konkurences tiesību praksē.
2022. gada 10. februārī norisināsies ikgadējā Confinn rīkotā konference “Publiskie iepirkumi 2022”.
Tās apmeklētājiem būs iespēja plašāk uzzināt par aktuālo publiskā iepirkuma regulējumu, jaunā publiskā iepirkuma regulējuma darbības novērtējumu – tā trūkumiem, ieguvumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem no dažādiem skatu punktiem, kā arī iepirkuma līguma grozījumiem, konkurences problemātiku publiskajos iepirkumos, augstākās tiesas un Eiropas Savienības tiesas jaunākajām atziņām publisko iepirkumu jomā.
Konferencē uzstāsies Latvijā labākie publisko iepirkumu sektora eksperti, to skaitā arī Ellex Kļaviņš asociētais partneris un Publisko iepirkumu prakses grupas vadītājs Māris Brizgo, kurš atklās veiksmes stāstu no paša pieredzes par sekmīgu klienta ienākšanu Latvijas tirgū un uzvaru konkursā.
Māris Brizgo tiek aicināts uzstāties konferenču rīkotāja Confinn organizētajās konferencēs “Publiskie iepirkumi” jau kopš 2017. gada.
Ellex Kļaviņš sniedz praksē pārbaudītus padomus visos sarežģītajos Latvijas publiskā iepirkuma procedūras posmos. Mūsu eksperti konsultē ne tikai līgumslēdzējas iestādes, bet arī uzņēmumus, kas ļauj elastīgi paraudzīties uz konkrēto jautājumu no abu pušu skatupunktiem un atrast pareizo līdzsvaru starp sabiedrības un uzņēmējdarbības interesēm. Vairāk par mūsu biroja sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem publisko iepirkumu jomā uzziniet šeit.
Plānots, ka no 2025. gada elektronisko rēķinu aprite starp komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm būs obligāta. Lai gan neskaidrību par šo tēmu joprojām ir daudz, jāsāk gatavoties jaunajai kārtībai.
Izdevums “iFinanses” rīko konferenci “Elektroniskie dokumenti grāmatvedībā 2022”, lai meklētu atbildes uz jautājumiem:
Kas ir e-dokumenti un e-rēķini?
Kā pārvērst papīra dokumentus par e-dokumentiem?
Vai papīra dokumentus var iznīcināt?
Vai e-dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks un kā to nodrošināt?
Kā parakstīt e-dokumentus?
Kā tos izmantot apritē ar ārvalstu sadarbības partneriem?
Kā uz e-dokumentiem raugās tiesas un Valsts ieņēmumu dienests (VID)?
Konference norisināsies trīs daļās. Pasākumā uzstāsies arī Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs Kristers Toms Losāns. Kristers stāstīs par to, kādos gadījumos var izmantot dokumentus bez paraksta un kā nodrošināt šiem dokumentiem juridisko spēku, lai tos var izmantot kā pierādījumus arī strīdu gadījumos.
Šogad konference notiks 21. janvārī, tiešsaistes platformā Demio. Plašāk ar pasākuma programmu variet iepazīties šeit.
Žurnāls “iFinanses” sadarbībā ar Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociāciju aicina uz ikgadējo gada vērienīgāko nodokļu konferenci, lai laikus sagatavotos jaunajam gadam.
Konferencē kā viens no lektoriem uzstāsies arī Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Andris Lazdiņš, kurš atklās pandēmijas mācības elastīgas darba vietas un darba laika organizēšanai.
Šogad konference “Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2022” norisināsies attālināti 9. decembrī no plkst. 9:00-16:00 tiešsaistes platformā Demio. Konferences moderators un diskusiju vadītājs būs Andrejs Vaivars.
Mūsu biroja nodokļu tiesību komanda Baltijas reģionā ir labi zināma ar savu inovatīvo pieeju jaunu produktu un uzņēmējdarbības formu strukturēšanā, ievērojot piemērojamo regulējumu, lai nodrošinātu maksimālu nodokļu efektivitāti. Piedāvājam pilnu nodokļu konsultāciju klāstu – nodokļu un muitas atbilstības jautājumi, starptautiskie nodokļu un transfertcenu jautājumi, darījumu nodokļu strukturēšana, un nodokļu tiesvedība. Vairāk par mūsu biroja sniegtajiem pakalpojumiem uzziniet šeit.
Trešdien, 2021. gada 1. decembrī, plkst. 15:00–16:00 aicinām ikvienu pievienoties jaunas platformas “Mākslas kolekcija 2020” (makslaskolekcija.lv) atklāšanas pasākumam tiešsaistē Facebook, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi”.
No 2021. gada 1. decembra piedāvāsim iepazīt vairāk nekā 300 mūsdienu vizuālās mākslas darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma tiešsaistes platformā “Mākslas kolekcija 2020”. Platforma atspoguļo unikālo 2020. gada mākslas darbu iepirkumu.
Iepirkumu programmas rezultātā muzeja krājums tika papildināts ar 107 visu paaudžu šobrīd aktīvi strādājošu Latvijas mākslinieku darbiem, kas radīti pēdējo 30 gadu laikā. Kolekcijā ir pārstāvēts plašs vizuālās mākslas nozaru spektrs – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, kā arī jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi. Vienlaikus parādīt visu “Mākslas kolekciju 2020” izstāžu zālē nebūtu iespējams, taču tiešsaistes platformā tā būs pieejama ikvienam interesentam.
Prezentējot jauno izziņas resursu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atklāšanā pastāstīs par tā izveides iemesliem, risinājumiem un aktualitāti. Pasākuma īpašais viesis Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis izcels šīs platformas nozīmi Latvijas mākslas vides attīstības kontekstā. Ellex Kļaviņš vadošā partnere Līga Mervina runās par projekta atbalsta motivāciju un galvenajiem ieguvumiem.
Pasākuma turpinājumā LNMM Komunikācijas nodaļas vadītāja Annija Sauka iepazīstinās tiešraides skatītājus ar platformas “Mākslas kolekcija 2020” struktūru un saturu – parādīs galvenās sadaļas un pieejamo informāciju.
Noslēgumā LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.) Dr. art. Elita Ansone sniegs 15–20 minūšu ekspreslekciju, īsi raksturojot trīs pašas izvēlētus eksponātus no muzeja krājuma.
Tiešraides skatītāji varēs gan pirmie izpētīt jauno platformu, gan ielūkoties muzeja krātuvē un iepazīt krājuma papildinājumu tuvplānā.
PAR PROJEKTU “MĀKSLAS KOLEKCIJA 2020”
Ar mērķi atbalstīt Covid-19 pandēmijas skartos Latvijas māksliniekus un vienlaikus kvalitatīvi papildināt muzeja krājumu, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pērn īstenoja vēl nebijuša mēroga mākslas darbu iepirkumu 550 000 EUR vērtībā. Muzeja izveidota ekspertu komisija krājuma papildināšanai izvēlēja 107 visu paaudžu mākslinieku darbus. Kolekcijā ir pārstāvēts plašs vizuālās mākslas nozaru spektrs – glezniecība, tēlniecība un objekti, fotogrāfija, video, jauktu mediju instalācijas, starpdisciplināri projekti un dizaina mākslas darbi.
Tiešsaistes platforma makslaskolekcija.lv ir digitālais katalogs, kurā sniegta informācija latviešu un angļu valodā gan par projektu kopumā, gan par katra mākslas darba tapšanas apstākļiem un ideju, pievienota tehniskā informācija un attēls vai video ieskats. Mākslas darbu datubāze piedāvā iespēju izmantot dažādus atlases kritērijus – pēc kategorijām “Glezniecība un grafika”, “Fotogrāfija”, “Video, tēlniecība un objekti” vai “Video un jaukta veida instalācijas”, kā arī meklēšanā atzīmēt sekojošus parametrus: autora vārds un uzvārds, mākslas darba tapšanas gads. Īpaši jāizceļ četri video stāsti, kas ļauj gūt priekšstatu par ekspertu komisijas darbu – Solvitas Kreses, Viļņa Vēja, Ivetas Derkusovas un Elitas Ansones dalību.
Ellex Kļaviņš vadošā partnere Līga Mervina pauž pārliecību: “Platforma “Mākslas kolekcija 2020” iemieso mūsdienīga muzeja ideju, jo pēc būtības ir laikmeta garam atbilstošas kultūras infrastruktūras būvēšana, kas sniedzas ārpus muzeja ēkas sienām. Šis projekts ir apliecinājums tam, ka mākslas vērtību saglabāšana ir aktīvs process, kurā ar savu pienesumu iesaistīties varam mēs visi. Daudzi mākslinieki minējuši to, ka viņu darba patiesā jēga atklājas vien mijiedarbībā ar skatītāju, un jaunizveidotā platforma tieši atbalsta šī mērķa sasniegšanu.”
Platforma makslaskolekcija.lv pieejama bez maksas un ir ērti lietojama dažādās ierīcēs. Tā tapusi pateicoties advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Platforma turpina LNMM un advokātu biroja partnerībā īstenotu projektu sēriju, kas 2017. gadā uzsākta kā iniciatīva “Vienas gleznas stāsts” (I – 2017, II – 2019), kam sekojuši projekti “Viena fotogrāfa stāsts” (2019) un “Mākslas restaurācija muzejā” (2020).
Žurnāls “iFinanses” plāno ieviest jaunu tradīciju – katru gadu organizēt forumu “Finanšu prognozes”, lai kopā ar Latvijas vadošajiem ekspertiem pārspriestu būtiskākos riskus ekonomikas, finanšu un darba resursu jomā, kas jāņem vērā uzņēmējiem, plānojot nākamā gada budžetu.
Gada nogalē uzņēmumi aktīvi darbojas ar savu finanšu plānu sagatavošanu nākamajam darba gadam. Uzdevums ir izaicinošs, jo jāspēj prognozēt ne tikai sava uzņēmuma tālākā darbība, bet arī ārējie apstākļi, kas to ietekmēs.
Forums norisināsies trīs daļās. Pirmajā daļā tiks apskatītas ekonomikas un darba tirgus attīstības tendences Latvijā un pasaulē, otrā daļa tiks veltīta nozaru atbalsta pasākumiem, naudas risku mazināšanai un nodokļu politikas aktualitātēm, savukārt foruma trešajā daļā tiks apskatīti ar darba vidi saistītie izaicinājumi Covid-19 pandēmijas laikā. Forums noslēgsies ar diskusiju un jautājumu – atbilžu sesiju. Foruma moderators un diskusiju vadītājs būs Andrejs Vaivars.
Tiešsaistes forumā uzstāsies arī Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte un Darba tiesību prakses grupas vadītāja Irina Kostina. Irina analizēs juridiskos aspektus saistībā ar darba tirgus attīstības tendencēm 2022. gadā.
Plašāk ar pasākuma programmu variet iepazīties šeit.
Ellex Kļaviņš darba tiesību prakse ir viena no visilgāk veiksmīgi strādājošām un specializētām darba tiesību ekspertu komandām vietējā tirgū, kas sniedz juridiskos pakalpojumus lielākajiem pašmāju un starptautiskajiem uzņēmumiem un investoriem. Mūsu ekspertiem ir daudzpusīga pieredze ne tikai ikdienas darba tiesību jautājumu risināšanā, bet arī dažādu ar darba tiesībām saistītu strīdu risināšanā – gan civilprocesa, gan administratīvā procesa ietvaros, pārsūdzot valsts uzraugošo iestāžu lēmumus. Ellex Kļaviņš darba tiesību prakses juristiem ir pieredze un zināšanas, lai konsultētu un pārstāvētu klientus gan Latvijas, gan starptautiskos darba tiesību strīdu jautājumos. Vairāk par citiem mūsu biroja sniegtajiem pakalpojumiem uzziniet šeit.
Jau kopš 2015. gada Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts Andris Lazdiņš tiek aicināts uzstāties ikgadējā personāla un darba tiesību konferencē HR Nedēļa Latvija ietvaros, ko organizē konferenču pakalpojumu sniedzējs Confinn.
Pandēmija nenoliedzami ir ietekmējusi arī cilvēkresursu vadību visā pasaulē, tāpēc ikgadējā personālvadības konference šogad tika veltīta personālvadības pārvērtēšanai nākotnē. Lai gan šogad konferences norise 20. un 21. oktobrī tika plānota klātienē, tomēr COVID-19 saslimstības rādītāju pieauguma dēļ, tā norisinājās attālināti.
Šobrīd personāla vadības profesionāļiem ir milzīga atbildība – palīdzēt izdzīvot saviem uzņēmumiem, vadītājiem un darbiniekiem, attīstīt jaunas prasmes, palielināt uzticību un palīdzēt darba vietai rast motivāciju mainīties un darīt to ātri. Konferencē kā ierasts tika izcelti darba tiesību jautājumi, labākie risinājumi personāla atlases praksē un organizāciju psiholoģijā.
Andris uzstājās konferences pirmajā dienā un savā uzrunā izvērtēja iespējas darba devējiem organizēt elastīgas darba vietas un darba laiku darba mainīgajā vidē.
Covid-19 ietekmē daudzi uzņēmumi savu tirdzniecību pārcēla un turpina pārcelt uz interneta vidi. Tas prasa daudz jaunas informācijas apgūšanu – sākot no likumdošanas aktu izpētes, uzņēmuma grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, līgumu un grāmatvedības dokumentu pārcelšanas uz elektronisko vidi, līdz pat atbilstošu maksājumu sistēmu ieviešanai.
iFinanses organizētās konferences apmeklētājiem būs iespēja uzzināt ar kādām problēmām nākas saskarties interneta tirdzniecības vietām un kā tās risināt.
Konferences pirmajā dienā kā lektors uzstāsies arī Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs Pauls Ančs, kurš stāstīs par tematu: “Darījumi ar juridiskajām personām – kā noformēt dokumentus, lai tiem būtu juridiskais spēks?”.
Konference norisināsies tiešsaistes platformā “Demio” 8. un 9. jūnijā no plkst. 09:00 līdz 13:00.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) 30. aprīlī no plkst. 10:00–12:00 rīko tiešsaistes diskusiju NĪAA Facebook lapā par gaidāmajām pārmaiņām, ko nesīs jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kas stāsies spēkā jau šī gada 1. maijā. Likuma pieņemšana ir liels solis ceļā uz mūsdienīgu īres tirgu Latvijā, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm.
Nozares profesionāļi sniegs detalizētu ieskatu par gaidāmajām izmaiņām un diskutēs par jaunā regulējuma ietekmi uz īres tirgu un Latvijas ekonomiku kopumā. Ellex Kļaviņš nekustamā īpašuma prakses grupas partneri Ivars Pommers un Inita Jurka skaidros izmaiņas īres regulējumā.
Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldnieka “SG Capital” partneris Harijs Švarcs apskatīs attīstības iespējas no fondu perspektīvas, bet nekustamo īpašumu grupa “Omnium Properties” vadītājs Aleksis Karlsons stāstīs par jaunā likuma ietekmi uz vēsturisko namu atjaunošanu.
Pasākumā plānota arī diskusija, kuras dalībnieki būs nekustamo īpašumu pārvaldnieka “EfTEN Capital” vadītājs Viktors Savins, nekustamā īpašuma attīstītāja “YIT Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Božē, nekustamā īpašuma attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētajs Mareks Kļaviņš un nekustamā īpašuma attīstītāja “Merks” pārstāvis Mikus Freimanis. Diskusiju vadīs NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
