Strīdu risināšanas prakses grupas aktualitātes 2025

Plānots mainīt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci

Saeimā iesniegti Civilprocesa un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas paredz izmaiņas Ekonomisko lietu tiesas kompetencē.

Grozījumi pamatoti ar apstākli, ka šobrīd vairākums Ekonomisko lietu tiesā saņemtās lietas ir krimināllietas, precīzāk – procesi par noziedzīgi iegūtu mantu, kas veido 50% no visām tiesā saņemtajām lietām. Savukārt civillietas bijušas vien 25%. Tādējādi nepietiekami tiek izmantota Ekonomisko lietu tiesnešu kompetence.

Līdz šim Kriminālprocesa likums paredzēja, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai, tostarp, ja smagākais noziedzīgais nodarījums atbilda Krimināllikuma 195. pantam (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana). Līdz ar to Ekonomisko lietu tiesa skatīja arī tādus kriminālprocesus, kas saistīti ar noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu apriti, nelikumīgām medībām u.tml., kas neatbilst Ekonomisko lietu tiesas kompetencei.

Grozījumi paredz sašaurināt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci krimināllietās un paplašināt civillietās. Plānots, ka no 2026. gada 1. septembra Ekonomisko  lietu tiesa skatīs arī šāda veida civillietas: 1) prasības par kapitālsabiedrības daļu vai akciju iegūšanu; 2) prasības par kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, prokūristu, dibinātāju, revidentu un dalībnieku nodarītajiem zaudējumiem kapitālsabiedrībai; 3) prasības par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu; 4) komersantu prasības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu; 5) prasības par informācijas izsniegšanu dalībniekiem un akcionāriem; 6) prasības, kas izriet no finanšu instrumentiem; 7) prasības, kas izriet no patērētāju kolektīvajām prasībām.

Savukārt no 2026. gada 1. septembra Ekonomisko lietu tiesa lietu saistībā ar Krimināllikuma 195. pantu (noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšana) izskatīs tikai tādā gadījumā, ja minētais noziedzīgais nodarījums būt saistīts noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem: Krimināllikuma 177. panta (krāpšana) otro vai trešo daļu, 178. (apdrošināšanas krāpšana) panta otro daļu, 179. panta (piesavināšanās) otro vai trešo daļu, 193. panta (nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem) ceturto daļu (izņemot, ja noziedzīgajā nodarījumā izmantoti maksāšanas līdzekļi, kas noteikti Kredītiestāžu likuma 1. panta 38. punkta otrajā teikumā), 193.² pantu (iekšējās informācijas nelikumīga izmantošana un manipulācijas finanšu tirgos), 199. pantu (komerciālā uzpirkšana), 201. pantu (augļošana), 206. pantu (preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana), 207. pantu (uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences)), 208. pantu (aizliegta uzņēmējdarbība), 213. pantu (novešana līdz maksātnespējai), 217. pantu (grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana), 217.¹ pantu (darba samaksas noteikumu pārkāpšana), 218. pantu (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) vai 218.¹ pantu (faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā).

Grozījumi paredz arī pārejas noteikumus, nosakot, ka civillietas, kas iesniegtas tiesā līdz stājas spēkā grozījumi par Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu, turpina izskatīt tā tiesa, kurā lieta ir iesniegta. Savukārt krimināllietas, kurās tiesas izmeklēšana Ekonomisko lietu tiesā uzsākta līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi, lietu turpina izskatīt Ekonomisko lietu tiesa. Šajās lietās apelācijas kārtībā pārsūdzēto nolēmumu izskata apgabaltiesa atbilstoši vispārējai sadales kārtībai. Savukārt krimināllietas, kas saņemtas Ekonomisko lietu tiesā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi, bet kurās tiesas izmeklēšana Ekonomisko lietu tiesā nav uzsākta, nosūta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Latvija gatavojas pievienoties Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam

2025. gada 4. septembrī Saeima nodevusi komisijām izskatīšanai likumprojektu “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, kas paredz Latvijas pievienošanos minētajam protokolam.

Līdz šim Latvijas tiesām atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267.pantam bija iespēja un noteiktos gadījumos arī pienākums uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālo jautājumu. Tomēr līdz šim Latvijas tiesām nav bijušas tiesības lūgt konsultatīvo atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai saistībā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju vai tās protokoliem.

Pievienošanās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolam ļaus Satversmes tiesai un Augstākajai tiesai (Senātam) lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu par būtiskiem Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā vai tās protokolos noteikto tiesību un brīvību interpretācijas vai piemērošanas jautājumiem.

Iesniedzot lūgumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiesai būs jānorāda pamatojums un jāsniedz informācija par tajā izskatāmās lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu kolēģija piecu Lielās palātas tiesnešu sastāvā lems, vai pieņemt konsultatīvā atzinuma lūgumu.

Konsultatīvie atzinumi būs motivēti. Savukārt, ja konsultatīvais atzinums neatspoguļos vienbalsīgu visu tiesnešu viedokli, tad jebkurš tiesnesis būs tiesīgs pievienot atzinumam savas atsevišķās domas. Konsultatīvie atzinumi tiks publicēti.

Jānorāda, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokols paredz, ka konsultatīvie atzinumi nav saistoši. Vienlaikus nav noliedzams, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegts atzinums būtu uzskatāms par vērtīgu materiālu lietas izspriešanai jau nacionālā līmenī, tādējādi paātrinot lietas taisnīgu noregulējumu.

Pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi Satversmes tiesas likumā

2025. gada 5. jūnijā Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi Satversmes tiesas likumā.

Grozījumi paredz nodrošināt iespēju personām, kuras ir apstiprinātas par Satversmes tiesas tiesnešiem un iepriekš ieceltas prokurora amatā, pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņa beigām atgriezties līdzvērtīgā prokurora amatā, kā arī paredzētu tiesības uz prokurora izdienas pensiju.

Tāpat grozījumi ietver vairākus procesuālus jautājumus, kurus līdz šim Satversmes tiesa bija noregulējusi ar rīcības sēdes lēmumiem. Piemēram, grozījumi paredz Satversmes tiesas likumā iekļaut Satversmes tiesas pienākumu apturēt tiesvedību, ja tā nolemj uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību vai lēmumu uzdot jautājumu starptautiskajai tiesai. Tāpat arī Satversmes tiesa apturēs tiesvedību lietā, ja tā nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas vai starptautiskās tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā.

Šobrīd Satversmes tiesas likumā ir noteikts, ka, izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), proti, tādu sūdzību, ko var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Citu pieteikuma iesniedzēju gadījumā, piemēram, ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti, kad pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesas kolēģija nav tiesīga uz tāda pamata atteikties ierosināt lietu. Līdz ar to grozījumi paredz noteikt, ka šis pamats atteikumam varēs tikt attiecināts arī uz šādiem cita veida pieteikumiem.